Galvenais krīzes vadības padomes nakts melnumā pieņemtais un valdībā akceptētais lēmums, protams, nav par kārtējo grābstīšanos gar veikalu darba laikiem, bērnu ārpusskolas pulciņu aizliegumiem un teātra izrāžu skatīšanos pustukšās zālēs ar aizsegtām sejām. Tas viss ir ierastais dūmu aizsegs, aiz kura notiek ierastā rutīna – naudas, kuras ir vairāk nekā jebkad agrāk, apgūšana.
2021. gada Nobela miera prēmija piešķirta filipīniešu žurnālistei Marijai Resai un Krievijas laikraksta “Novaja Gazeta” galvenajam redaktoram Dmitrijam Muratovam. Par centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir būtisks demokrātijas un stabila miera nosacījums.
Veselības aprūpes sistēmai draud kolapss, sabrukums, katastrofa, pilnīga paralīze, un tamlīdzīgi šermuļus uzdzenoši vārdi atkal ir ārstu, valsts vadītāju, mediju leksikā jo bieži un katru dienu.
Latviešiem ir sakāmvārds – muļķis pat baznīcā dabū pērienu. Tieši šī doma pirmā nāca prātā ceturtdienas rītā, ieraugot tviterī Saeimas deputāta Krišjāņa Feldmana publicēto tīksmiņu, kurā viņš redzams veikala “Lidl” atklāšanā.
Ar kovidu saslimušo skaits, atnākot rudenim, strauji palielinājies. Gluži kā pērnruden. Gads ir pagājis (jācer, ka intensīvā darbā), un tagad vajadzētu izvērtēt padarīto.
“Situācija ir ļoti nopietna visai valstij un visai sabiedrībai, un šādā situācijā vilcināties ar nepieciešamo lēmumu pieņemšanu nav pieņemami,” otrdienas LTV raidījumā “Dienas jautājums”, vērtējot valdības rīcību Covid-19 krīzē, sacīja Valsts prezidents Egils Levits. Pēc Levita domām, saslimstība ar kovidu aug ģeometriskā progresijā un katra diena nozīmē aizvien jaunus saslimušos.
Pagājušās nedēļas nogalē neapturamo kovida ziņu plūsmu viegli aizēnoja svaigākais globālais korupcijas “atmaskojums” jeb t. s. Pandoras dokumenti (Pandora Papers).
Pirmdienas vakarā virtuālā pasaule pārdzīvoja lielāko tehnoloģisko avāriju kopš 2008. gada. Uz vairākām stundām nobruka “Facebook”, “WhatsApp”, “Instagram”. No “lielajiem” netraucētu veiktspēju saglabāja vienīgi “Twitter”. Paradoksālā kārtā, kas kārtējo reizi apliecina tirgus (un ne tikai tirgus) iracionālo raksturu, tieši “Twitter” akcijas biržā piedzīvoja vislielāko kritienu – 6,7%, kamēr “Facebook” (FB) tikai 5%.
Nekad neesmu bijis liels aktiera/klauna/politiķa Artusa Kaimiņa lomas pārņēmēja Alda Gobzema fans, bet, kā ikvienam savā ziņā talantīgam cilvēkam, arī viņam laiku pa laikam sanāk ļoti trāpīgi izteikties.
Beidzot ir noskaidrojies, kas vainīgs pie vakcinācijas aptveres lēnajiem pildīšanās tempiem! Tie ir pseidopolitiķi un deputāti! “Mūsu izaicinājums ir tas, ka mums ir valstī Saeimas deputāti un pseidopolitiķi, kas maldina sabiedrību,” runājot par nepieciešamo vakcinācijas rādītāju sasniegšanu valstī, TV24 raidījumā “ZiņuTOP” norādīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Kāds Austrumu gudrais ir teicis: mežā, kurā nav tīģera, par karali kļūst pērtiķis. Šo epigrāfu varētu atkārtot gandrīz pie katra mūsu politiskajai realitātei veltītā raksta.
