Apvienojot novadus, jaunajām pašvaldībām jāpārskata desmitiem noteikumu un jāvienojas par kopīgu redzējumu iedzīvotāju sociālajam atbalstam. Pašlaik pavisam reāla ir situācija, ka, lielā novadā apvienojoties pat astoņiem mazākiem novadiem, katrā no tiem ir dažādi noteikumi par sociālo atbalstu, piemēram, brīvpusdienām bērniem.
Novadu iedzīvotāji cer, ka atbalsta un atvieglojumu būs tikai vairāk, tomēr realitātē varētu gadīties arī situācija, ka sociālais atbalsts pat mazināsies. Galvenokārt, tas ir saistīts ar pašvaldību rīcībā esošiem finanšu resursiem un atbalsta sniegšanas principu pārskatīšanu. Latvijas Pašvaldību savienībā gan uzsver, ka valstī noteiktā obligātā sociālā palīdzība netiks samazināta. Tās apjomi tikai palielināsies, jo trūcīgo skaits pieaug.
Valstī ir noteikta kārtība, kas ir atzīstams par trūcīgu personu un kādu sociālo palīdzību pašvaldībām jānodrošina iedzīvotājiem. Primāri jāpalīdz ar mājokļa pabalstu un jānodrošina garantētais minimālais ienākums. Citu sociālo palīdzību pašvaldības varēja un var noteikt pašas pēc saviem ieskatiem un iespējām, piemēram, pabalstu senioriem veselības uzlabošanai vai brīvpusdienas daudzbērnu ģimenēm.
Katrā novadā šī palīdzība ir dažāda, parasti - vienoti noteikumi ir uz visiem novada iedzīvotājiem, taču tagad novadi ir mainījušies, apvienojušies, un, apvienojoties vienā lielākā novadā vairākiem novadiem ar dažādu sociālā atbalsta sistēmu iedzīvotājiem, izveidojusies situācija, ka daļai iedzīvotāju ir kāds atbalsts, daļai nav. Ir skaidrs, ka sociālā atbalsta sistēma ir jāvienādo, lai uz visiem nu jau jaunā novadā dzīvojošiem cilvēkiem attiektos vienota kārtība.
Neatkarīgā uzklausīja vairāku pašvaldību iedzīvotāju bažas: vai apvienojoties novadiem, cilvēki nebūs zaudētāji? Piemēram, vienā Vidzemes novadā visiem daudzbērnu ģimeņu bērniem bija brīvpusdienas, bet tagad šis novads ir lielāka novada sastāvdaļa, kurā šāda atbalsta bērniem nav un vispār ir pilnīgi citi atbalsta veidi. Vai šīs ģimenes zaudēs līdz šim saņemto palīdzību? Līdzīgi ir ar novadiem, kur līdz šim nebija īpaša atbalsta daudzbērnu ģimenēm, bet lielajā novadā, kurā mazākais iekļauts, atbalsts ir. Iedzīvotāji no mazākā novada cerējuši, ka arī uz viņiem attieksies jaunā novada priekšrocības, bet tagad ir vīlušies, jo atbalsts atteikts.
Vai patiešām var veidoties situācija, ka vienā novadā dzīvojošiem pēc reformas, būs katram citi kritēriji atbalsta piešķiršanā? Neatkarīgā noskaidroja, ka nākotnē - noteikti ne,
bet pašlaik ir pārejas periods un katrs novads citādāk šajā laikā nodrošina atbalstu.
Latvijas Pašvaldību savienības padomniece veselības un sociālajos jautājumos Ilze Rudzīte Neatkarīgajai stāsta: iedzīvotājiem jārēķinās ar to, ka, apvienojoties sešiem septiņiem novadiem, to sociālās atbalsta sistēmas ir dažādas un tagad pašvaldības ir uzsākušas apjomīgu un darbietilpīgu darbu, lai šīs sistēmas salāgotu. I. Rudzīte atgādina, ka pašvaldībām trūcīgajiem iedzīvotājiem pirmkārt jānodrošina divi obligātie pabalsti - mājokļa un garantētā minimālā ienākuma pabalsts, bet citi atbalsta veidi ir šo pašvaldību izvēle. Piemēram, vai tas ir nekustamā īpašuma nodokļa atlaides noteiktām grupām, brīvpusdienas bērniem, dažādas atlaides daudzbērnu ģimenēm un citi. Padomniece arī atgādina, ka katrā pašvaldībā ir bijusi arī cita maznodrošinātas personas definīcija un no tās izrietošais atbalsts.
