Henriks Danusēvičs: Dzērienu iepakojuma depozīta sistēma ir kliba un dārga

© Romāns KOKŠAROVS, F64 Photo Agency

Saruna ar Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidentu Henriku Danusēviču

Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) aprēķinājusi, ka dzērienu depozīta sistēmas uzturēšanas izdevumus nāksies segt ar gala cenu paaugstināšanu visām precēm par 1%, bet sistēmas darbināšana droši vien izmaksās vēl dārgāk. Kā to saprast? Kāpēc dzērienu pudeļu dēļ paaugstināsies cenas arī citām precēm?

Tāpēc, ka pašlaik nauda par depozītu vēl netiek maksāta. Bet tas iekļaujas veikala kopējās izmaksās.

Un tur arī vēl viens papildu faktors - arī elektrības cena ir pieaugusi, līdz ar to veikals ir spiests pārdot preces dārgāk.

Kopš 1. februāra tirgotāji vairs nedrīkst pārdot dzērienus, ja nav noslēguši līgumu ar valsts noteiktu dzērienu ražotāju pārstāvi “Depozīta iepakojuma operators” (DIO) par iztukšoto trauku savākšanu depozīta sistēmā. Depozīts ir 10 eirocenti par katru pārdoto pudeli vai bundžu, kas tirgotājiem jāpieliek pie preces cenas tās pārdošanas brīdī un jāizmaksā tam, kurš atpakaļ atnes tukšu trauku. Depozīta sistēmas darbināšana veikaliem nebūs par velti - tā izmaksās naudu.

Tirgotājiem būs jādod vieta DIO uzstādītajiem taromātiem, vai arī mazākos veikaliņos darbinieki pieņems taru ar rokām. Veikaliņā būs jāatvēl vieta dzērienu iepakojuma kastēm un maisiem - tas būs diezgan apgrūtinoši. Veikalā tukšā tara ir jāpieņem, jāšķiro un jāglabā, kamēr sakrājas 20 līdz 30 kastes katram dzēriena veidam. Līdz ar to būs veikaliņi, kuri nemaz nevarēs glabāt tik daudz pudeļu - 300 vai pat 400 kastes.

Pagaidām depozīta sistēma nav “ieskrējusies”. Bet, kad tā darbosies, būs pudeles, kuras taras automāti vai darbinieki nepieņems - ārpus depozīta sistēmas trauki. Ko ar tiem darīt?

Ir jau vēl arī stikla taras pieņemšanas punkti. Tie darbosies arī turpmāk.

Kā varēs atšķirt, kuras pudeles ir no depozīta sistēmas, kuras nav?

Uz etiķetes būs īpaša zīme. Taču pašlaik šādu pudeļu ir ļoti maz - var teju vai uz rokas pirkstiem saskaitīt. Uzņēmēji plāno, ka etiķetes ar zīmēm varēs sākt lielā vairumā ražot kaut kad vasaras sākumā.

Visa šī depozīta sistēmas ieviešana notiek ļoti klibi un dārgi. Depozīta sistēmas ieviesēju uzņēmumu kontrolē ārzemju uzņēmumi.

Bet bija taču arī Latvijas uzņēmums, kas konkurēja...

Jā, bet Latvijas valdības politika ir tāda, ka Latvijā nevajag attīstīt uzņēmējdarbību. Nezinu, kas tur notika - varbūt kādi uzņēmēji finansiāli atbalsta kādu partiju. Pēc manām domām, Latvijas uzņēmēju “atšūšana” no depozīta sistēmas nebija godīga. Bet ko nu vairs. Mums ir tāda iestāde kā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, taču laikam jau nekāda izmeklēšana nenotiks.

No Norvēģijas tika atvesti veci, sarūsējuši dzelži, kurus norvēģi nezināja, kur likt. Bet tagad viņi ir laimīgi, ka ir atrasta vieta, kur tos pārdot. Tie ir aizvēsturiski taromāti, kas pieņem tikai nesaplacinātas pudeles un nepārskaita naudu uz cilvēka kontu, bet izdrukā papīriņu, ar kuru jāiet saņemt naudu pie kases.

Kā pašlaik tirdzniecību ietekmē kovida situācija?

Gaidām, kad valdība atcels ierobežojumus. No valdības aprindām skan frāzes, ka nedrīkst atslābināties, bet mēs jau negrasāmies atslābināties - mēs vēlamies, lai valdība labo to, kas ir izdarīts nepareizi. Piemēram, prasību pēc 25 kvadrātmetriem uz pircēju vajadzētu atcelt.

Intervijas

Ierobežot pārtikas preču uzcenojumu lielveikalos un piedāvāt uzskatāmus cenu veidošanas rīkus – šādus pasākumus piedāvās Ekonomikas ministrija. Mērķis ir panākt, lai pamata nepieciešamības preču grupā cenu samazinājums būtu līdz 20%. Detalizētāk par to “nra.lv” stāsta ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Svarīgākais