Grupai “Sudden Lights” šīs muzikāli trauksmainās (un eirovīziskās) sezonas noslēgums bija paredzēts ar lielkoncertu Mežaparka Zaļajā teātrī, tomēr tika šo iespaidiem bagāto gadu vēl mazliet paildzināt – ar koncertfilmu, kas nupat piedzīvojusi piecus izpārdotus seansus Rīgā, Liepājā, Valmierā un Ventspilī.
Papildinot emocijas pēc Eirovīzijas un Mežaparka
Pagājušajā nedēļā grupas “Sudden Light” koncertfilmas pirmizrāde notika kinoteātra “Forum Cinemas” zālē “Isense”, kas ir lielākā kinozāle Baltijā. Neskatoties uz to, seanss bija pilnībā izpārdots, bet skatītāju lielākā daļa bija ietilpināma padsmitnieku vecuma kategorijā. Sēžot siltā kinoteātra omulīgajos krēslos, absolūti nekas neatgādināja par rudenīgajiem laika apstākļiem koncertā Mežaparka Zaļajā teātrī septembra vidū, kad brīžiem pat sala kājas - tas pirmais pluss. Otrais - skatoties filmu, vismaz nekrita uz nerviem kaitinošie filmēšanas krāni, kas pamatīgi traucēja pasākuma vērošanu Mežaparkā.
“Pēc spilgtā piedzīvojuma Eirovīzijas dziesmu konkursā šajā pavasarī jutām, ka esam uzņēmuši ārkārtīgi spēcīgas emocijas. Pēc milzīgā sabiedrības atbalsta un neskaitāmiem labajiem vārdiem, ko saņēmām, nolēmām klausītājiem sagatavot ko īpašu un līdz šim nebijušu. Zaļais teātris ar savu ainavisko noskaņu bija lielisks papildinājums mūsu mūzikai un sagatavotajam šovam,“ par koncertu Mežaparka Zaļajā teātrī izteicās “Sudden Lights”. Skatītāji un klausītāji laikam domāja līdzīgi, jo ne velti minētajiem pieciem seansiem izdevies pieplusot vēl vienu - lielās intereses dēļ “Forum Cinemas” ieplānots papildu seanss, kas notiks šo sestdien, 9. decembrī, turklāt filma drīzumā būs pieejama arī tiešsaistē.
Gandrīz ar “Prāta vētras” potenciālu
Koncertfilmā iekļautas 13 dziesmas no visiem trim grupas albumiem, kuras “Sudden Lights” izpildīja savā līdz šim vērienīgākajā brīvdabas šovā. “Paralēli koncerta dziesmām grupas mūziķi atklājas ļoti personīgās, dokumentālās režisora Uģa Oltes veidotās etīdēs, kurās zūd robeža starp reālo un izdomāto, tādējādi dodot iespēju ieskatīties grupas dalībnieku dvēselēs,” informē grupas menedžments.
Jāatzīst, ka filmā redzētais tikai stiprināja iepriekš jau gūtās pārdomas, kas radās Mežaparka koncertā un arī citos “Sudden Lights” pasākumos, kā arī viņu albumos klausoties - lai cik ķecerīgi tas neskanētu, bet šai grupai ir “Prāta vētras” potenciāls. Un kāpēc gan ne?! Pat neesot grupas fanam, praktiski visas koncertā izskanējušās dziesmas šķita pazīstamas un teju no galvas līdzi dziedamas, “Sudden Lights” ir jaudīgs menedžments, grupas puiši esot varen glīti no vaiga (tā vismaz stāsta meitenes), turklāt arī pēc mūziķu uzvedības uz skatuves ir velkamas paralēles: vokālists Andrejs Reinis Zitmanis ir gandrīz tikpat pamanāms un acīs krītošs kā Renārs Kaupers, ģitārists Kārlis Matīss Zitmanis ir gandrīz tikpat trakulīgs kā Jānis Jubalts, bet bundzinieks Mārtiņš Matīss Zemītis ar kaut ko atgādina Kasparu Rogu. Jā, tikai “gandrīz” un “ar kaut ko”, taču “Sudden Lights” ir jaunāki, turklāt viņiem ir “slepenais ierocis” - harismātiskais basģitārists Kārlis Vārtiņš.