Kopš sākusies no Baltkrievijas iesūtīto Tuvo Austrumu migrantu krīze, iekšlietu ministrei Marijai Golubevai regulāri tiek pārmesta vilcināšanās ar mūsu austrumu robežas nostiprināšanu. Lai arī šie pārmetumi ir it kā pamatoti, manuprāt, pašai Golubevai nav ko pārmest. Viņa rīkojas tieši tā, kā to nosaka viņas dziļākā iekšējā pārliecība. Vai, iekšlietu ministra amatam apstiprinot cilvēku ar viņai raksturīgu politisko uzskatu sistēmu, varēja gaidīt citādu rīcību?
“Domāju, ka te vienkārši ir administratīva nespēja. Es iedomājos, kas notiktu, ja sāktos karš – vajadzētu uztaisīt konkursu, lai nopirktu patronas. Pēc tam to pārsūdzētu. Kamēr vēl caur tiesu – mēs būtu desmit reizes iekaroti,” kādā TV raidījumā teic bijušais premjers Māris Gailis. Nevar nepiekrist: muļļāšanos ar robežas žoga būvi varētu uzskatīt par anekdotisku, ja vien tā nebūtu traģiska. Sabrieda jautājumi, kurus uzdevu iekšlietu ministrei Marijai Golubevai (“Attīstībai/Par”).
Mani ilggadējie novērojumi liecina, ka cilvēka izvēli vēlēšanās visvairāk nosaka viņa personiskā psihotipa atbilstība attiecīgajai partijai. Tikai pēc tam seko partiju programmas (politiskais uzstādījums) un to reālie sasniegumi. No šāda aspekta mēģināšu izvērtēt mūsu politisko piedāvājumu uz nākamgad paredzētajām 14. Saeimas vēlēšanām.
15. septembrī ASV prezidents Džo Baidens, Austrālijas premjerministrs Skots Morisons un Lielbritānijas premjers Boriss Džonsons paziņoja par jaunas stratēģiskās aizsardzības alianses AUKUS (angliski – Australia, United Kingdom, United States) izveidošanu. Viens no šīs vienošanās rezultātiem bija Austrālijas atteikšanās no jau noslēgtā darījuma – iegādāties Francijā ražotās ar dīzeļdzinējiem aprīkotas zemūdenes par trīsdesmit miljardiem eiro.
Sociālajos tīklos klīst video sižeti, kuros Austrālijas policisti brutālā veidā izrēķinās ar cilvēkiem, kuri publiskās vietās atļāvušies parādīties bez sejas aizklāja – balto cilvēku 21. gadsimta parandžas. Šie sižeti skaidri apliecina visu cilvēku, neatkarīgi no rases, ticības vai seksuālās orientācijas, mentālo brālību.
Vācijā aizvadītas, kā atzīmē vairums politisko vērotāju, aizraujošākās Bundestāga vēlēšanas šajā gadsimtā. Tā kā līdzšinējā Vācijas kanclere Angela Merkele, kura valsti vadīja pēdējos 16 gadus, pati vēlēšanās nepiedalījās, līdz pat pēdējam brīdim saglabājās intriga, kurš būs viņas pēctecis.
14. Saeimas vēlēšanas notiks ne vēlāk kā 2022. gada 1. oktobrī. Nākamā parlamenta kandidātu sarakstu var iesniegt tikai partijas, kas dibinātas ne mazāk kā gadu līdz vēlēšanām, līdz ar to tie, kas nepaguva, nokavēs. Kristalizējas, kas un par ko grasās cīnīties par mandātiem.
Valsts prezidents Egils Levits telefonsarunās ar “Attīstībai/Par!” politiķēm Inesi Voiku un Vitu Andu Tēraudu esot licis nokārtot frakcijas atbalstu viņa padomnieces Irēnas Kucinas ievēlēšanai par Satversmes tiesas tiesnesi, ceturtdienas vakarā ziņoja LTV raidījums “Panorāma”, izraisot nelielu mikroskandāliņu mūsu sastāvējušajā politiskajā pīļu dīķī.
Pieņemot Covid-19 ierobežojumus, ir jābūt arī nopietniem sodiem par pārkāpumiem – ir jāpanāk, ka sekas par noteikumu neievērošanu ir. Tā intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta Panorāma” 22. septembrī sacīja premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”).
