Izpēte

Šobrīd Latvijā nav pieejama precīza informācija par patiesajiem vakcīnu apjomu uzkrājumiem Latvijā. Veselības ministra Daniela Pavļuta iknedēļas atskaite valdībai un Vakcinācijas projekta biroja publiskotie dati par vakcīnu atlikumiem ir aprēķināti teorētiski, neņemot vērā ne vakcīnu zudumus, ne arī vakcīnu flakonos esošās “papildus” devas.

Vienīgās personas, kas gūs labumu no tā, ka Ventspils novadā tiks uzslietas vēl 14 vēja ģeneratoru stacijas, ir igaunis Rahu Kristjans, kurš no Olafa Berķa ir nopircis uzņēmumu TCK kopā ar tiesībām uz elektrības obligāto iepirkumu. Un attiecīgi pats Olafs Berķis, kurš igaunim pārdevis kaudzīti OIK dokumentu. Pašvaldībai no katra vēja staba tiks atmesti nieka 700 eiro gadā. Visi Latvijas iedzīvotāji kopā maksās par to, ka šīs dzirnaviņas vairo pāris miljonāru bagātību.

Tā kā pašvaldību vēlēšanas notiks 5. jūnijā, tas ir, pēc 7 nedēļām, atlikušais laiks ir par mazu, lai vēlēšanu iecirkņu darbā iesaistītie paspētu saņemt abas “AstraZeneca” ražotās “Vaxzevria” potes. Tas nozīmē, ka viņus, visticamāk, vakcinēs ar “Moderna” vai “Pfizer/BioNTech” ražotām vakcīnām.

Pilsoņu kara izcelšanās saistībā ar Amerikas Savienoto Valstu prezidentu nomaiņu 1860./1861. gadā ir viens no iemesliem cerībām vai bailēm, tas pats notiks saistībā ar ASV prezidentu nomaiņu 2020./2021. gadā.

Veselības ministrijas valsts sekretāra amatā veselības ministrs Daniels Pavļuts vēlas redzēt Veselības inspekcijas vadītāju Indru Dreiku, savukārt bijušo ministrijas valsts sekretāri Dainu Mūrmani-Umbraško aizrotēt uz Veselības inspekciju.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts ar divu dienu starpību publiski ir paudis diametrāli pretēju informāciju par “AstraZeneca” ražoto vakcīnu pieejamību Latvijā. Tāpat viņa teiktais 13. aprīļa valdības sēdē neatbilst tam, ko 14. aprīlī Latvijas Televīzijā teica Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Ilmārs Dūrītis. Tas nevieš uzticību valdības amatpersonām un diskreditē valdību.

Saeima steidzamības kārtā virza likumprojektu, kas aizliegs atsevišķu plastmasu veidu izmantošanu atsevišķos plašam patēriņam paredzētos izstrādājumos. Taču ballētājiem, ēdinātājiem un kosmetologiem tāpēc nav jākrīt panikā – viss ir aizvietojams, un ražotāji par to jau savlaicīgi domājuši.

Par jaunajiem telefoniem un citām ierīcēm, kurās teorētiski var glabāt autoru darbus, valsts cer gadā iekasēt 1,7 miljonus eiro jeb 0,89 eiro no viena iedzīvotāja – tas ir trīstik, cik 2019. gadā. Kultūras ministrs Nauris Puntulis nožēlo, ka nav bijis klāt diskusijās, kad tika spriests par nodevas lielumu. Viņš būtu gribējis vēl augstāku tarifu viedtālruņiem.

Latvijas banku sektora reputācija lēnām tiek atjaunota un ne tik daudz slavenā “kapitālā remonta” dēļ. Pamazām apstiprinās, ka stratēģiskais partneris 2018. gadā izplatījis nepārbaudītas un izdomātas ziņas par bankas “ABLV Bank” iesaisti miljardiem vērtā korupcijā un Ziemeļkorejas ieroču programmas finansēšanā.

Laikā, kad Latvijā trūkst vakcīnu pret Covid-19, atsevišķas ārstniecības iestādes vakcīnas pietur savos ledusskapjos, lai viņiem būtu iespēja vakcinēt cilvēkus un attiecīgi saņemt par to samaksu tajos brīžos, kad vakcīnu piegāde uz Latviju ir apstājusies. Premjers Krišjānis Kariņš to nosauca par noziegumu. Viņa kritikā par lēno vakcinācijas tempu varēja saklausīt slēptus draudus atlaist no veselības ministra amata Danielu Pavļutu, ja situācija neuzlabosies.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija konceptuāli atbalsta ģimenes valsts pabalsta reformu un aicinās Saeimu izskatīt to steidzamības kārtībā. Lai arī lielākajai daļai ģimeņu pabalsts līdz ar šo reformu palielināsies, daudzām ģimenēm atbalsts no nākamā gada saruks, tāpēc atsevišķi Saeimas deputāti piesardzīgi attiecas pret gaidāmajām izmaiņām un aicina vērtēt, vai plānotie likuma grozījumi nerada Satversmes tiesas risku.