“Sistēma jāskatās kopumā, ja kādā novadā ir bijis konkrēts pabalsts, pastāv iespēja, ka lielajā novadā, kurā tagad apvienojušies vairāki novadi, šāda pabalsta nav. Pašvaldībai jāizvērtē visi atbalsta veidi, jāapkopo dati par visiem iedzīvotājiem, to grupām, piemēram, cik daudzbērnu ģimeņu, cik bērnu, cik senioru, cik maznodrošināto personu, jāliek kopā visa informācija un jāskatās arī saistībā ar budžeta iespējām,” stāsta Ilze Rudzīte. Patiešām reāla var būt situācija, ka vienā nelielā novadā līdz šim, piemēram, visiem bērniem bija nodrošinātas brīvpusdienas, bet tagad - lielajā novadā, kur ir vairākas reizes lielāks bērnu skaits, nodrošināt visiem novada bērniem šīs brīvpusdienas finansiāli būs grūti vai pat neiespējami. “Budžets to var nepavilkt,” atklāti saka I. Rudzīte.
“Iedzīvotāji noteikti gaidīja, ka novadu reformas rezultātā viss būs tikai labāk. Iedzīvotāju bažas ir saprotamas, un par šo reformas gaitā vajadzēja vairāk runāt un skaidrot, kā novadu apvienošanās ietekmēs sociālā atbalsta sistēmas,” uzskata I. Rudzīte.
Neatkarīgā rakstīja, ka Latvijas Pašvaldību savienība aicinājusi Labklājības ministriju steidzamības kārtā virzīt grozījumus Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, lai pagarinātu pārejas periodu visu normatīvo aktu savietojamībai un sociālās palīdzības sistēmas sakārtošanai. Likuma pašreizējā redakcija stājās spēkā jau šā gada 1. janvārī, bet tajā nav pietiekami ņemta vērā reformas ietekme. Saskaņā ar likumu pašvaldībām jau līdz šā gada 1. oktobrim ir jāpieņem jauni saistošie noteikumi, kas nosaka papildu sociālās palīdzības pabalstu piešķiršanas mērķus, apmēru, piešķiršanas un izmaksas kārtību. Realitātē tie ir vairāki desmiti dažādu noteikumu, kuri jāpārskata un jāvienojas par vienu visam jaunajam novadam.
Pašvaldību savienība arī norāda, ka pašvaldību budžets 2021. gadam tika veidots, balstoties uz katras apvienojamās pašvaldības saistošajiem noteikumiem. Tas nozīmē, ka, veidojot jaunus saistošos noteikumus, jaunajai pašvaldībai jāsalāgo ne tikai juridiskās normas, bet arī līdz šim pašvaldību nodrošinātais atbalsts iedzīvotājiem (pabalstu veidi, apmērs, maznodrošinātas personas ienākumu līmenis) un budžeta iespējas. Vairāku pašvaldību saistošajos noteikumos par sociālās palīdzības piešķiršanu ir noteiktas arī pašvaldību brīvprātīgās iniciatīvas. No tā izriet, ka, veidojot jaunus saistošos noteikumus par sociālo palīdzību, paralēli jāsalāgo arī brīvprātīgā atbalsta sistēma jaunajā pašvaldībā, kas prasa gan laiku, gan papildu administratīvo slodzi. Pašvaldības vēlas šo pārejas posmu pagarināt vismaz līdz nākamā gada 1. janvārim. Labklājības ministrija apsolījusi virzīt noteikumus Saeimā, taču pagaidām tie Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas dienaskārtībā vēl nav iekļauti.
