Intervijas

Ja valdība pildītu to, kas ir noteikts Veselības aprūpes finansēšanas likumā, tad, visticamāk, jau nākamgad mediķu atalgojums būtu pietuvojies OECD vidējam rādītājam, bet piedāvāto atalgojuma reformu var vērtēt kā mēģinājumu šo solījumu izpildi pārcelt uz tālākiem gadiem. Tas ir nepieņemami, un tas ir mēģinājums leģitimizēt likuma nepildīšanu. Saruna ar Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības vadītāju Valdi Keri par to, kā viņš vērtē Satversmes tiesas apņemšanos vērtēt likuma normu par mediķu atalgojumu un kādi ir jaunā mediķu darba samaksas reformas klupšanas akmeņi.

Eiropas cilvēktiesību tiesa (ECT) šā gada 11. jūnijā pasludināja spriedumu lietā “Markus pret Latviju”. Tiesa atzina, ka bijušajam Rīgas valsts tehnikuma direktoram Dainim Markum kriminālsods ‒ mantas konfiskācija ‒ piemērots nesamērīgi un bez argumentācijas.

„Tajā brīdī, kad Kirhenšteins jau bija uzkāpis uz kolaboracionisma kuģa klāja, viņš vairs nevarēja no tā nokāpt... Tomēr vairāki viņa laikabiedri apgalvo, ka viņš ir ticis maldināts,” tā par Latvijas pirmās padomju valdības vadītāju Augustu Kirhenšteinu saka Latvijas Universitātes Vēstures institūta vadošā pētniece, vēstures doktore Daina Bleiere. Mūsu saruna – par kolaborāciju, Vili Lāci, Bruno Kalniņu un dziļo bedri, kurā var krist vientieši un nodevēji. Bet galvenokārt – par 5. augustu, kad „svinam” jubileju: šajā dienā aprit 80 gadi, kopš Latvija „iestājās” Padomju Savienībā.

Par Rietumeiropas transporta uzņēmumu izlobēto Latvijas starptautisko pārvadātāju biznesu graujošo mobilitātes pakotni, par Rīgas un Latvijas satiksmes lietām un citiem aktuāliem jautājumiem Neatkarīgās intervija ar transporta uzņēmuma “KD projekti” valdes locekli Dairi Kandeli.

Latvijas iedzīvotājiem, uzņēmējiem un nekustamā īpašuma attīstītājiem visiem kopā no politiķiem ir jāpanāk divas lietas. Tūlītējs valdības apsolījums, ka nekustamā īpašuma nodokļa maksājumi nepieaugs. Un likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” pārskatīšana, lai jaunās kadastrālās vērtības vairs nekarātos kā tāds Damokla zobens virs iedzīvotāju un investoru galvām. Neatkarīgā sarunājas ar advokātu biroja “Sorainen” partneri zvērinātu advokātu Jāni Taukaču un vecāko juristu Jorenu Jaunozolu.

Pasaulē, kurā valda tā saucamā “jaunā ētika”, visi kļuvuši par upuriem, apspiestajiem, apvainotajiem, kurus nemitīgi kāds apspiež no “varas pozīcijām”. Par to, kāpēc modē kļuvis uzdoties par upuri, un kāds ir šīs upura lomas ieņemšanas psiholoģiskais mehānisms, jautāju praktizējošam psihoterapeitam, daudzu psiholoģisko grāmatu autoram Viesturam Rudzītim.

Par Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) mērķiem Rīgas domē, par sportu, sociālo politiku, uzņēmējdarbības vidi un citiem aktuāliem jautājumiem Neatkarīgās intervija ar Latvijas Zaļās partijas (LZP) valdes priekšsēdētāju Edgaru Tavaru.

