Mērenu paniku iekšlietu sistēmas ierindas darbinieku vidū izraisījis Saeimas lēmums nozares ministra amatā iecelt deputāti Mariju Golubevu. Pēc izglītības vēsturnieci un filoloģi. Stresu veicinošs papildu faktors ir ministres īpašā politiskā orientācija uz dzimumu jautājumiem un vēlme veicināt valstī imigrāciju no trešajām valstīm.
Līdz šim valsts iekšējā drošība nav bijusi ministres Golubevas pārstāvēto politisko spēku uzmanības lokā. Nedz partija “Kustība “Par!””, kuras valdē Golubeva darbojas, nedz arī partiju apvienība “Attīstībai/Par!” savās programmās iekšlietas tikpat kā nepiemin. Precīzāk, pieminēts tikai viens uz kopējo drošības problēmu fona niecīgs un mazsvarīgs aspekts. Tā ir tā dēvētā korupcijas un ēnu ekonomikas apkarošana, kas saistīta ar finanšu nozares kapitālo remontu, ko no Latvijas pieprasījusi ASV valdība.
“Kustība “Par!”” savā programmā apņēmusies KNAB un citās korupciju un ēnu ekonomiku apkarojošās iestādēs, vadošajos amatos ielikt ārzemniekus. “Piesaistīsim lietpratējus no sabiedrotajām valstīm,” teikts Golubevai uzrakstītajā partijas darba plānā. Abu partiju politiskajās programmās nav nekā par Latvijas aktuālajām iekšlietu problēmām. Latvijā uz pārējo Eiropas Savienības valstu fona ir ārkārtīgi liela mirstība uz ceļiem, vairāk nekā citās valstīs cilvēki arī sadeg, noslīkst. Pērn reģistrētas 78 slepkavības un to mēģinājumi. Noziedznieki kļuvuši tik nekaunīgi, ka nevairās pat lietot šaujamieročus gaišā dienas laikā sabiedriskās vietās. Vēl dažādu noziegumu uzskaitījumu papildina gandrīz 1000 gadījumi, kad cilvēkiem nodarīti tīši miesas bojājumi. 1500 zādzības no mājokļiem. Vēl lērums krāpšanu, piesavināšanos un sīko zādzību. Daudz narkotiku noziegumu. Izvarošanas. Robežsargi sistemātiski ziņo par pārtvertu kontrabandu, taču apjomi ir smieklīgi, ja samēro ar tās reālo patēriņu valstī. Izliekoties par studentiem, daudzi trešo valstu migranti izmanto Latviju kā logu uz Eiropu.
Risināmo problēmu spektrs Latvijas iekšlietās ir ļoti plašs un daudzveidīgs, taču jauno ministri interesē cita varavīksne. Lūk, citāts no Marijas Golubevas pirmā paziņojuma sabiedrībai 3. jūnijā:
“Stājoties iekšlietu ministres amatā, M. Golubeva norāda, ka viņas uzdevums būs vairot cieņu un uzticēšanos starp sabiedrību un iekšlietu nozari, rūpes par darba apstākļu uzlabošanu iekšlietu dienestos, iekšlietu nozares darbinieku izglītošanu, piesaistīšanu dienestam, kā arī dienestu konkurētspējīga atalgojuma ieviešanu.” Dienu vēlāk veicamo darbu saraksts tiek nedaudz papildināts:
“Kā jau iepriekš ziņots, iekšlietu ministres prioritātes, nonākot amatā, būs iekšlietu nozares strukturālās reformas, Valsts policijas stiprināšana un vardarbības novēršana ģimenēs.” Un tad vēl sauja prioritāšu no uzrunas Saeimā - civilā aizsardzība, bērnu uzvedības prevencija un naida noziegumu apkarošana, cilvēktirdzniecības novēršana un patvēruma meklētāju aprūpe.
