Jau vairākus gadus Latvijā ir spēkā pensiju likuma norma, saskaņā ar kuru miruša pensionāra laulātajam ir tiesības saņemt pabalstu. Tomēr daļai pensionāru atraitņu šādas tiesības likumā nav paredzētas. Tie ir bijušo Augstākās padomes deputātu laulātie.
Tiesības, tāpat kā visiem citiem pensionāriem, saņemt pārdzīvojušā laulātā pabalstu Augstākās padomes deputātu atraitņi un atraitnes izcīnījuši tiesā, un tagad šo jautājumu grasās sakārtot arī Saeima.
Augstākās padomes deputātu tiesības uz pensiju nosaka īpašs likums, proti, likums “Par Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātu tiesisko stāvokli un pensijām”. Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamenta direktore Sandra Stabiņa un departamenta vecākā eksperte Dace Trušinska norāda, ka šajā likumā ir noteiktas bijušo Augstākās padomes deputātu tiesības uz speciālu pensiju 80 procentu apmērā no Saeimas deputāta mēnešalgas. Savukārt bijušā Augstākās padomes deputāta nāves gadījumā likums viņu pārdzīvojušajam laulātajam jeb atraitnim paredz izmaksāt apbedīšanas pabalstu. Tiesību saņemt pārdzīvojušā laulātā pabalstu šiem Augstākās padomes deputātu dzīvesbiedriem nav.
Tātad pensiju likuma norma par pabalstu laulātajam vīra vai sievas - pensionāra - nāves gadījumā uz Augstākās padomes ģimenēm neattiecas.
Labklājības ministrijas ekspertes stāsta, ka likumā “Par valsts pensijām” ir noteikts: pensionāra nāves gadījumā valsts izmaksā pensionāra laulātajam apbedīšanas pabalstu, kā arī pārdzīvojušā laulātā pabalstu. Līdz 2019. gadam spēkā bija pensiju likuma norma, ka pārdzīvojušais laulātais var saņemt kā pabalstu divas mirušā pensionāra pensijas, savukārt no 2019. gada Saeima noteica, ka šāds pabalsts izmaksājams vienu gadu pēc seniora nāve, un šo pabalstu aprēķina kā 50 procentus no mirušā laulātā pensijas.
Labklājības ministrija atzīst, ka gadījumos, ja mirušā Augstākās padomes deputāta atraitne vai atraitnis pieprasīja šo pārdzīvojušā laulātā pabalstu, nācās atteikt pabalsta piešķiršanu. Tomēr viena persona, nesamierinoties ar šādu atteikumu, vērsās Administratīvajā apgabaltiesā, apstrīdot Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras lēmumu. Tiesa lēma par labu iesniedzējam, un pabalstu nācās piešķirt. “Lai arī likums neparedz šāda pabalsta piešķiršanu Augstākās padomes deputātu pārdzīvojušajam laulātajam, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, pamatojoties uz tiesas nolēmumu, tagad tomēr šo pabalstu piešķir un izmaksā,” sacīja Labklājības ministrijas speciāliste Dace Trušinska.
Gadījumu, kad šāds pabalsts tiek pieprasīts, nav daudz, tie ir viens - divi gadījumi gada laikā. Labklājības ministrijas dati rāda, ka 2018. gadā piešķirti divi pabalsti, 2019. gadā - netika pieprasīts neviens pabalsts, 2020. gadā - viens pabalsts, arī šā gada janvārī - viens pabalsts. Pabalsta apmērs ir 1180 eiro mēnesī.
Ierosinājumu mainīt likumu un noteikt pavisam likumīgas tiesības saņemt šādu pabalstu Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs, jo arī pašu likumu “Par Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātu tiesisko stāvokli un pensijām” savulaik izstrādāja šis birojs, ne Labklājības ministrija. Saeimas Juridiskā biroja konsultante Inta Bārenīte stāsta, ka birojs jau izstrādājis likuma grozījumus, lai šādu pabalstu varētu izmaksāt, taču nepieciešams Labklājības ministrijas un Finanšu ministrijas viedoklis. Labklājības ministrija jau paudusi atbalstu likuma izmaiņām, bet Finanšu ministrijas viedoklis nepieciešams, jo izmaiņas saistītas ar valsts budžeta papildu izdevumiem.
