Tiesībsarga birojs laika gaitā ir izaudzis un izpleties, uzņemoties daudzas funkcijas – cilvēktiesību aizstāvēšanu, diskriminācijas novēršanu, labas pārvaldības sekmēšanu. Tiesībsarga birojam ir prāvs štats, virkne struktūrvienību, kurās tiek maksātas prāvas algas, un arī paša tiesībsarga darbs ir labi apmaksāts – pagājušajā gadā tagad jau bijušais tiesībsargs Juris Jansons atalgojumā saņēma 91 419 eiro. Saskaņā ar šā gada budžeta plānu Tiesībsarga birojs tērēs 3,39 miljonus eiro, bet nākamajā gadā paredzēts vēl vairāk – 3,6 miljoni eiro.
Pašreizējos apstākļos, kad valstij naudas trūkst un nepieciešams taupīt, lai vairāk līdzekļu varētu atvēlēt aizsardzībai, rodas loģiski jautājumi: “Vai ir nepieciešams tik liels tiesībsarga biroja štats? Varbūt pietiek ar vienu tiesībsargu un diviem viņa palīgiem? Vai Tiesībsarga biroja devums sabiedrībai ir 3,6 miljonu eiro vērts?”
“Jaunās vienotības” Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics uzskata, ka tiesībsarga amatam ir jābūt un tam ir vieta Latvijas tiesību sistēmā. “Taču valdība ir nolēmusi vismaz savās ministrijās izdevumus samazināt. Arī neatkarīgajām iestādēm ir uzdevums savus izdevumus samazināt. Tiesībsarga birojs ir piedāvājis savus izdevumus samazināt par salīdzinoši mazu summu - vienreizēju samazinājumu nākamajā gadā par nedaudz virs 100 tūkstošiem eiro, kas diezin vai ir pietiekami,” uzskata Edmunds Jurēvics.
Politiķis cer, ka tad, kad tiks ievēlēts jaunais tiesībsargs, viņam būs jāizvērtē sava biroja budžets, tā struktūras un, iespējams, jāveic optimizācija. “Nākamajam jāpaskatās ar svaigu aci uz štatiem, vai tos optimizēt vai arī to darbu efektivizēt. Tiesībsarga biroja darbinieki strādā ļoti godprātīgi, tomēr ikvienā iestādē pastāv iespējas darbu organizēt tā, lai darbs noritētu efektīvāk. Domāju, ka jaunajam tiesībsargam pirmais darbs būs pārbaudīt sava biroja struktūru,” uzskata Edmunds Jurēvics.
Arī Saeimas deputāts Andris Šuvajevs (“Progresīvie”) uzskata, ka Tiesībsarga birojam ir liela loma kopējā politiskajā sistēmā, kur īpaši svarīgs jautājums ir par cilvēktiesībām. Jo Tiesībsarga birojs ir galvenā institūcija, kas strādā, lai cilvēktiesības Latvijā tiktu pārstāvētas un ieviestas praksē.
“Tajā pašā laikā mūsu frakcija ir bijusi kritiska par to, kā Tiesībsarga birojs strādā, un tāpēc atbalstījām Jura Jansona atlaišanu. Bet ļoti daudz ir atkarīgs no konkrēta vadītāja. Ceru, ka Saeima izvirzīs tādu vadītāju, kas spēs atjaunot tiesībsarga institūcijas prestižu sabiedrībā.
Tiesībsarga birojam ir diezgan liels finansējums. Es domāju, ka gan Tiesībsarga birojam, gan citām neatkarīgajām institūcijām ir iespējams kritiski apskatīties uz saviem budžetiem un izvērtēt, vai tie uzdevumi, kas ir ielikti darba kārtībā, tiešām ir tie prioritārie. Tiesībsarga birojā pirmais solis ir veikts, bet ir pamats paskatīties vēl plašāk,” pauda Andris Šuvajevs.
Saeimas deputāts Uldis Augulis (Zaļo un zemnieku savienība (ZZS)): “ZZS valde ir analizējusi šo jautājumu, un esam izteikuši arī priekšlikumu, ka jāpārskata Tiesībsarga biroja funkcijas, un daļa to ir deleģējamas Tieslietu ministrijai.”
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (“Jaunā vienotība”) intervijā “nra.lv” sacīja: “Šķiet, ka Tiesībsarga birojs laika gaitā ir izaudzis. Valdība ir apstiprinājusi pirmo 150 miljonu eiro samazinājuma pakotni. Tālākā budžeta skatīšanas gaitā būtu vērtējams jautājums, cik liels Tiesībsarga birojs patiešām ir nepieciešams. Ja salīdzinām ar citām valstīm, to funkciju ir iespējams pildīt ar mazāku cilvēku skaitu.”
“nra.lv” Arvilam Ašeradenam uzdeva jautājumu, kādus dižus darbus ir veicis Tiesībsarga birojs 14 gados.
Viņš atbildēja: “Tas būtu jākomentē tieslietu pasaulei, ne finanšu ministram, bet vai to var darīt ar mazāku cilvēku skaitu - šķiet ka var.”
Tiesībsargs Juris Jansons savā amatā strādāja 14 gadus un šā gada 14. jūnijā paziņoja par savu demisiju. Līdz 4. septembrim Saeimas valdošās koalīcijas partijas ir iecerējušas vienoties par kopīgu jauna tiesībsarga kandidatūru. Visreālāk uz tiesībsarga amatu pašlaik var cerēt jurists, Satversmes tiesas tiesnesis Gunārs Kusiņš, ja viņš pats piekritīs kandidēt. Saskaņā ar Saeimas Kārtības rulli, lai izvirzītu kandidātu, nepieciešami 10 deputātu paraksti. Iespējami arī alternatīvi kandidāti, ja tos izvirzīs opozīcija un ja nu gadījumā valdošās partijas nevienosies par vienu kopīgu kandidātu.