Dienestos ierindas darbinieku vidū ministre Golubeva netiek sagaidīta kā dieva dāvana, jo šaubas ir gan par viņas kompetenci, gan par izsludinātajiem politikas akcentiem. No bandītu ķeršanas tagad būšot jāpārkvalificējas uz naidas runas analīzi un Stambulas konvencijas apkalpošanu. Policisti apmainās ar jēliem jociņiem, ka uz ģimenes skandāliem turpmāk būs jādodas bermudās un varavīksnes krāsas mašīnās.
Ugunsdzēsējiem bažas savukārt saistītas ar ministres sludināto dzimumu vienlīdzību, jo, lai nu kurā profesijā, bet šajā ir nepieciešams brutāls vīrieša spēks. Neatkarīgā saņēma šādu trauksmes signālu:
“Galvenais, lai nesāk politiski spiest uz dzimumu līdztiesību! VUGD tikko pirmā meiča sāka dienēt kā glābējs/dzēsējs. Šajā gadījumā tas ir drošības jautājums.
Es negribētu strādāt grupā ar sievieti degošas ēkas iekšienē elpošanas aparātos, zinot, ka sievietēm ir zemākas fizo prasības un, ja gadītos nelaime, viņa mani vienkārši nespētu izvilkt fiziskā spēka trūkuma dēļ.
Bet arī visi pārējie darbi - viena piepildīta šļūtene sver no 50 līdz 100 kg, plus paša ekipējums ap 20 kg, plus viss jādara ātri un ilgstoši. Tas būtu purvs...”
Lai nu kā, tomēr vismaz kādu laiku Marija Golubeva būs visas iekšlietu nozares priekšniece un darbiniekiem ar viņas prioritātēm nāksies kaut kā sadzīvot, vienlaikus kaut kā cenšoties virzīt savējās. Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrība paziņojumā sūta visai vēsus apsveikumus jaunajai ministrei, piekrītot Saeimas sēdē izskanējušajam viedoklim, ka viņa nav piemērota šim amatam:
“Lai arī sēdes laikā notikušajās debatēs par M. Golubevas kandidatūras piemērotību ministres amatam tik specifiskā nozarē kā iekšlietu sistēma galvenokārt izskanēja objektīvi un argumentēti viedokļi par to, ka amata kandidātes līdzšinējā profesionālā un politiskā darbība nekādā mērā nav bijusi saistīta ar valsts iekšējo drošību, tiesībsargājošo iestāžu darbu un citiem specifiskajiem šīs ministrijas atbildības nozares aspektiem un līdz ar to šādas pieredzes trūkums nepadara viņu par piemērotu šim amatam, vairums Saeimas deputātu nobalsoja par uzticības izteikšanu M. Golubevai kā jaunajai iekšlietu ministrei. Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrība apzinās, ka minētā nozares ministra nomaiņa ir tikai politisks lēmums, kas saistās ar valdošās koalīcijas iekšējiem procesiem, kā arī līdzšinējā ministra S. Ģirģena pārstāvētā politiskā spēka izslēgšanu no valdību veidojošo partiju rindām.”
Tālāk paziņojumā Iekšlietu darbinieku arodbiedrība uzskaita ministrei, kas viņai jādara: jāpabeidz darbs pie ģenerālvienošanās, jāveicina sociālais dialogs, jāpilnveido atalgojuma sistēma utt. Noslēgumā arodbiedrība indīgi piemetina, ka “Iekšlietu ministrijas esošie ierēdņi jaunajai ministrei noteikti darīs zināmus visus labos darbus, kā arī visus nepadarītos darbus, kuri ir uzsākti un ir jāpabeidz.”
Sabiedrības interesēs būtu, lai ministrei arī kāds pastāstītu par viņas resora pārziņā esošo līķu kalnu - sabrauktajiem, noslīkušajiem, sadegušajiem un nogalinātajiem. Ar tiem kaut kas ir jādara. Pat ja partijas programmā tā nestāv rakstīts.
