Saeima izskatīšanai parlamenta komisijās ceturtdien nodeva Nacionālās apvienības iesniegtos grozījumus valsts pamatlikumā, kas paredz konstitucionāli nostiprināt sievietes un vīrieša veidotas ģimenes jēdzienu.
Par grozījumu nodošanu komisijai nobalsoja 47 deputāti, pret - 25 deputāti, balsojumā vispār nepiedalīties sev vien zināmu apsvērumu dēļ nolēma aptuveni 20 parlamentāriešu.
Lai Satversmes grozījumi stātos likumīgā spēkā, tos trešajā galīgajā lasījumā jāatbalsta vismaz divām trešdaļām jeb 67 Saeimas deputātiem. Šādu popularitāti piedāvātajiem pamatlikuma grozījumiem neviens neprognozē.
Pamatojot grozījumu nepieciešamību, Nacionālo apvienību pārstāvošais Jānis Iesalnieks uzsvēra, ka grozījumi tapuši, reaģējot uz Satversmes tiesas spriedumu, kas ģimenes jēdzienā iekļauj arī “viendzimuma partneru ģimenes” un nosaka valstij “pienākumu aizsargāt un atbalstīt” tās. Izsenis konservatīvās vērtības aizsargājošā partija uzskata, ka tas ir “patvaļīgs ģimenes jēdziena skaidrojums, kas neatbilst ne likumdevēja gribai, ne Latvijas sabiedrības izpratnei par to, kas ir ģimene”.
Savukārt “Attīstībai/Par!” Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Marija Golubeva akcentē, ka apvienības piedāvātie grozījumi ir mēģinājums šķirot ģimenes pareizajās un nepareizās, tas ir aicinājums uz diskrimināciju. Kādu ģimeņu iedalīšana zemākā šķirā ir pretrunā cilvēka cieņai un demokrātiskas valsts vērtībām.
Šādu izmaiņu pieņemšanas gadījumā valsts attālinātos no tiem iedzīvotājiem, kuri ar šiem grozījumiem tiks atzīti par nepareizām ģimenēm, uzsver politiķe, norādot, ka cilvēka cieņa ir Rietumu civilizācijas pamats.
Reaģējot uz Nacionālās apvienības radītā likumprojekta nodošanu komisijām, “Attīstībai/Par!” frakcija pie sevis izsaukusi premjerministru Krišjāni Kariņu, lai nopietni pārrunātu situāciju koalīcijā, jo Nacionālās apvienības veiktā pamatlikuma grozījumu virzīšana, “Attīstībai/Par!” ieskatā, ir klajā pretrunā ar koalīcijas Sadarbības līgumu, kas paredz grozījumus Satversmē veikt tikai un vienīgi, pamatojoties uz partneru vienprātības principu.
Daudzi deputāti balsojumā nepiedalījās vispār. Kāpēc, jūsuprāt?
Pieņemu, ka tā ir taktika, lai nepaustu atbalstu šī jautājuma turpmākai parlamentārajai izskatīšanai. Mūsu frakcija apsvēra gan vienu, gan otru taktiku: nepiedalīties balsojumā vai balsot pret. Ņemot vērā, ka šis balsojums bija tikai par nodošanu komisijām, mēs nolēmām, ka nepieciešams signalizēt sabiedrībai, ka esam pret šiem grozījumiem pēc būtības, un balsojām pret. Mūsu mērķis ir nepieļaut, lai Satversme tiktu šādi grozīta, jo tas apdraudētu Satversmē iekļautās demokrātiskās vērtības - vienlīdzību un cilvēka cieņu.
Kādēļ Nacionālās apvienības aktualizētais jautājums nav pat debašu cienīgs?
Varbūt tāpēc, ka jautājums pēc būtības nav par labu vai sliktu likumu, tas ir par to, lai mainītu pamatā, kā Satversme uztver Latvijas iedzīvotājus. Grozījums veido hierarhiju starp dažādām ģimenēm, kas neatbilst Satversmes garam. Aicinājums uz diskrimināciju nav diskusijas vērts, jo tad diskusijas vērts var būt jebkurš diskriminācijas priekšlikums. Piemēram, par to, vai kādreizējais aizliegums ASV baltajiem un melnajiem braukt vienā sabiedriskajā transportā bija pamatots.
Kāds būtu pats pirmais grozījums mūsu normatīvajos aktos, kas būtu nepieciešams, lai visas ģimenes būtu vienādi aizsargātas?
Domāju, ka likumdevējam jāveido darba grupas un jāstrādā pie Satversmes tiesas nolemtā. Tur ir vairāki aspekti, kas skar gan nelaulātās ģimenes, kur aug bērni, gan vienkārši divu cilvēku savienības. Skar gan mantošanas tiesības, gan pabalstu tiesības, tiesības braukt kopā ar bērniem atpūtas braucienos, kad bioloģiskais vecāks nav klāt. Ir ļoti daudz praktisku aspektu, kas apgrūtina cilvēku dzīves, pie kuriem būtu jāstrādā.
Ko “Attīstībai/Par!” frakcija vēlas panākt, izsaucot pie sevis premjerministru?
Vēlamies pievērst uzmanību, ka Nacionālās apvienības partneri šajā gadījumā nerīkojas saskaņā ar koalīcijas līgumu un ka tiek apdraudētas būtiskas Satversmes vērtības.
