„Jautājumu un atbilžu vakars” kārtējo reizi pierādīja, ka ir jāmācās gana ilgi, lai ielauzītos birokrātiskajā „sabiedrisko attiecību” valodā, kas, manuprāt, ir augstākais svešvalodu prasmes līmenis. Šoreiz iepriecināja Rīgas pašvaldības policija (RPP) ar savām operatīvajām atbildēm uz maniem jautājumiem.
Un jautājumi bija šādi.
RPP sabiedrisko attiecību galvenais speciālists Toms Sadovskis jau pirmdien atsūtīja atbildi: „Labdien! Šajā gadījumā Pārdaugavā pie tā saucamā „uzvaras” pieminekļa kārtības sargi pie protestējošā jaunieša vērsās, jo plakātā bija izmantota necenzēta leksika. Tomēr, izvērtējot situāciju, netika konstatēts pārkāpums. Proti, ir pieļaujamas dažādas protesta formas, tostarp lietojot necenzētu leksiku, taču tajā pašā laikā ir jāatceras, ka ikviens gadījums ir vērtējams individuāli. Piemēram, ja necenzēta leksika tiek lietota, lai aizskartu konkrētu personu vai sabiedrības grupu, tad tas varētu būt klasificējams kā pārkāpums, taču pat tādiem gadījumiem ir izņēmumi, kuros nebūs konstatējams pārkāpums.
Tā kā šajā gadījumā pārkāpums netika konstatēts, jaunietim arī netika piemērots nekāda veida sods, kā arī jaunietis netika aizturēts.
Vienlaikus atzīstam, ka šajā gadījumā situāciju bija iespējams izvērtēt no malas, proti, neiesaistot jaunieti sarunā, tādēļ atvainojamies gan jaunietim, gan sabiedrībai kopumā par radušos situāciju.”
Tekstiņš neapšaubāmi jautrs. Un tomēr man ir daži papildu prašņājumi. „Plakātā bija izmantota necenzēta leksika,” apgalvo Sadovska kungs. Jā, tur uz A3 formāta lapas bija rakstīts „.uj voiņe”. Tad, ja, piemēram, uz mana krekliņa būs uzraksts „Russkij vojennij korabļ, iģi na.uj”, mani arī palūgs maliņā, lai „izvērtētu situāciju”? Un vai „korabļ” personificēs konkrētu personu vai sabiedrības grupu? It kā jau grupu - kara jūrniekus. Tad lieta kļūs pavisam nopietna...
Protams, pateicos Tomam Sadovskim par iejūtīgo atbildes beigu teikumu, kurā tiek nesta atvainošanās gan sabiedrībai, gan jaunietim „par radušos situāciju”. Un jācer, ka pārcentīgie policisti vismaz rīta līnijā dabūja savu porciju „nu, nu” - lai citkārt nebūtu tik pārcentīgi.
Bet! Laika straujās ritēšanas dēļ laikam nesanāca atbildēt uz pārējiem diviem jautājumiem. Proti, vai RPP vadība zina, ka „talkas” rīkotāji ir arī aktīvi Krievijas sarīkotā kara atbalstītāji?
Varbūt vērtīgāk būtu bijis, ja dokumentus pārbaudītu tiem uz vienas rokas pirkstiem skaitāmajiem „talciniekiem”, kuri - visticamāk - bija tādi paši Latvijas Krievu savienības (LKS) ierindas sētas mieti kā Tatjana Andrijeca, Rīgas domes LKS frakcijas galvenā referente? Tā pati referente, kura organizēja minēto talku un kurai darbavietā uz galda atrodas „dombasa/lugandonijas tautas republiku” karodziņi. Lieki pat teikt, ka tādā veidā viņa pauž atbalstu Ukrainas okupantiem.
Un pēdējais jautājums, uz kuru Sadovska kungs neatbildēja.
Vai RPP tikpat aktīvi rīkosies, kad vajadzēs izdzenāt 9. maija „uzvaras” bardaka dalībniekus? Vai arī - kā parasti - sargās pretvalstisko šabašu? Aizvakar Rīgas domes priekšsēdētājs nāca klajā ar drosmīgi trauksmainu paziņojumu par to, ka aicinās pilsētas pašvaldības izpilddirektoru nesaskaņot ikgadējo „uzvaras svētku” pasākumu 9. maijā pie okupācijas pieminekļa Pārdaugavā. Cerams, ka patiešām nesaskaņos un šis nebūs tikai kārtējais izrādīšanās pasākums, sak, re, kā es varonīgi aizslēdzu durvis visādiem orkiem!
Protams, ja izpilddirektors nesaskaņos, okupācijas orģiju rīkotājiem būs vēl iespēja sūdzēties tiesā, un tad, kā mēdz teikt, Staķis nomazgās rokas, ja tiesa lems pretēji izpilddirektora liegumam rīkot „svētkus”. Jā, un ko tad darīs pašvaldības policija? Uzminējāt, sargās svinētājus.
Taču Staķa kungs pamanījās noorganizēt visu tā, ka vilks dzīvs un kaza paēdusi: 9. maijā pie okupācijas pieminekļa būšot lielformāta fotogrāfiju izstāde par kara šausmām Ukrainā. Nu izcili! Okupantu paliekas atnāks uz izstādi, pavērtēs, piespraudīs georga lenteņus, lai mierīgi un legāli, ar desmaizītēm un vodočku varētu pasvinēt „uzvaras” svētkus. Oficiāli šie svētki būs paša Staķa aizliegti, neoficiāli - turpināsies svinības kā ikkatru gadu. Visi būs laimīgi.
Patiesībā ļoti gribētos, lai par šādiem „devītajiem maijiem” vispār nevajadzētu runāt. Jo tādiem „svētkiem” jānotiek tikai ellē. Vēl jo vairāk tāpēc, kad patlaban fašistiskā Krievija nekaunīgi uzbrūk brīvai valstij - Ukrainai. Tā pati Krievija, kas ienāca Latvijā, lai to okupētu. Un lai mēs tagad pieļautu šādu „svētku” atzīmēšanu? Protams, ne. Saņemamies taču beidzot un slēdzam to bodīti. Uzvaras svētkus mēs svinēsim tad, kad Ukraina uzvarēs. Tikai tad.