Satversmes tiesa atzinusi par neatbilstošām Satversmei normas, kas nosaka vecuma pensijas minimālo apmēru. “Minimālās vecuma pensijas apmērs izraisa pensionāru diskrimināciju gan vecuma, gan sociālā stāvokļa dēļ,” sacīja Satversmes tiesas tiesnesis Artūrs Kučs.
Pašlaik minimālās vecuma pensijas pamata apmērs ir vien 80 eiro, tomēr laikā, kamēr Satversmes tiesā norisinājās šis tiesas process, valdība un Saeima nolēma palielināt pensijas apmēru. No nākamā gada vismazākā minimālā pensija būs 149 eiro. Tomēr Satversmes tiesas spriedumā būtiskākais nav tikai par pensijas apmēru. Saeimai pavisam noteikti būs jāatbild uz jautājumiem par minimālās pensijas mērķi un to, kādas vajadzības šai pensijai, kas daudziem pensionāriem ir vienīgais ienākums vecumdienās, ir jānodrošina.
Satversmes tiesa saņēma divus pieteikumus, abos bija apstrīdētas normas, kas nosaka minimālās vecuma pensijas apmēru. Viena no lietām tika ierosināta pēc Augstākās tiesas pieteikuma, jo tiesas izskatīšanā ir administratīvā lieta, kurā pieteicējs lūdz labvēlīga administratīvā akta izdošanu, lai tiktu pārrēķināta viņa pensija, piemērojot valstī noteikto vidējo apdrošināšanas iemaksu algu. Augstākā tiesa, vēršoties Satversmes tiesā, norādīja, ka “likumdevējs veicis pasākumus tiesību uz sociālo nodrošinājumu īstenošanai, tomēr valsts nav nodrošinājusi šo tiesību īstenošanu vismaz minimālā apmērā”. Proti, valsts vecuma pensijas minimālais apmērs ir zemāks par nabadzības slieksni.
Tā kā arī tiesībsargs vērsās Satversmes tiesā ar līdzīgu pieteikumu, Satversmes tiesa apvienoja abas lietas. Tiesībsargs norādīja, ka noteiktais minimālās valsts pensijas apmērs nav pietiekams, lai nodrošinātu tā saņēmēju pamatvajadzības: veselīgu ēdienu, apģērbu, mājokli un veselības aprūpi. “Noteiktais minimālās vecuma pensijas apmērs izraisa pensionāru diskrimināciju gan vecuma, gan sociālā stāvokļa dēļ, turklāt minimālās vecuma pensijas apmērs par vienu apdrošināšanas stāža gadu nepamatoti esot zemāks personām ar lielāku apdrošināšanas stāžu,” norādīja tiesībsargs.
Satversmes tiesa norāda, ka Satversmes 1. un 109. pantā ietverts valsts pienākums veikt pasākumus, lai persona varētu īstenot tiesības uz sociālo nodrošinājumu un dzīvot tādu dzīvi, kas atbilst cilvēka cieņai. Spriedumā secināts, ka vispār vecuma pensija, kuras apmērs ir saistīts ar personas veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām, atvieto personas iepriekšējos ienākumus, savukārt
minimālās vecuma pensijas apmērs nav tieši saistīts ar personas veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām un ir noteikts vienāds visām personām.
Satversmes tiesas tiesnesis Artūrs Kučs, skaidrojot tiesas spriedumu, norādīja, ka vecuma pensija ir atkarīga no sociālajām iemaksām, taču daļai Latvijas pensionāru, kuri lielāko darba mūžu nostrādājuši padomju okupācijas laikā, praktiski nav bijis iespēju piedalīties šajā sistēmā. “No vienas puses, tas ir saistīts ar sociālās apdrošināšanas sistēmu, jo personai jābūt tajā noteiktu laiku iesaistītai, lai tā varētu saņemt vecuma pensiju šādā apmērā,” sacīja A. Kučs. “No otras puses, piemaksa, kuru minimālās vecuma pensijas saņēmējam nodrošina valsts, lai šis apmērs tiktu sasniegts, nav saistīta ar personas veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām.”
Satversmes tiesa secināja, ka likumdevējs ir radījis regulējumu, kas ļauj ikvienai personai ar obligātajām un brīvprātīgajām iemaksām piedalīties sociālās apdrošināšanas sistēmā un, iestājoties noteiktiem apstākļiem, saņemt vecuma pensiju. Lai veicinātu ikvienas personas cilvēka cienīgu eksistenci, likumdevējs noteicis, ka arī personas, kas veikušas nelielas sociālās apdrošināšanas iemaksas, saņem minimālo vecuma pensiju.
