Vai Marija Golubeva spēs izturēt Irākas "bēgļu" izaicinājumu?

Vai Marija Golubeva ir savā īstajā vietā? © Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency

Aizvadītajās četrās dienās Latvijas – Baltkrievijas robežu šķērsojušo Irākas pilsoņu skaits pārsniedz vairāk nekā gada laikā robežu šķērsojušo. Lieta ir zināma un saprotama – Lietuva ir kaitinājusi Baltkrievijas diktatoru Aleksandru Lukašenko, un viņš tā atriebjas, organizējot lidojumus no Irākas uz Minsku, un sūtot “bēgļus” uz Lietuvu. Tie nav nekādi bēgļi, bet ļaudis ar jaunāko modeļu mobilajiem tālruņiem, kuriem ir kaut kāds uzdevums. Iespējams, šis uzdevums ir taisīt nepatikšanas Lietuvā. Lietuva ir attiecīgi rīkojusies un stiprinājusi savu robežu ar Baltkrieviju. Lietuvai ar Baltkrieviju ir gara robeža, tāpēc ir irākieši, kas vēl pamanās izlīst cauri.

Arī Latvija ir visādi uzprasījusies.

Rīgas mērs Mārtiņš Staķis un ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ir rāvuši nost Baltkrievijas oficiālo karogu pasaules hokeja čempionāta laikā. Baltkrievijas “baķkam” nav par ko mīlēt Latviju, un viņš labprāt pačakarēs smadzenes arī letiņiem.

Tāpēc Irākas bēgļi dodas arī uz Latviju. Šodien tik, bet rīt būs vēl vairāk.

Latvija ir izsludinājusi ārkārtas situāciju pierobežā, ko vispār jau vajadzēja izsludināt daudz agrāk. Bet nu ir tā, kā ir.

Ir tā sagadījies, ka pašlaik iekšlietu ministre ir ļoti liberālā Marija Golubeva (“Attīstībai/Par!”). Taču šis nav tas gadījums kā pirms pāris gadiem, kad bija jālej aizkustinājuma asaras par nabaga irākiešiem, kuri bēga no reāla apdraudējuma savām dzīvībām. Tagad ir cits stāsts - tā ir diversija pret Lietuvu un arī Latviju. Tas būtu jāsaprot.

Pārmēru liberālā Marija Golubeva. Vai viņa vispār ir savā īstajā vietā?

Latvijai tagad vajag ar milzu steigu būvēt žogu, kuram neviens netiek pāri. Latvijas robeža ar Baltkrieviju ir 173 kilometri. Romas imperators Adriāns jau 122. gadā spēja uzbūvēt sienu 117 kilometru garumā, lai atdalītu savus valdījumus no mežonīgajiem ķeltiem. Vai Latvija nevar? Latvija var labāk!

Ja tas nav iespējams ātri, tad jātaisa nometnes, klusiņām jāskatās, lai irākieši šeit neko nesadara un dodas tālāk uz kādu Zviedriju, kas ir viņu īstais mērķis.

Komentāri

Šonedēļ apritēja gads, kopš Argentīnas prezidenta amatā stājies Havjērs Milejs. Par viņa ekonomisko reformu panākumiem un grūtībām varbūt citu reizi, bet šoreiz parunāsim par citu viņa politiskās programmas stūrakmeni – valsts birokrātiskā aparāta fundamentālu samazināšanu. Kontekstā ar to, vai viņa metode ir izmantojama Latvijas realitātē.

Svarīgākais