Ja Latvijā nebūtu pensiju otrā līmeņa “kā integrālas pensiju sistēmas daļa”, nabadzīgo iedzīvotāju skaits pieaugtu par vismaz desmit līdz piecpadsmit procentiem, uzskata Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanita Bajāre. Finanšu nozares asociācija un Labklājības ministrija vienojusies nesamazināt iemaksas pensiju otrajā līmenī.
Latvijas pensiju sistēma ir atzīta par 13. ilgtspējīgāko pasaulē, liecina starptautiskās kompānijas “Allianz” “Pensiju ilgtspējas indekss 2020”, kurā analizēti vairāki kritēriji, piemēram, demogrāfija, pensiju sistēma, valsts finansiālais stāvoklis. Tomēr Latvijā arvien turpinās asas diskusijas par pensiju sistēmu, tostarp pensiju otro līmeni.
Labklājības ministrs Gatis Eglītis (Jaunā konservatīvā partija) uzreiz pēc stāšanās ministra amatā kā vienu no pirmajiem jautājumiem aktualizēja pensiju otrā līmeņa problemātiku. Ministrs izteica ideju, ka varētu kādu daļu iemaksu pensiju otrajā līmenī pārdalīt par labu pirmajam pensiju līmenim, kurā pašlaik veidojas iemaksas un izmaksas pašreizējiem pensionāriem. Pašlaik obligātā iemaksa pensiju otrajā līmenī ir seši procenti no bruto algas, kas tiek ieguldīti finanšu tirgos un tiek uzkrāti konkrētā cilvēka pensijai (savukārt 14 procenti tiek novirzīti pensiju pirmajam līmenim). Ministra viedoklis izsauca asas diskusijas sabiedrībā, taču pagaidām - kopš šīs diskusijas pagājuši jau divi mēneši - nekādi konkrēti priekšlikumi vēl nav izskanējuši un diskusija ir apsīkusi.
Finanšu nozares asociācija un Labklājības ministrija jautājumus par pensiju otro līmeni un pensiju sistēmas ilgtspēju pārrunājusi tikšanās laikā un vienojušies par nepieciešamību noslēgt saprašanās memorandu, lai veidotu kopīgu nostāju par 2021. un 2022. gadā veicamajiem prioritārajiem uzdevumiem šajā jomā.
“Lai arī Latvijas pensiju sistēma atzīta kā ilgtspējīga, modelējot nākotnes situācijas, redzams, ka būtiski pieaugs pensijas vecuma iedzīvotāju skaits visā pasaulē, un tas nozīmē, ka ir jāapsver dažādi risinājumi, lai pensiju sistēma varētu veiksmīgi pastāvēt, tostarp Latvijā,” uzsver Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanita Bajāre. “Aptuveni trešdaļa Latvijas darbspējīgo iedzīvotāju neveic sociālās apdrošināšanas iemaksas vai maksā tās no minimālās algas, kas ievērojami palielina viņu risku vecumdienas pavadīt nabadzībā.
Ja Latvijā nebūtu pensiju otrā līmeņa kā integrālas pensiju sistēmas daļa, nabadzīgo iedzīvotāju skaits pieaugtu par vismaz desmit līdz piecpadsmit procentiem.
” Eksperte uzsver, ka, apzinoties šos riskus, finanšu sektors kopā ar Labklājības ministriju vēlas īstenot konkrētus pasākumus, lai veicinātu uzticību pensiju sistēmas ilgtspējai.
Labklājības ministrs Gatis Eglītis piekrīt, ka jebkurām izmaiņām pensiju sistēmā ir jānotiek ļoti pārdomāti un uzmanīgi, taču “tajā pašā laikā ir saprotams, ka nepieciešama progresīva attīstība šajā jomā”. Ministrs uzskata, ka cilvēku sociālā aizsardzība ir jānodrošina, vienlaikus domājot par pensijas kapitāla pavairošanu, tajā skaitā veicot ieguldījumus Latvijas ekonomikā.
G. Eglītis skaidro, ka pensijas kapitāla pārvaldīšanā būtiski aspekti ir arī veselīga konkurence fondu pārvaldītāju starpā un pārvaldības maksu tālāka samazināšana, lai nodrošinātu maksimāli labāko un izdevīgāko pakalpojumu Latvijas iedzīvotājiem. Vienošanās, kas noslēgta starp finanšu sektoru un labklājības nozari, paredz arī uz lietotāju orientētu rīku izstrādi, kas palielinās iedzīvotāju izpratnes līmeni par pensijas apmēru, uzkrājumu pieauguma dinamiku un nākotnē arī varētu vairot motivāciju laikus domāt par vecumdienās nepieciešamo līdzekļu uzkrāšanu darba mūža laikā.