Minimālās vecuma pensijas aprēķina bāzi, apmēru, piešķiršanas un pārskatīšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
Satversmes tiesa secināja, ka likumdevējs pats nav noregulējis būtiskākos ar vecuma pensijas minimālā apmēra noteikšanu saistītos jautājumus.
Proti, nav noteikts ne mērķis, kādēļ būtu nosakāma minimālās vecuma pensijas aprēķina bāze, ne arī mērķis, kas ar šo bāzi vai piešķirto pensijas apmēru būtu jāsasniedz.
Jau iepriekšējos tiesas spriedumos sociālajā jomā Satversmes tiesa norādīja, ka faktiski neviens no tiem nav pieņemts, balstoties uz skaidru metodiku, kāpēc tieši tāds apmērs. Tieši to pašu Satversmes tiesa tagad norāda attiecībā uz minimālo pensiju.
Vecuma pensijas minimālais apmērs nav noteikts, pamatojoties uz tādu metodi, kura izrietētu no mērķa aizsargāt cilvēka cieņu un izlīdzināt sociālo nevienlīdzību. Līdz 2020. gada sākumam vecuma pensijas minimālais apmērs bija saistīts ar valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru. “Kad mēs tiesas procesa laikā vaicājām Ministru kabineta pārstāvim, kāpēc minimālā pensija ir sasaistīta ar šo pabalstu, atbilde bija: “Tā tas vēsturiski ir bijis” ‒ un nekādu citu argumentu,” atzina tiesnesis A. Tučs. Satversmes tiesai neradās skaidrība par to, uz kādas metodes pamata noteikts šis apmērs un kādēļ vecuma pensijas minimālais apmērs piesaistīts tieši tam. Un, lai arī šogad ir spēkā jauni noteikumi, saskaņā ar kuriem vecuma pensijas minimālais apmērs vairs nav saistīts ar sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru, kā arī aprēķina bāze palielināta par 15,97 eiro, tomēr arī pēc šā regulējuma izstrādes materiāliem nav iespējams pārliecināties, kādēļ vecuma pensijas minimālais apmērs ir tāds, kāds tas noteikts vai kāpēc šī apmēra aprēķina bāze paaugstināta tieši par noteikto summu.
No Satversmes tiesas sprieduma izriet secinājums: lai varētu atzīt, ka personas tiesības uz sociālo nodrošinājumu tiek garantētas vismaz minimālajā līmenī, personai, kas saņem vecuma pensiju minimālā apmērā, jābūt spējīgai sev nodrošināt visu to, kas nepieciešams elementāras izdzīvošanas garantēšanai, kā arī spējīgai sev nodrošināt pilnvērtīga sabiedrības locekļa statusu. Latvijā personai, kas saņem vecuma pensiju minimālā apmērā, gan ir pieejami dažādi sociālās drošības sistēmas pasākumi, tomēr ne visi ir pieejami katrai personai, kura saņem vecuma pensiju minimālā apmērā. Liela daļa no tiem paredzēti konkrētu vajadzību (piemēram, asistenta pakalpojums), nevis vispār pamatvajadzību apmierināšanai. Tāpat valstī nav veikts sociālo pakalpojumu novērtējums, un tādējādi nav iespējams arī izdarīt secinājumus par to, vai šie pakalpojumi spēj nodrošināt to saņēmēju pamatvajadzību apmierināšanu.
Satversmes tiesa nolēma: normas, kuras nosaka minimālās pensijas apmēru, nebūs spēkā no 2021. gada 1. jūnija, lai dotu likumdevējam laiku izvērtēt spriedumā paustās atziņas un izvērtēt nepieciešamību pieņemt jaunu tiesisko regulējumu.
Jāatgādina, ka brīdī, kad Satversmes tiesa sāka skatīt šo lietu, un vēl līdz šāgada beigām minimālā pensijas bāze ir 80 eiro, līdz ar to mazākā minimālā pensija ir 88 eiro, bet lielākā minimālā pensija - 136 eiro. Tomēr no nākamā gada ir paredzēts minimālo pensiju palielināt - tās mazākais apmērs būs 149 eiro, bet lielākais 220 eiro. Kā Saeima vērtēs Satversmes tiesas spriedumu, un vai tā veiks kādas izmaiņas, ja jau minimālā pensija tiek palielināta? Visticamāk, notiks minimālās pensijas apmēra noteikšanas izvērtēšana atbilstoši Satversmes tiesas spriedumam. Saeimai pavisam noteikti ir jāatbild uz jautājumiem par minimālās pensijas mērķi un to, kādas vajadzības šai pensijai, kas daudziem pensionāriem ir vienīgais ienākums vecumdienās, ir jānodrošina.
