Kas vēl "uzpeldēs" par vakcīnu iepirkumiem?

Šādam attēlam ar iedzīvotāju potēšanu vajadzēja būt vismaz trīs mēnešus agrāk, ja nebūtu valdības čammāšanās ar vakcīnu iepirkumiem © Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency

Ir radiostacija “Radio NABA”, kas Rīgā un galvaspilsētas apkārtnē raida interesantu, savdabīgu, alternatīvu mūziku.

Brīžos, kad notiek Saeimas sēdes, raidstacijai sava programma jāpārtrauc un jātranslē parlamenta debates. Jāteic, dažbrīd tas, kas notiek Saeimā, arī skan ļoti alternatīvi. Katrā ziņā rodas aina, kas stipri disonē ar centrālajiem “trenda” orgāniem, kuros dominē vien valdošās sejas. Ieslēdz televizoru, un atkal tās sejas.

Saeimas debatēs daudz uzstājas opozīcija - kāda nekāda, bet opozīcija tā ir. Un der zināt arī, ko par notiekošo domā tie politiķi, kuri nevalda, bet kritizē.

Vēl Saeimā ir tāda interesanta komisija, kas saucas “Pieprasījumu un iesniegumu komisija”, lai gan patiesajam nosaukumam būtu jābūt “Pieprasījumu noraidīšanas komisija”. Tā kā šajā komisijā vairākumu veido tās pašas partijas, kas veido valdošo koalīciju, jebkurš opozīcijas deputātu pieprasījums automātiski tiek noraidīts, un tam nav nekādas tālākas virzības. Lai gan ne jau vienmēr pieprasījums satur tikai kritizēšanu kritizēšanas pēc. Jo bieži deputātu uzdotie jautājumi ir diezgan pat precīzi un būtiski visai sabiedrībai, taču paliek bez atbildes. Pagājušajā nedēļā bija pieprasījumi par nejēdzībām hokeja čempionāta rīkošanā, kur skatītāju klātbūtne tika nodrošināta tikai pašās čempionāta beigās, tāpat bija pieprasījums paskaidrot jaunos kovidierobežojumus un atļāvumus, taču vienā gadījumā izrādījās, ka dokuments kaut kā nav pareizi noformēts, bet par otro pieprasījumu koalīcija izlikās, ka tāds vispār nepastāv.

Vēl Saeimā ir parlamentārā izmeklēšanas komisija, kas domāta tam, lai noskaidrotu patiesos lietas apstākļus un atbildīgos saistībā ar Covid-19 vakcīnu iepirkumiem. Šīs komisijas iniciatore ir opozīcija, un pagaidām nevar teikt “hop”, ka arī šīs komisijas izmeklēšana, tāpat kā visas iepriekšējās, paliks bez kāda “sausā atlikuma”. Varbūt kaut ko noskaidros, bet var būt, ka neko.

Ir aktīvs deputāts Ivars Zariņš (“Saskaņa”), kurš nes uz šo komisiju visādus interesantus papīrus. Īstenojot parlamentāro uzraudzību, Zariņš ziņo, ka deputātu pieprasījumu procedūras ietvaros ir izdevies iegūt informāciju, kura pamatoti liek apšaubīt Veselības ministrijas (VM) pasniegto lietu kārtību saistībā ar Covid-19 vakcīnu iepirkumu. Saskaņā ar VM apgalvoto, lēmumi par vakcīnu iepirkumiem tika pieņemti “ad hoc darba grupā”. “Ad hoc” nozīmē kādam vienam nolūkam domātu, ātri uzķīlētu pasākumu, kas nav rūpīgi pārdomāts un plānots. Tiek apgalvots, ka VM nav devusi nekādu rīkojumu šāda darba izveidei. Līdz ar to nav zināms - ne kas izveidoja šo “darba grupu”, ne kādas bija šīs “darba grupas” pilnvaras, ne kura amatpersona sasauca un vadīja šīs “darba grupas” sēdes. Tiek apgalvots, ka VM vadība netika iesaistīta, pat informēta par šīs “darba grupas” būtiskiem lēmumiem. “Ir savādi, ka veselības ministrs uzstājīgi pieturas pie šādas versijas,