„Aktieri ir emocionāli cilvēki, viņi saprata, ka situācija ir traka. Un no Kultūras ministrijas saņemtā īsziņa ir vienkārši ņirgāšanās par aktieriem. Viņiem nav tādas racionālas pieejas, sak, tagad mēs darīsim tā un tā... Patiesību sakot, mēs visi esam emocijās. Es tā bieži nesaku, bet – šoreiz raudiens nāk,” teic Liepājas teātra galvenais vīrs Herberts Laukšteins, SIA „Liepājas teātris” valdes priekšsēdētājs.

Ventspils pilsētas mērs Aivars Lembergs intervijā Neatkarīgajai stāsta par paveikto pilsētā, par Latvijas valdības sarūpēto “dāvanu” ventspilniekiem un šīs “dāvanas” seku pārvarēšanas iespējām; pastāsta, kā iecerēts svinēt pilsētas 730. dzimšanas dienu.

Šāgada aprīlī stājās spēkā jaunā kompensējamo zāļu izrakstīšanas kārtība, par ko pacientu viedoklis nav viendabīgs – no izpratnes un piekrišanas līdz lielam izmisumam. Zāļu valsts aģentūras direktors Svens Henkuzens intervijā Neatkarīgajai atzīst, ka desmitā daļa pacientu, kuri lieto kompensējamos medikamentus, atzīst, ka viņi nesaprot, kas ir jaunā zāļu sistēma, un tā ir radījusi problēmas ārstēšanās procesā.

Aizvadītajā nedēļā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija pirms pirmā lasījuma konceptuāli atbalstīja KPV LV pārstāvošā Ralfa Nemiro, viņam vēl ekonomikas ministra amatā esot, iesniegto ilgi putekļus krājušo likumprojektu, ar kuru, pēc partiju pārstāvju teiktā, paredzēts atcelt obligātā iepirkuma komponenti (OIK) jeb atbalsta virskompensāciju.

Zemkopji saskaras ar šķēršļiem graudu eksportā no Rīgas ostas. Par izveidojušos situāciju Neatkarīgās intervija ar Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes pārstāvi, Latvijas Agronomu biedrības valdes locekli Ringoldu Arnīti.

„Es nebrīnīšos, ja parādīsies jauns totalitārisms, kas tomēr nebūs tik vienkārši atpazīstams, kā tas bija ar nacionālsociālismu vai boļševismu. Modernitātes laikmets Eiropā (18.‒20. gs.) radījis totalitārismus, un tas nespēj izrauties no tām pretrunām, kuras dzemdina aizvien jaunas totalitāras varas konfigurācijas. Visticamāk, patērētāju sabiedrībā tiks ieplūdināti noteikti ideoloģiskie elementi, un viens no tiem būs nacionālo valstu ietekmes mazināšana kā ceļš pie planetāras varas,” uzskata filozofijas doktors, Latvijas Universitātes asociētais profesors Raivis Bičevskis. Šodien saruna par intelektuāļu lomu sabiedrībā un par jauna – liberālā – totalitārisma iespējām.

„Reformas var būt gan ar pozitīvu, gan negatīvu ievirzi. Bet to, ko dara ministre Šuplinska, es pat nesauktu par reformām: pie varas ar cirvi rokās ir nonācis viens politiskais spēks, kurš savas izpratnes līmenī vienkārši skalda,” jau 4.martā Latvijas Koledžu asociācijas priekšsēdētājs un Latvijas Juridiskās koledžas direktors Tālavs Jundzis teica intervijā Neatkarīgajai.

Par to, kā vērtēt 6.jūlijā izsludinātos Kriminālprocesa likuma grozījumus, ar Neatkarīgo sarunājas Rīgas rajona tiesas tiesnese Baiba Jakobsone. 2005. gadā viņa nodeva tiesneša zvērestu Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai, kopš tā laika ir tiesājusi un tiesā arī daudzas skandalozas lietas. Piemēram, oktobrī viņa sāks tā dēvētās Jūrmalas mēra Gata Trukšņa lietas iztiesāšanu, bet bijušā Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča krimināllietā Baiba Jakobsone ir rezerves tiesnese.