Starp citu, filmā redzamajā koncerta pasniegšanas griezumā patīkamākais pārsteigums bija tieši ģitārists Kārlis Matīss - ja Mežaparkā jaunākais no Zitmaņiem šķita vienkārši nēsājamies pa skatuvi kā vista bez galvas, tad filmā katrai viņa kustībai bija acīmredzama jēga un arī ģitāras spēles prasme apbrīnojama, kas lika sevi pieķert pie domas - eu, bet tas čalis taču ir īsts rokenrols!
Olte: ar bītliem beidzās, ar “Sudden Lights” atsākas
Ļoti sirsnīgas ir filmā redzamās mūziķu bērnības dienu atmiņas, tomēr šķiet, ka visvairāk par “Sudden Lights” puišiem stāsta dziesmas “Aijā” akustiskā versija - pievērsiet uzmanību, cik saliedēti šie četri draugi to izpilda, viens otru saprotot no pusvārda (vai puskustības)! Savukārt skatītāju pirmajās rindās redzamās no sirds raudošās un dziesmām līdzi dziedošās fanes nevar neaizkustināt - ja kaut viens cilvēks spēj gūt no tavas mūzikas šādas patiesas emocijas, tad ir vērts kāpt uz skatuves!
“Šī man bija ļoti interesanta pieredze,” pirmizrādē atzina filmas režisors Uģis Olte. “Es līdz šim nezināju, ka ir iespējams kļūt par ļoti jēdzīgiem “rokstāriem” vai “poprokstāriem” arī tad, ja tev ir normālas attiecības ar vecākiem un vecmammām, ja tev patīk skola, kurā esi mācījies utt. Bet pats galvenais, ko es nezināju un par ko tiešām biju pārsteigts, filmējot skatītāju pirmo rindu - man bija licies, ka tas laiks, kad meitenes koncertā aiz sajūsmas raud, ir beidzies jau ar “bītliem”, bet izrādās, ka ar jums tas ir atsācies. Ar to arī apsveicu!”
Nebaidoties no sapņiem un turpināšanās
Ko vēl teikt par filmu? Ja to nenoskatīsieties, tā arī neuzzināsiet, kurš no “Sudden Lights” puišiem prot braukt ar “javiņu” ar blakusvāģi, bet kuram, sareizinot paša auguma 1,89 m ar desmit, sanāk simt metri (tā bija filmas jautrākā daļa), un vēl - nedzirdēsiet brāļu Zitmaņu 2008. gadā dibinātās supergrupas “Dīķis” superhitu “Bubulis”. Nu, un neuzzināsiet vēl daudz interesantu lietu. Pārdomas radīja vienīgi filmas žanrs - lai gan tā tiek pieteikta kā koncertfilma, brīžiem tā vairāk pavilka uz dokumentālās filmas pusi, bet vietām jau ieguva mākslas filmas vaibstus. Protams, režisoram labāk redzams, bet mūzikas ierakstu industrijā tā droši vien tiktu ierindota kategorijā “starpžanrs”.
“Man ir liels prieks un gods paziņot, ka no šodienas mums būs par vienu svinamo dienu vairāk,” filmas pirmizrādē priecājās grupas līderis Andrejs Reinis Zitmanis. “Mūsu koncerta Zaļajā teātrī neoficiālais nosaukums bija “Mēs turpināmies” - gluži kā mūsu dziesmā. Tā ir par to, ka, par spīti šaubām, vai tam, ko mēs darām, ir jēga, un kāpēc mēs vispār to darām, mēs tāpat turpināmies, jo nekā citādāk mēs vienkārši nespētu. Un man ir sajūta, ka tieši par to arī ir šī filma.”
Ja tā, tad arī filmas nobeigums ir ļoti simbolisks - ar dziesmas “Laternas” tekstu: “Bet, ja nu tev par tumšu kļūst / Mēs būsim laternas vistumšākajā naktī / Šī ziema silta būs / Nebaidies pat tad, ja šis ir sapnis”… “Sudden Lights” no sapņiem nebaidās.
