Нам трэба сесці за стол перамоваў – šādu vēstījumu ar mediju starpniecību aizsardzības ministrs Artis Pabriks Latvijas valdības vārdā nodod Baltkrievijas Republikas prezidentam Aleksandram Lukašenko. Mums ir jāsēžas pie sarunu galda, jo bezgalīgi eskalēt migrantu krīzi nevar – uz robežas par daudz ieroču un nervi ir pārāk uzvilkti. Turklāt abās robežas pusēs tuvojas lielas militāras mācības – “Namejs 2021” pie mums, un “Запад 2021” pie viņiem.
Šīs būs lielas mācības. “Namejam” pieteikti 9372 mūsu pašu karavīri un 615 sabiedrotie. Tātad kopā 10 000. Un otrpus robežai - Krievijā un Baltkrievijā 13 000. Tie, protams, ir oficiālie skaitļi. Neoficiāli tiek lēsts, ka “Запад 2021” pulcēs līdz par 200 000 karavīru. Armijas leksikā vārdam mācības ir pavisam cita nozīme. Tā nav nekāda skola, te neviens neko nemācās. Te imitē karu. Notiek lieli militāri manevri - bruņutehnika un ieroči ir gaisā, uz zemes, ūdenī. Tiek testētas kaujas spējas. Un šogad - arī uz robežas, kas ir īpaši bīstami.
Šai Krievijas un Baltkrievijas kopīgajai specdienestu operācijai, izrādās, ir pat nosaukums - “Slūžas”. No viņu puses Eiropā lielā skaitā gāžas noziedznieki, bet mūsu robežas pusē slūžas ir pārslogotas, un kuru katru brīdi aizvari var izsprāgt laukā. Putins un Lukašenko testē Eiropas Savienības un NATO noturību. Attiecīgi mūsu pusē arī tiek reaģēts. “Nameja” scenārijs veidots divās fāzēs - pirmajā valsts sastopas ar hibrīdapdraudējumu. Otrajā fāzē notiek konvencionāls karš - valsts jāaizsargā no reāla militāra uzbrukuma. Pašlaik 1. fāze ir iestājusies ne tikai mācību scenārijā. Reāls hibrīduzbrukums notiek uz Latvijas austrumu robežas, un jācer, ka 1. fāze reālajā dzīvē nepāries 2. fāzē, kā tas notika Ukrainā. Tur Krievija atņēma daļu teritorijas Ukrainai. Daudzi cilvēki gāja bojā, bet Ukrainas sabiedrotie tikai noskatījās, jo Ukraina atšķirībā no Latvijas nav NATO un ES dalībvalsts. Visa veida biznesu - jā. Militāru palīdzību - nē. Nu varbūt zīmulīšus karavīru bērniņiem. Tas arī viss.
Šobrīd situācija uz Latvijas-Baltkrievijas robežas ir nokaitēta. Arī uz Lietuvas un Polijas robežas. Tehniski operācija “Slūžas” ir robežsargu problēma. Taču praktiski uz robežas ir liels daudzums karavīru, specdienestu un ieroču. Smago ieroču, kam tur nevajadzētu būt, pat neraugoties uz to, ka ar migrantiem uz Eiropu tiek sūtīti arī radikālā islāmisma un terorisma draudi. Irākiešu noziedznieki nav apbruņoti. Vismaz pagaidām. Taču baltkrievu robežsargi un karavīri gan ir bruņojušies ar snaiperu šautenēm un ložmetējiem. Ložmetējs ir ierīce, kas acumirklī izšauj lielu daudzumu ložu. Tas paredzēts uzreiz liela skaita cilvēku nogalināšanai. Bruņojušies ar šādu ierīci, baltkrievi turpat Latvijas robežsargu degungalā stumda turp atpakaļ migrantus, cenšoties viņus pārdabūt pāri. Ja atskanēs kaut viens šāviens, sekas var būt dramatiskas. Pat tad, ja tas nebūs mērķēts un ar nolūku izdarīts. Var, piemēram, gadīties, ka ieroča drošinātājs aizķēries aiz uzkabes kabatas, atdrošinājies, un karavīrs vai robežsargs paklūp. Atskan šāviens. Protams, pretējā puse šaus pretī.