Siguldas novads ir viens no tiem, kurā pēc reformas apvienojušies vairāki novadi, un katrā no tiem ir citādāka atbalsta sistēma. “Ejam likumisko ceļu. Tas nozīmē - kamēr nav vienotas, jaunas kārtības attiecībā uz jauno novadu, saglabājas tāda kārtība, kāda tā ir bijusi un ir “vecajos” novados,” situāciju skaidro Siguldas novada speciāliste Sindija Brikmane. Novads ir apņēmies straujiem soļiem izveidot jaunus noteikumus, lai tie būtu attiecināmi uz visiem novada iedzīvotājiem.
“Pašvaldība izvērtēs visu novadu noteikumus, un būs jāvienojas par jauniem, un mums ir politiskā vienošanās, ka jaunajai kārtībai jābūt tādai, lai nepasliktinātu nevienam situāciju,” uzsver S. Brikmane. Protams, tas būs domes deputātu lēmums, un noteikti visā novadā iedzīvotājiem, neatkarīgi no tā, kurā novadā viņi līdz šim dzīvojuši, būs vienādas tiesības pretendēt uz atbalstu. Nebūs tā, ka novadā daļai iedzīvotāju būs viena kārtība, daļai - cita. Tomēr, lai visu saskaņotu, ir nepieciešams laiks.
Valmieras novadā apvienojušies astoņi novadi, un, kā skaidro novada domes speciāliste Kristīne Melece, ir jāpārskata vairāki desmiti noteikumu, konsolidējot visus vienotā atbalsta sistēmā. Atsevišķi noteikumi, kas attiecas uz ģimenēm ar bērniem, jau ir izstrādāti un nodoti izvērtēšanai atbildīgajai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai. “Strādājam triecientempā, bet vēl ir daudz darba jāpaveic,” saka K. Melece. Pašvaldībai ir skaidrs, ka līdz 1. oktobrim visu pārskatīt neizdosies, un, kamēr nav pieņemti jauni, visam jaunajam novadam saistoši noteikumi, darbosies vecā kārtība, kas katrā novadā varētu būt cita.
Valmieras novadā atzīst, ka, ņemot vērā astoņu dažādu novadu dažādas sociālā atbalsta sistēmas, patiešām sociālā atbalsta sistēmas ir bijušas ļoti dažādas, un “kādā novadā atbalsts ir bijis lielāks, kādā mazāks”, kā arī dažādos novados ir dažādas pieejas, kam un kādu sociālo atbalstu sniegt. Pašvaldībā arī atzīst, ka
atsevišķos novados sociālais atbalsts bijis plānots nevis pēc tā, vai iedzīvotāju grupai patiešām šis atbalsts ir nepieciešams, bet cīnoties par deklarētajiem iedzīvotājiem.
Tagad pašvaldība īsteno pieeju - izvērtēt un noteikt tās iedzīvotāju grupas, kurām visvairāk atbalsts ir nepieciešams, piemēram, daudzbērnu ģimenes, trūcīgie iedzīvotāji, bāreņi un citas. “Mēs izvērtējam un analizējam, skatoties kopumā, kas ir valsts noteiktais attiecībā uz pašvaldību pienākumu, pašvaldību iniciatīva papildus sociālajam atbalstam un ietekme uz budžetu,” uzsver K. Melece.
Uz jautājumu, vai un kāds atbalsts, piemēram, varētu nākotnē būt saistībā ar brīvpusdienām, ja kādā mazākā novadā tās bija visiem bērniem, K. Melece skaidro, ka tas tiks izvērtēts. Jāsecina, ka tas nebūs viegli, jo - ja vienā mazā novadā pašvaldībai tas neradīja lielu finanšu slodzi, jo bērnu skaits bija neliels, bet visā Valmieras novadā bērnu skaits ir daudzkārt lielāks, līdz ar to arī papildu finansējums nepieciešams daudz lielāks. Piemēram, Valmieras pilsētā dzīvo vai mācās vairāk nekā puse visa novada bērnu. “Ja kāda ģimene redz un saprot, ka tā paliek bez nepieciešamā atbalsta, noteikti ir iespēja vērsties domes sociālajā dienestā un šos jautājumus risināt,” aicina K. Melece.
