Labklājības ministra Gata Eglīša (JKP) izteiktā ideja par iespēju samazināt iemaksas pensiju 2. līmenī nopietni sašūpojusi sabiedrību – strādājošās un nodokļu maksājošās sabiedrības acīs atbalsta šim priekšlikumam noteikti nav.
Vai labklājības ministrs piedāvā samazināt pensijas nākotnes pensionāriem, lai izpildītu politiskos solījumus tagadējiem senioriem? Labklājības ministrijā nenoliedz, ka speciālisti pašlaik gatavo viedokli Finanšu ministrijai par pensiju sistēmu, tomēr noliedz, ka būtu dots uzdevums samazināt iemaksas pensiju 2. līmenī, lai apmaksātu nākamā gada prioritātes pensiju jomā.
Jaunais labklājības ministrs Gatis Eglītis, komentējot situāciju pensiju jomā, atzina, ka nākotnē ļoti daudz kas būs atkarīgs no pensiju otrā līmeņa, proti, no ministra teiktā izriet, ka nākotnes pensijas būs atkarīgas no uzkrājuma pensiju otrajā līmenī. Latvijas Televīzijas radījumā “1:1” ministrs sacīja, ka pašlaik valsts fondētās sistēmas atdeve nav pietiekama, un pensiju plāni nav spējuši nodrošināt lielu pieaugumu. “Viens variants, ko mēs apsveram, samazināt pensiju otrā līmeņa iemaksu īpatsvaru un novirzīt šo naudu uz pirmo pensiju līmeni,” sacīja labklājības ministrs. Šīs izmaiņas varētu stāties spēkā jau 2022. gadā. Tiesa, nav skaidrs, kādā veidā tad iemaksu samazinājums pensiju otrajā līmenī ļautu uzlabot tā veiktspēju, ļautu vairāk pelnīt?
Labklājības ministrs nekonkretizēja, cik lielā mērā tad varētu samazināt iemaksas pensiju otrajā līmenī, pašlaik šādu informāciju nesniedz arī ministrijā.
Minimālais papildu finansējums, kas nākamgad nepieciešams labklājības nozares prioritāšu finansēšanai, ir 80 miljoni eiro. Pašlaik Labklājības ministrija gatavo viedokli par izmaiņām pensiju sistēmā, tostarp pensiju 2. līmeni, tomēr Labklājības ministrijas valsts sekretārs Ingus Alliks otrdien noliedza, ka speciālistiem būtu dots uzdevums pārskatīt iemaksas pensiju 2. līmenī, lai iegūtu papildu finansējumu prioritātēm nākamā gada budžetā.
“Par šo jautājumu ir bijusi diskusija Nacionālajā trīspusējā sadarbības padomē, konkrēti - nodokļu apakškomisijā,” pastāstīja Ingus Alliks. Viņš atzina, ka Labklājības ministrija patiešām pašlaik gatavo situācijas izvērtējumu, ko iesniegs Finanšu ministrijai, atbildot uz jautājumu, vai un kā iespējams kaut ko mainīt pensiju 2. līmenī. “Uz pensiju sistēmu jāskatās kompleksi, jo pensiju sistēma nav tikai pirmais pensiju līmenis, bet arī otrais un trešais pensiju līmenis. Mēs pagaidām esam atturīgi tādā jautājumā, ka pensiju otrais līmenis būtu pilnībā jālikvidē. Diskusijas varētu būt pensiju 2. līmeņa pārskatīšanā, piemēram, varētu apsvērt domu samazināt pensiju 2. līmeņa likmi vai paredzēt iespēju izstāties no pensiju otrā līmeņa, kā tas ir paredzēts vairākās kaimiņvalstīs, bet kā Labklājības ministrija mēs pašlaik esam pret, ka pensiju otro līmeni likvidētu pilnībā. Tas nebūtu pareizs solis, bet diskusijas ir iespējamas un tās, visticamāk, notiks,” stāstīja I. Alliks.
80 miljoni, kas kā minimums vajadzīgi nākamgad, patiešām ir tikai minimums. Jāatgādina, ka Jaunā konservatīvā partija saviem vēlētājiem ir devusi solījumu palielināt pensiju neapliekamo minimumu līdz 500 eiro, kā arī atbalsta minimālās pensijas pieaugumu. Iepriekšējā labklājības ministre Ramona Petraviča īsi pirms aiziešanas no amata pavēstīja, ka 2023. gadā būtu jāievieš bāzes pensija. Atkarībā no tās apmēra budžetā papildus būs nepieciešami vismaz 300 miljoni eiro (vai pat uz pusi vairāk).
Saskaņā ar Valsts fondēto pensiju likumu, iemaksu likme fondēto pensiju sistēmā pašlaik ir seši procenti no strādājošā algas. 14 procenti aiziet pirmajā jeb solidaritātes sistēmā, no kuras maksā pensijas tagadējiem pensionāriem. Vēl pirms iepriekšējās ekonomiskās krīzes bija plānots, ka iemaksas pensiju otrajā līmenī būs vismaz astoņi procenti.
Iemaksas pensiju otrajā līmenī ir obligātas visiem pēc 1971. gada dzimušajiem, tās veidos šo cilvēku nākotnes pensijas paralēli ar pensiju pirmajā līmenī noteikto pensiju, kā arī trešajā pensiju līmenī maksāto, ja tāds ir.
Latvijas Darba devēju konfederācijas sociālo jautājumu eksperts Pēteris Leiškalns, vērtējot ideju samazināt iemaksu apmēru pensiju otrajā līmenī, Neatkarīgajai norāda, ka tas būtu “ļoti neveselīgs gājiens”, kas ietekmē pašreizējo strādājošo, nākotnes pensionāru, vecumdienu nodrošinājumu. Zināmā mērā to var saukt arī par politisko ambīciju īstenošanu, kas īstermiņā var dot pozitīvu attieksmi no pašreizējiem pensionāriem, kuru interesēs ir lielākas pensijas tagad. “Taču tā rīkoties nozīmē apzagt nākotni, jo lēmumi, kas tiek pieņemti pensiju jomā, vienmēr jāskatās caur demogrāfisko prizmu, jādomā, kāda būs situācija nākotnē, cik daudz strādājošo būs uz vienu pensionāru, kā solidaritātes sistēma spēs nodrošināt pensijas,” spriež P. Leiškalns. Samazinot iemaksu apmēru pensiju otrajā līmenī, sociālais budžets var iegūt papildus vairākus simtus miljonu eiro - atkarībā no tā, cik lielā mērā iemaksas pensiju otrajā līmenī tiek samazinātas, bet tas nozīmē, ka šī nauda neaizies uzkrājuma veidošanai. “Ja tomēr valdība par šādu soli izšķirtos, tad jādomā par darbaspēka nodokļa samazinājumu,” uzskata eksperts.