Latvijas Republikas Senāts noraidīja Neatkarīgās žurnālista kasācijas sūdzību administratīvajā tiesvedībā ar Latvijas Universitāti, kuras mērķis bija panākt, lai Latvijas Universitāte izsniegtu arhīva dokumentus par Jutu Strīķi/ Annu Potapovu. Neatkarīgā lūdza šo Senāta lēmumu izskaidrot, jo svarīgi bija saprast, vai turpmāk vispār ir jēga tērēt laiku un līdzekļus, lai tiesas ceļā mēģinātu atklāt patiesību par augstos amatos sēdošajiem politiķiem.

Rinalds Muciņš Paula Stradiņa klīnisko universitātes slimnīcu sāka vadīt īsi pirms Covid-19 epidēmijas. Sarunā ar Neatkarīgo slimnīcas valdes priekšsēdētājs uzsver, ka jaunā koronavīrusa izraisītā ārkārtas situācija bija un ir pārbaudījums ne tikai Stradiņa slimnīcai, bet visai veselības aprūpei. “Latvijā mēs strādājam uz savu spēku izsīkuma robežas un šādas krīzes parāda visas vājās vietas,” saka R. Muciņš, skaidri iezīmējot tos resursus, kas slimnīcā un kopumā veselības nozarē jāstiprina, lai Latvija sekmīgi cīnītos ar šādām epidemioloģiskām krīzēm.

„Veselības ministrei Viņķelei ir tikai viens – savējais – viedoklis. Jebkurš cits viedoklis viņā raisa dusmas. Domāju, visi pieņemtie izolācijas, karantīnas, masku lietošanas, medicīnas iestāžu slēgšanas pasākumi lielā mērā bija tikai un vienīgi politiski lēmumi,” uzskata Pēteris Apinis, ārsts, žurnālu „World Medical Journal” un „Latvijas Ārsts” galvenais redaktors. Viņa spriedumi ir loģiski un līdzsvaroti, dažkārt paradoksāli un daudziem nepatīkami, toties – patiesi.

Žaklīnai Cinovskai ir izveidojušās īpaši interesantas attiecības ar Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi (NEPLP), jo neviens netop īsti gudrs, kāpēc NEPLP iTV raidījumus “Uzmini nu!” un “Mammu, iedod naudu” neuzskata par bērnu raidījumiem, bet tāda paša konkursa prasību ietvaros citu TV kanālu izvērtēšanā no NEPLP puses oficiāli tiek iekļauts bērnu raidījumu lokā, piemēram, “Vēlais ar Streipu”...

Saruna ar Latvijas Zaļās partijas ģenerālsekretāru Pēteri Dimantu par to kā Latvijas “zaļos” izslēdza no Eiropas “zaļo” kustības, kurš no kā īsti gribēja aiziet un kāpēc; par Latvijas pašpietiekamību un nepieciešamību iepirkumos dot priekšrocības vietējai, ekoloģiskajai pārtikai, un to, ka valsti šobrīd vada politikāņu kliķe starp kuriem nav cilvēku ar saimnieka domāšanu.

„Es būtu pirmais, kas atbalstītu okupācijas pieminekļa nojaukšanu, bet... Ja es gribētu šī „pieminekļa” vietā uzbūvēt koncertzāli, es nesaņemtu politisku atbalstu. Parādiet man to politiķi, kurš varētu panākt politisku vienošanos un rīt pieņemt lēmumu nojaukt šo okupācijas simbolu. Es apzinos, ka man tas neizdotos. Maniem oponentiem būtu pietiekami daudz argumentu, kāpēc mēs to nevaram izdarīt,” runājot par jaunās koncertzāles vietu, teic kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA). Šodien – saruna par koncertzāli un citām tēmām.

Par Covid ekonomisko seku pārvarēšanu, par to, kā Tukumā raugās uz administratīvi teritoriālo reformu un citām aktualitātēm Neatkarīgās intervija ar Tukuma novada domes priekšsēdētāju Normundu Reču.