CSDD plāno palielināt ieņēmumus: valsts budžetā nonākšot papildus 2 miljoni eiro

© Ģirts Ozoliņš f64

Satiksmes ministrijas (SM) pārraudzībā esošās kapitālsabiedrības un institūcijas ir veikušas nākamā gada izdevumu optimizāciju un plāno papildu ienākumus, kopumā valsts budžeta mērķu sasniegšanai nodrošinot papildu 37,4 miljonus eiro, aģentūru LETA informēja SM pārstāvji.

Tādējādi, nākamgad kopā ar valsts budžeta bāzē jau iekļauto SM izmaksu samazinājumu par 3,9 miljoniem eiro, SM resors budžeta mērķu sasniegšanai plāno palīdzēt ar 41,3 miljoniem eiro.

SM un tās pārraudzībā esošās kapitālsabiedrības un institūcijas plāno būtiski samazināt administratīvos izdevumus, ieviešot birokrātiju mazinošus pasākumus, kā arī veicot saimnieciskās darbības un citu izmaksu optimizāciju. Ministrijā norāda, ka, īstenojot pārmaiņas, kapitālsabiedrības strādās efektīvāk un būs konkurētspējīgākas, vienlaikus tās nodrošinās savu pamatfunkciju veikšanu un darbības nepārtrauktību, kā arī pakalpojumu kvalitatīvu izpildi.

Tāpat SM pārraudzībā esošās kapitālsabiedrības plāno arī papildu ieņēmumus, tai skaitā, Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) plāno ar dividendēm nodrošināt papildu divus miljonus eiro valsts budžetam, 5,95 miljonu eiro ienākumi plānoti no VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" (LAU) daļas akciju kotēšanas biržā.

"Pateicoties tam, finansējumu autoceļu būvniecībai, sabiedriskā transporta pakalpojumiem un dzelzceļam nākamajam gadam izdosies noturēt, tas netiks samazināts," pauž satiksmes ministrs Atis Švinka (P).

Kā norāda Švinka, plānots, ka nozares pienesums budžeta mērķu sasniegšanai būs par 14 miljoniem eiro lielāks nekā sākotnējais uzstādījums, un tas parāda vēl neizmantotās iespējas citu resoru kapitālsabiedrībās.

Švinka aicina citas ministrijas veikt savu resoru izdevumu pārskatīšanu un samazināšanu.

Investīciju budžeta apmēra nesamazināšana autoceļu būvniecībai un uzturēšanai, reģionālajam sabiedriskajam transportam un dzelzceļa infrastruktūrai ir būtisks priekšnosacījums iedzīvotāju mobilitātes nodrošināšanai, uzsver SM.

Jau ziņots, ka valdība otrdien, 26. augustā, pēc FM informatīvā ziņojuma "Par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2026., 2027., 2028. un 2029.gadam" uzklausīšanas, atbalstīja izdevumu samazinājumu 171 miljona eiro apmērā 2026. gada budžetā.

Ziņojumā teikts, ka izdevumu samazināšanas rezultātā 2026. gadam ir atrasti papildu 171,065 miljoni eiro, kas primāri ir novirzāmi fiskālās telpas uzlabošanai. Savukārt trīs gados no 2026. līdz 2028. gadam kopumā publiskā sektora izdevumi samazināti 479 miljonu eiro apmērā.

Tāpat FM ziņojumā teikts, ka 2026. gada fiskālā telpa sākotnēji pie nemainīgas politikas tika lēsta 39,7 miljonu eiro apmērā. Savukārt, kad nozaru ministrijas kopīgi identificēja un vienojās par izdevumu samazinājumu 171 miljona eiro apmērā, fiskālā telpa 2026.gadam pieauga un sasniedz 210 miljonus eiro.

Par fiskālās telpas jeb papildu līdzekļu izlietojumu lems valdība turpmākajā budžeta izskatīšanas gaitā, aģentūrai LETA norādīja FM.

Šogad 13.maijā MK noteica uzdevumu publiskajā sektorā pārskatīt izdevumus un sagatavot priekšlikumus to samazināšanai 2026. gada budžetā vismaz 150 miljonu eiro apmērā.

Svarīgākais