Latvijā ir slēgti vairāki desmiti Krievijas propagandas TV kanālu. Rodas jautājums – ko likt vietā? Risinājums tiek solīts pāris nedēļu laikā. Šādiem vārdiem LTV1 “Rīta Panorāma” piektdien pieteica interviju ar kultūras ministru Nauri Puntuli.
No šodienas – 1. aprīļa – var teikt, ka kovida ēra Latvijā ir gandrīz oficiāli beigusies. Gandrīz, jo atsevišķi ierobežojumi saglabājas. Prasība pēc vakcinācijas saglabājas ārstniecības iestādēs un ieslodzījuma vietās strādājošajiem, kā arī pedagogiem līdz šī mācību gada beigām. Sejas aizsegu obligāta valkāšana paliek ārstniecības un sociālās aprūpes iestādēs, kā arī sabiedriskajā transportā.
2020. gada aprīlī dīzeļdegviela uzpildes stacijās maksāja 0,83 eiro. 2022. gada martā tas pats dīzelis tādā pašā uzpildes stacijā maksāja 1,83 eiro. Šodien ir 1. aprīlis – smieklu diena –, un ar dziļu interesi būs jāskatās, kāda tad īsti būs dīzeļa cena šodien? Būs īsts melnais humors. Nu līdz 2,0 eiro šodien vēl varbūt neuzkāps, bet ilgi nebūs jāgaida arī uz šādu cenu.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins 23. martā paziņoja, ka Krievija par dabasgāzes piegādēm uz Krievijai “nedraudzīgām valstīm”, par kādām ir atzītas pilnīgi visas Eiropas Savienības dalībvalstis, samaksu pieņems tikai Krievijas rubļos, solot šādā gadījumā piegādāt gāzi tādā apjomā, kāds ir noteikts iepriekš noslēgtos līgumos.
Pusgadu pirms Saeimas vēlēšanām politiska zemestrīce skārusi politisko apvienību “Attīstībai/Par!”. Pagaidām vēl grūti teikt, cik tālejošas sekas tā atstās, bet plaisas šī politiskā spēka fasādē ir acīmredzamas.
“Ministram ir jābūt aktīvai personai, kas virza uz rezultātu, nevis tikai uz procesu, no kura nevar izvairīties,” tviterlentē izteicās kāds politikas vērotājs, un man nācās piekrist šai domai. Runa bija par iekšlietu ministri Mariju Golubevu (“Attīstībai/Par”).
Pazīstamais filozofs Artis Svece portālā “Satori” publicējis rakstu “Devītais maijs”, kurš, kā noprotams no virsraksta, veltīts Latvijas krievu un 9. maija problēmas tematikai.
Ar ko atšķiras Zelenskis no Makrona/Šolca? Atbilde ir vienkārša – Zelenskis ir nākotnes politiķis, kamēr Makrons/Šolcs iemieso aizgājušo laiku politiku.
Aizvadītās nedēļas nogalē notika vairākas augstākā līmeņa tikšanās. G-7 valstu līderu tikšanās, NATO samits, ES Padomes (valstu vadītāju) sēde un ASV prezidenta Džo Baidena vizīte Polijā.
Krievijas agresija pret Ukrainu ilgtermiņā ietekmēs Krievijas ekonomisko attīstību, atsviežot to vismaz par desmit, ja ne pat par divdesmit gadiem atpakaļ ekonomiskās un tehnoloģiskās attīstības jomā.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) uz vairākiem gadiem apturējusi Rīgas attīstību un pašvaldībā neieplūdīs investīcijas daudzu miljonu eiro apmērā, trešdien preses konferencē paziņoja Rīgas mērs Mārtiņš Staķis pēc tam, kad VARAM apturējusi Rīgas teritorijas plānojumu.
23. martā mēs saņēmām skumju vēsti – 84 gadu vecumā mirusi Madlēna Olbraita – pirmā sieviete, kas bija ASV valsts sekretāre. Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ir izteicis līdzjūtību viņas ģimenei un draugiem, norādot, ka Olbraita lieliski izprata Eiropu un bija nelokāma NATO atbalstītāja.