Pagājušās nedēļas nogalē, saistībā ar saspringto situāciju uz robežas un militārajiem manevriem abās pusēs Aizsardzības ministrija rīkoja preses konferenci. Ministrs Artis Pabriks un Nacionālo Bruņoto spēku Apvienotā štāba Operatīvās plānošanas departamenta priekšnieks pulkvedis Māris Simsons skaidroja mācību aktualitātes kontekstā ar reālo situāciju. Šis “Namejs” ir citāds, jo apdraudējums nav tikai militāro stratēģu sadomāts, bet gluži reāls. “Neatkarīgā” vaicāja, kas notiks, ja tas viens šāviens atskanēs. Starp abu pušu spēkiem ir vien daži metri. Pa vidu atrodas Baltkrievijas vervēto noziedznieku grupas. Viņu vidū - aizsegam arī bērni, sievietes un invalīdi.
Pulkvedis Simsons atzīst, ka cilvēcisko faktoru nevar izslēgt. Tāpēc mūsu karavīriem ir doti atbilstoši spēka pielietošanas uzdevumi: “Karavīri zina, kas jādara.”
Tehniski gan operāciju pret “Slūžām” vada Valsts robežsardze. Taču abās pusēs ir gan armijas, gan specdienesti. Gan formās, gan bez atpazīšanas zīmotnēm. Kamēr nenotiek karadarbība, armija komandvadību nepārņem.
Un Latvijas robežsardze vismaz pagaidām tiek galā. Pat neraugoties uz to, ka iekšlietu resoru vada politiķe bez jebkādas iepriekšējas pieredzes spēka strukturās. Ministre Marija Golubeva arī iestājas par liberālāku migrācijas politiku - lai vairāk migrantu, un maigāka attieksme pret nelegāļiem. Un robežpārkāpējus, viņasprāt, arī nedrīkst saukt par noziedzniekiem, kaut gan nelegāla robežas pārkāpšana ir krimināli sodāma rīcība. Tomēr attiecībā uz pašlaik notiekošo migrantu krīzi valdībā nav domstarpību, un abi ministri - Pabriks un Golubeva ik pa brīdim nāk klajā ar paziņojumiem par izcilu sadarbību. Tas nozīmē, ja būs nepieciešamība atbildēt uz pirmo šāvienu, vai arī cilvēciskais faktors - kļūda notiks mūsu pusē, ir liela ticamība, ka sekos adekvāta reakcija.
Protams, vislabāk būtu, ja sprādzienbīstamā situācija uz robežas ar Baltkrieviju tiktu deeskalēta. Oficiālie kontakti starp abām valstīm ir pārtraukti. Pat robežpunkti savā starpā vairs nesazinās, un iespējamu incidentu gadījumā nav iespēju apmainīties ar nepieciešamo informāciju. Tāpēc ministrs Artis Pabriks Latvijas valdības vārdā uzrunā Baltkrievijas līderi Aleksandru Lukašenko ar mediju starpniecību. Baltkrieviem jāatvelk papildu spēki no robežas, kā arī jāatjauno 2014. gada līgumā noformulētā sadarbība starp robežsardzes dienestiem. Ir jāsēžas pie pie saruna galda, un bez snaiperu šautenēm un ložmetējiem. Pretējā gadījumā pret Baltkrieviju tiks vērstas jaunas sabiedroto sankcijas. Pagaidām gan nekas neliecina, ka operācija “Slūžas” būtu apturēta. Katru diennakti Latvijā, Lietuvā un Polijā mēģina iekļūt jaunas noziedznieku grupas. Kopš 10.augusta, kad saistībā ar migrantu krīzi tika izsludināta ārkārtējā situācija, no valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas atturēti 742 cilvēki. Vienkārši runājot - viņi ir aizbiedēti projām ar draudiem un ieroču rādīšanu. Cik daudziem izdevies iekļūt Eiropas Savienībā, apejot uz robežas izvietotos iekšlietu un aizsardzības spēkus, tādas statistikas, protams, nav. Bet 25 noziedznieki valstī ielaisti oficiāli, pamatojoties uz humāniem apsvērumiem. Neatkarīgā jau vēstīja, ka pietiek vienam cilvēkam grupā būt pie sliktas veselības, lai visi viņa radinieki vai cilvēki, kas par tādiem uzdodas, tiktu ielaisti valstī. Tāpēc arī bīstamajā ceļā līdzi tiek ņemti bērni, sievietes un slimnieki. Slūžas jāpārvar par katru cenu.
