Lielu rezonansi raisīja ziņa par izcilā amerikāņu fotogrāfa Roberta Vitmena darbu izstādes atklāšanu Rīgas galerijā CUT ART, kur apkopoti Mihaila Barišņikova fotoattēli. Starp citu, izstādes oficiāla atklāšana nenotika, un arī baleta klasiķa ierašanās Rīgā nebija plānota.
Parasti izcilais baletdejotājs ierodas dzimtajā Rīgā, kur nācis pasaulē 1948. gada janvārī, darba darīšanās. Galvenokārt jau viesizrādēs. Vai, piemēram, lai saņemtu Triju Zvaigžņu ordeni, kā tas notika pirms gada.
Tomēr pacelsim noslēpumainības plīvuru: tuvāko baleta klasiķa vizīti varam sagaidīt brīdī, kad notiks Alvja Hermaņa iestudētās izrādes "Baltais helikopters" kinoversijas pirmizrāde. Izrādi, kurā Barišņikovs atveidoja no amata atkāpušos pāvestu Benediktu, izrādīja burtiski desmit reizes, pirms to pārtrauca pandēmija. Mihails 2021. gada aprīlī apmeklēja dzimteni, un tieši toreiz nedēļas laikā Rīgā nofilmēja izrādes kinoversiju.
Alvis teica, ka tās pirmizrāde varētu notikt jau 2022. gada beigās, bet... pagaidām ir pauze. Pēc Hermaņa teiktā, viņš nevēlas, lai būtu viens seanss, uz kuru ieradīsies pieci simti cilvēku, viņam ir ambiciozi plāni! Un, ņemot vērā Barišņikova saikni ar Holivudu - viss ir reāli...
Vēl viens iespējamais iemesls jaunai mākslinieka vizītei Rīgā: Blaumaņa ielā 19, vecajā koka mājā, kur mazais Miša bērnībā pirmo reizi apmeklēja deju pulciņu, aktīvi top kultūras centrs Barišņikova paspārnē. Uz sava centra atklāšanu viņam taču ir jāatbrauc.
Ar pašreizējo fotoizstādi Barišņikovam ir netiešs sakars. Vairākus gadus mēģinājumu laikā un ikdienā viņu fotografēja izcilais amerikāņu fotogrāfs Roberts Vitmens, kurš ir strādājis ar daudzām pasaules kino un popmūzikas zvaigznēm. Viņam ir 88 gadi, un viņš joprojām strādā. Starp citu, tieši pirms četriem gadiem ar šīm fotogrāfijām viņš viesojās Jūrmalā. Toreiz tās prezentēja paviljonā pašā Bulduru pludmalē mākslas gadatirgus “Jurmala Art Fair” laikā.
Savukārt minētā gadatirgus organizatore Viktorija Zaiceva šovasar Rīgā, Alberta ielā 1, atvēra galeriju CUT ART. Pirmais jaunā mākslas tempļa projekts bija Vlada Ogaja (daudzu Kirila Serebreņņikova projektu mākslinieka) ekspozīcija "Krustā sišana". Tagad - melnbaltie foto ar dejas ģēniju: Mihails restorānā mētā salveti, šūpojas dabā uz automašīnas riepas... It kā sīkums, ālēšanās, taču atklāsim kādu noslēpumu. Pats Barišņikovs ļoti rūpīgi strādā gan fotosesiju laikā, gan mēģinājumos, gan pat fotogrāfiju atlases laikā.
Izstādi apmeklējušais pazīstamais Rīgas fotogrāfs Māris Morkāns, kurš Barišņikovu Rīgā fotografējis daudzkārt, portālam “kontekst.lv” pastāstīja, ka šajā ekspozīcijā viņu visvairāk piesaistīja nevis lielie meistara portreti, bet gan dejotāja mēģinājumu fotouzņēmumi ar paša Barišņikova piezīmēm, kas ir apskatāmi (un arī nopērkami) - viņš rūpīgi izvēlas sev vajadzīgos kadrus. Vērts atcerēties arī mūsu slavenā fotomākslinieka un Jaunā Rīgas teātra fotogrāfa Jāņa Deinata atklāsmes. Viņš stāstīja, kā izrāžu ("Brodskis/Barišņikovs" un "Baltais helikopters") mēģinājumos šajā teātrī viņš uzņēmis simtiem, ja ne tūkstošiem kadru. Un tad bija atsevišķs darbs ar Mihailu Nikolajeviču, kurš no visiem kadriem izvēlējās tikai... piecus. Perfekcionists!
Šeit būtu vērts atgādināt vēl vienu stāstu. Kad pagājušajā gadā tika gatavota izdošanai mana grāmata "Rīga un tās trīs Mišas", kuras galvenā daļa veltīta Barišņikova daiļradei, lielais dejotājs vispirms izlasīja manuskriptu. Un tad viņš izdarīja divpadsmit labojumus, divas reizes runāja ar mani pa telefonu, rakstīja man pa e-pastu. Pat tiktāl, ka lūdza izcilā zviedru horeogrāfa Matsa Eka uzvārdu rakstīt ar vienu "k". "Labojiet, citādi viss jūsu smagais darbs ies zudumā!" viņš toreiz teica. Horeogrāfa perfekcionisms ir saprotams, jo baletdejotāji no bērnības līdz pat karjeras beigām mēģina pie spoguļa, bezgalīgi slīpējot katru kustību līdz ideālam.
Vitmena iemūžinātās dižā dejotāja elegantās kustības ir patiesi liela māksla. Baletu vispār ir grūti fotografēt: ir svarīgi, no kāda leņķa un kādā apgaismojumā tu fotografē, kā arī jāņem vērā izpildītāja noskaņojums - gala rezultātā ir jānofotografē pareizās kustības. Interesanti ir arī vērot, kā Barišņikovs izstiepj kājas sporta kurpēs... Fotogrāfijās viņam jau ir ap sešdesmit gadiem, taču viņš meistarīgi pārvalda savu ķermeni. Tie, kas nesen redzējuši viņu izrādēs Rīgā, var apliecināt, ka viņš joprojām ir horeogrāfiskās elegances ideāls.
"Kopumā katra Barišņikova kustība, pat katrs viņa galvas pagrieziens jau ir perfekta māksla," atzīst Latvijas Nacionālā baleta mākslinieciskais vadītājs Aivars Leimanis. Un ir grūti viņam nepiekrist.