jo tikai lētticīgiem un valsts pārvaldes darbu nepārzinošiem var šķist ticama šāda VM pasniegtā lietu kārtība saistībā ar šo vakcīnu iepirkumu - ka ierēdņi paši uz savu iniciatīvu un atbildību, turklāt bez tiem skaidri dotām pilnvarām un atļaujoties vispār neinformēt ministrijas vadību, ir pieņēmuši stratēģiski svarīgus lēmumus,

un pēc tam lāgā neatceras, kā tas īsti ir noticis,” norāda deputāts. Veselības ministrs ir izvairījies iesniegt atbildes uz jautājumiem, kuri dotu iespēju noskaidrot lietu patieso kārtību un VM vadības iesaisti saistībā ar Covid-19 vakcīnu iepirkumiem, tāpēc Zariņš ir vērsies Parlamentārās izmeklēšanas komisijā, jo šī komisija varētu iegūt pieprasīto informāciju, ja vien šīs komisijas darbība patiesi tiks vērsta, “lai izmeklētu Latvijas valdības kļūdaino rīcību Covid-19 pandēmijas pārvarēšanas procesā, kā arī nosauktu to politisko amatpersonu vārdus, kuras izraisījušas neatgriezeniski negatīvas sekas Latvijai”, nevis radītu kārtējo piesegu tām.

To gribētu Zariņš, bet nevar zināt, kas viņam sanāks.

Tagad ir saulaina vasara un kovids kaut kā pats no sevis ir gājis mazumā. Trešā daļa iedzīvotāju ir dabūjusi vismaz pirmo vakcīnu, un tā vien skaties, drīz Krišjāņa Kariņa valdība varēs paziņot, ka ir uzvarējusi titāniskajā cīņā pret ļauno vīrusu. Cilvēka dabā ir ticēt labajam un slikto aizmirst, pat izslēgt no apziņas, kā to mēdz darīt bērni, kas cietuši no seksuālas vardarbības.

Bet ir jau arī, kas neaizmirst. Kavēšanās vakcinācijas tempos izpaudās tā, ka Latvija bija viena no pēdējām un arī pašlaik ir otra pēdējā Eiropas Savienībā. Tikmēr tuvākas un tālākas kaimiņvalstis ir aizsteigušās tālu priekšā gan vakcinācijā, gan attiecīgi arī visādu ekonomiskās rosības tempu ziņā - Igaunijā iekšzemes kopprodukta pieaugums pirmajā ceturksnī bija 5,4%, bet Latvijā šajā pašā laika periodā mīnus 1,3%.

Ar kovidu saistītu komplikāciju dēļ Latvijā ir miruši gandrīz 2,6 tūkstoši iedzīvotāju. Protams, ne katrs bija glābjams, sākumā vakcīnu vispār nebija, taču kāda diezgan liela daļa šo nāvju ir uz valdības sirdsapziņas - tāpēc, ka valdošajās aprindās un ierēdniecībā notika muļļāšanās, viena roka nezināja, ko otra dara.

Kas vainīgs, to cenšas noskaidrot parlamentārā komisija. Jo diezin vai tā nu būs, ka visa politiskā atbildība uzveļama sen jau posteni pametušajai veselības ministrei Ilzei Viņķelei (AP) un konkrētā morālā un varbūt arī juridiskā atbildība uzgrūžama dažiem pārmijniekiem (pie visa vainīgs Henkuzens).

Vai tur neuzpeldēs kaut kas vēl? Lai parlamentārajai izmeklēšanas komisijai veicas!

Komentāri

Šonedēļ apritēja gads, kopš Argentīnas prezidenta amatā stājies Havjērs Milejs. Par viņa ekonomisko reformu panākumiem un grūtībām varbūt citu reizi, bet šoreiz parunāsim par citu viņa politiskās programmas stūrakmeni – valsts birokrātiskā aparāta fundamentālu samazināšanu. Kontekstā ar to, vai viņa metode ir izmantojama Latvijas realitātē.

Svarīgākais