Abas puses vienojās, ka turpmākas izmaiņas Valsts fondēto pensiju likumā veicamas pēc rūpīgas izpētes un meklējot samērīgus risinājumus. Vienošanās paredz vismaz pašlaik nemazināt šā brīža iemaksu apmēru pensiju otrajā līmenī, kā arī apsvērt individuālas brīvprātīgas dalībnieka un darba devēja ieguldījuma daļas iespēju.
Vienošanās arī paredz radīt priekšnoteikumus pensiju plānu līdzekļu ieguldīšanai Latvijas ekonomikā, nevis tikai indeksu fondos. Tāpat tika panākta vienošanās sniegt iespēju fondēto pensiju shēmas dalībniekam viņam ērtā vidē, kas nebūtu tikai valsts uzturēta platforma, bet, piemēram, internetbankā, apskatīt viņa uzkrājumu, kā arī fondēto pensiju shēmas pārvaldītājam uzzināt, kas ir viņa klienti.
Latvijā ir trīs līmeņu pensiju sistēma. Latvijas pensiju sistēmas pirmā līmeņa uzkrājumu izmaksā pašreizējiem pensionāriem, bet otrais un trešais pensiju līmenis nodrošina katra cilvēka personīgos nākotnes uzkrājumus. Otrais jeb fondētais pensiju līmenis paredz, ka daļa no bruto ieņēmumiem - pašlaik seši procenti no sociālajām iemaksām - tiek ieguldīta finanšu tirgos, atbilstoši izvēlētajam pensiju plānam. Savukārt trešajā līmenī darbojas privātie pensiju fondi, kuros cilvēki brīvprātīgi veido uzkrājumu vecumdienām, iemaksas veicot gan paši, gan uzticot tās darba devējiem. Tieši šo trīs līmeņu pensiju sistēmu, kur apvienota cilvēka personiskā līdzdalība savu vecumdienu nodrošināšanā un paaudžu solidaritāte, atzinīgi novērtē starptautiskais pensiju ilgtspējas indekss.
Pētījumā modelētas nākotnes situācijas, un secināts, ka būtiski pieaugs pensijas vecuma iedzīvotāju skaits visā pasaulē, tāpēc valstīm tiek ieteikts apsvērt dažādus risinājumus, lai pensiju sistēma varētu pastāvēt, tostarp Latvijā. Makroekonomiskie aprēķini liecina, ka katram otrajam Latvijas iedzīvotājam vecumdienās draud risks dzīvot zem nabadzības sliekšņa. Šādas skarbas prognozes sekmējis tas, ka aptuveni trešdaļa Latvijas darbspējīgo iedzīvotāju neveic sociālās apdrošināšanas iemaksas vai maksā tās no minimālās algas. Pēc Latvijas Bankas aprēķiniem, sabiedrības novecošanās un citu faktoru ietekmē pensiju apmērs attiecībā pret vidējo algu valstī nākotnē saruks un 2050.-2060. gadā varētu noslīdēt līdz nepilnai ceturtdaļai no minimālās algas.
Šajā situācijā tiek uzsvērta pensiju otrā līmeņa nozīme. “Pensiju otrais līmenis ir pamata elements pensiju sistēmā, jo ir neatkarīgs no demogrāfiskajām tendencēm, tāpēc samazināt iemaksas pensiju otrajā līmenī, būtu nepieļaujama rīcība attiecībā pret pensiju krājējiem, kuri šādam uzkrājumu modelim uzticas, jo rēķinās ar to kā saviem iztikas līdzekļiem pensijas vecumā. Pensiju otrais līmenis nav nodoklis, bet katra strādājošā personīgā nauda - uzkrājums vecumdienām,” skaidro Finanšu nozares asociācijas Kapitāla tirgus komitejas līdzpriekšsēdētāja Kristīne Lomanovska. Pensiju otrajā līmenī kopumā līdz šim uzkrāti vairāk nekā 5,5 miljardi eiro. Tajā ir vairāk nekā 1,295 miljoni dalībnieku.