70 tūkstoši eiro kampaņai “2 miljoni iemeslu vakcinēties”, 80 tūkstoši eiro kampaņai “Es gribu vasaru!”, 119 tūkstoši eiro kampaņai “Drošs paliek drošs”. Tās ir tikai dažas no kampaņām, ar kurām iedzīvotāji tiek mudināti vēl paciesties, vakcinēties, braukt ar riteni autobusa vietā, droši iepirkties. Valsts tērē tūkstošiem eiro reklāmas kampaņām, kas cilvēkus īsti neuzrunā. Vairākos konkursos ir uzvarējis SIA “McCann Rīga”, kuras īpašnieks pēdējo astoņu gadu laikā “Latvijas attīstībai” un “Attīstībai/Par!” ziedojis 96 729 eiro. “McCann Rīga” ir arī Vakcinācijas projekta biroja vadītājas Evas Juhņēvičas viena no iepriekšējām darba vietām.

5. jūnijā noteiktajās pašvaldību vēlēšanā iedzīvotāji varēs paust attieksmi arī pret sabiedriskā autotransporta likvidēšanas plānu, ko realizē Jaunās konservatīvās partijas ieliktais satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Aizbildinoties ar Eiropas zaļo kursu un nepieciešamību samazināt siltumnīcas efekta gāzu emisijas, Ziemeļkurzemes iedzīvotājiem tuvākajos gados tiks būtiski pasliktināta dzīves kvalitāte. Mežiem bagātā piejūras ainava tiks piesārņota ar milzīgiem – pusotra simta metru un vēl augstākiem industriāliem objektiem. Vēja turbīnām. Aprīlī sākta būvniecība Ventspils novada Tārgalē.

Valsts galveno finanšu izlūci Ilzi Znotiņu nokaitinājis likumdošanas lēnais process un jo īpaši Saeimas deputāts Gatis Eglītis, kas atļaujas iesniegt dažādus priekšlikumus. Tomēr grozījumu izskatīšana netīrās naudas apkarošanas likumā turpina savu līdzšinējo gaitu. Tā netiks nedz sasteigta, nedz arī Eglītim mute ciet aiztaisīta. Atbildīgās komisijas vadītājs Juris Rancāns uzskata, ka FID kurina nevajadzīgas emocijas.

Šonedēļ visā Latvijā sāk vakcinēt skolotājus. No vairāk nekā 76 000 izglītības iestāžu darbinieku aktīvi savu nostāju un vēlmi vakcinēties pauduši nepilni 12 000 pedagogu un citu skolas darbinieku. Tomēr arī pedagogu vakcinācija ir sadalīta divās kārtās, un pirmie vakcīnu saņems nevis tie, kuri jau reģistrējušies, bet vispirms vakcinēs tos skolotājus, kuri atsākuši darbu klātienē, skolotājus, kuri māca pirmo līdz sesto klašu un 12. klašu skolēnus.

Lai gan masu vakcinācijas centri līdz šim ir strādājuši vien dažas dienas un daļa vispār vēl nav atvērusies, Veselības ministrija prasa valdībai no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķirt 5,5 miljonus eiro šo centru izveides un uzturēšanas izmaksām. Ar šo summu plānots iztikt līdz 30. augustam. Ik mēnesi centru uzturēšana prasa no valsts 1,1 miljonu eiro.

Lai gan veselības ministrs Daniels Pavļuts preses konferencē 8. aprīli paziņoja: “Es esmu arī pieņēmis lēmumu pārcelt valsts sekretāri zemākā amatā,” – Neatkarīgā saņēma Veselības ministrijas valsts sekretāres Dainas Mūrmanes-Umbraško vēstuli, kurā viņa lūdz atsaukt 8. aprīlī publicēto informāciju par to, ka viņas pazemināšana amatā sekojusi dienesta izmeklēšanai un disciplinārlietai saistībā ar vakcīnu iepirkumu.

Tāpat kā Satversmes aizsardzības birojs arī Valsts drošības dienests (VDD) publiskojis pārskatu par 2020. gada aktualitātēm, ciktāl to pieļauj nepieciešamība aizsargāt valsts noslēpumu. Ir lietas, kas abu specdienestu ziņojumos pārklājas, taču vismaz viena VDD atspoguļota problēma ir īpašas uzmanības vērta. Sabiedrībā par to jāceļ trauksme: Latvijas jauniešu vidē novēroti centieni izplatīt komunisma ideoloģiju.

Patlaban Eiropas Savienībā (ES) tiek izstrādāts tā sauktais zaļais sertifikāts jeb Covid-19 pase, kas atvieglos pārvietošanos. Saskaņā ar Eiropas Komisijas (EK) rīcībā esošo informāciju, vairākas Eiropas valstis ir gatavas šo sertifikātu ieviest jau maija sākumā, bet Latvija tikai augustā – visvēlāk no visām ES valstīm. Vai tas nozīmē, ka Latvijas iedzīvotāji līdz tam laikam nevarēs spert kāju ārpus Latvijas?

Veselības ministrija ir publiskojusi dienesta pārbaudes materiālus par vakcīnu iepirkumu. Izmantojot šos datus un bijušās veselības ministres Ilzes Viņķeles publiskoto saraksti vakcīnu iepirkuma laikā, esam rekonstruējuši notikumu gaitu pagājušā gada 21. un 22. decembrī – laikā, kad “Pfizer/BioNTech” Latvijai papildus piedāvāja 420 707 vakcīnu devas, no kurām Latvija pasūtīja vien 100 000.

Veselības ministrijas valsts sekretāre Daina Mūrmane-Umbraško saņēmusi rājienu disciplinārlietā par vakcīnu iepirkumu procesu, tomēr, ņemot vērā vairākus vainu mīkstinošus apstākļus, viņai ir piedāvātas vismaz divas iespējas turpināt strādāt valsts civildienestā, turklāt kādas iestādes vadībā.