“Mamma cieta krievu raķešuzbrukumā. Viņa nomira ātri. Es viņu apbedīju blakus bērnudārzam. Pasakiet brālim, lai viņš zina.” Iespējams, es necitēju precīzi. Doma bija līdz tādai pakāpei pilna ar izmisumu un bezcerību, ka pārstāja būt... emocionāla. Tā bija akmeņaini mierīga. Ar zīmuli uz saņurcītas līniju lapiņas uzrakstīta, gluži kā pēdējā doma šajā dzīvē. Dzīvē, kuru iznīcināja krievu okupanti.
Pirmā kara mēneša rezultāti jāvērtē divās atsevišķās, bet savstarpēji cieši saistītās plaknēs. Krievijas – Ukrainas kara plaknē un galvenajā frontes iecirknī (atbilstoši Putina un Lavrova izteikumiem) – cīņā pret esošo pasaules kārtību.
Jau mēnesi Krievijas karaspēks bombardē no lidmašīnām, apšauda ar raķetēm, aplenc ar tankiem Ukrainas pilsētas, nogalinot kareivjus un mierīgos iedzīvotājus – sirmgalvjus, sievietes, bērnus. Tiek sagrauti kultūras objekti, dzīvojamās ēkas, rūpnīcas, slimnīcas, skolas un bērnudārzi.
Covid-19 saslimstības statistikas līkne ir devusies pikējumā lejup – nedēļas laikā slimības izplatība sarukusi par 30 procentiem. Samazinājusies arī mirstība. Izskatās, ka jau drīz sērga sasniegs apmēram tādu pašu līmeni, kāds bija pagājušajā vasarā, kad jūnijā dienā bija labi ja daži saslimšanas gadījumi.
Ilgus gadus Krievijas sabiedrībā tika kultivēta militārā psihoze, kura tur ieguva izteikta reliģiska kulta raksturu. Šīs kvazireliģijas (“pobedobesije”) galvenā svinamdiena bija 9. maijs, kad visā Krievijā notika šī kara dieva orģiju kulminācija.
„Jautājumu un atbilžu vakars” kārtējo reizi pierādīja, ka ir jāmācās gana ilgi, lai ielauzītos birokrātiskajā „sabiedrisko attiecību” valodā, kas, manuprāt, ir augstākais svešvalodu prasmes līmenis. Šoreiz iepriecināja Rīgas pašvaldības policija (RPP) ar savām operatīvajām atbildēm uz maniem jautājumiem.
“Rīgas siltuma” valdes loceklis Raivis Elliņš TV3 rīta pārraidē “900 sekundes” teica: “Vasarā skatīsimies, kā sagādāt gāzi. Iepirkumi tiks veidoti tā, lai gāze, ko uzņēmums patērē, nebūtu no Krievijas nekad. Iepirkumos pieļausim, ka gāzi piegādā tikai Amerika, Katara, Norvēģija.”
Krievija aizliegusi graudu eksportu uz Eirāzijas ekonomiskās savienības valstīm – Armēniju, Baltkrieviju, Kazahstānu un Kirgizstānu. Aizliegts arī eksportēt cukuru uz trešajām valstīm. Graudu eksports aizliegts līdz 30. jūnijam, bet cukura – līdz 31. augustam.
Laikā, kad jau vairāk nekā trīs nedēļas turpinās Krievijas iebrukums Ukrainā, Indijas valsts naftas kompānija “Indian Oil” iegādājās no Krievijas trīs miljonus barelu naftas, jo Krievija piedāvā savu naftu iegādāties par cenu, kas ir par 20% zemāka, salīdzinot ar biržas cenu. Ļauti daudzi Latvijā ir pauduši neizpratni, kāpēc pasaules lielākā demokrātiskā valsts Indija nepievienojās kopējam Krievijas agresijas nosodījumam un ekonomiskajām sankcijām, bet netieši atbalsta Krievijas agresiju Ukrainā.
