Ceturtdien Saeimā trešajā lasījumā tiks skatīts likums par labas gribas atlīdzinājumu ebreju kopienai, pret kuru, kā paredzams, balsos vien Nacionālā apvienība. Par holokausta biznesmeņiem, par deputātiem bez sirdsapziņas, par „pareizajiem” un „nepareizajiem” upuriem – saruna ar Saeimas deputātu Edvīnu Šnori (NA).
Jau sen zināms, ka holokausta biznesmeņu izdoma ir apbrīnojama: šie neticami veiklie cilvēki pat traģēdiju spēj pārvērst lielā naudā. Lai to izdarītu, viņi starp likumdevējiem atrod aktīvi ieziepējušos līdējus, kuri, aizklājušies ar vecām „līdzjūtības un taisnīguma” lupatām, ir gatavi pārdoties par grašiem. Viņiem var vien pajautāt par „atripinājuma” summu, ko viņi saņems par „pareizo balsojumu”.
Žēl, ka ar mums vairs nav advokāta un rakstnieka Andra Grūtupa, kurš ar juridiskiem pamatojumiem noliktu pie vietas gan visādus apšaubāmus „restitūcijas fondus”, gan parlamentāros līdējus.
Vienā no savām intervijām Andris Grūtups teica: „Mani vienkārši pārsteidz Latvijas amatpersonu gļēvā atrunāšanās par šo kompensāciju jautājumu, bet šīs amatpersonas varēja pateikt tikai vienu lietu: visiem, kam vajadzēja atdot īpašumus, tie tika atdoti, un tagad vairs nenāciet un neklaudziniet pie mūsu durvīm! (..) Ja nepateiks, tas tikai norādīs uz to, cik zema ir šo cilvēku nacionālā pašapziņa. Ja būtu augstāka, tad pateiktu, ka šis jautājums ir atrisināts jau sen un līdz ar to slēgts.”
Otrajā lasījumā 62 Saeimas deputāti nobalsoja par 40 miljonu eiro uzdāvināšanu kaut kādai biedrībai, kurai nav nekāda sakara ar holokaustā bojā gājušajiem ebrejiem. Paredzams, ka arī trešajā lasījumā diemžēl būs tāds pats atbalsts. Varbūt ir kādi jauni argumenti, ar kuriem pārliecināt vismaz daļu no deputātiem, ka tā ir valsts un tautas apzagšana, kam nav nekādas morālas saiknes ar „labo gribu”. Ja nu vienīgi amorāla...
Visi argumenti jau ir pateikti. Ir arī skaidrs, ka tie 62 deputāti visu ļoti labi saprot. Viņi saprot, ka ar vēsturiskā taisnīguma atjaunošanu tam nav nekāda sakara un ka tautas vairākums šo farsu neatbalsta. Tāpēc Saeimas debatēs faktiski neviens no viņiem neuzstājas un publiski šo „labo gribu” neaizstāv, vienkārši klusi nobalso „par”, lai tā lieta būtu nodarīta. Tomēr pilnīgi pa kluso nesanāk. Nākas uzklausīt Nacionālās apvienības kritiku katru reizi, kad likumprojekts tiek izvilkts komisijā vai plenārsēdē.
Mēs esam pilnīgi un kategoriski pret šo „atlīdzinājumu”, to mēs pateicām jau pašā sākumā. Bet ja šo likumprojektu tādā tempā un intensitātē dzen uz priekšu, turklāt vairākums - 62 deputāti, var prognozēt, ka to vienalga pieņems.
Šajā situācijā rosinājām vismaz iekļaut normu, ka šos 40 miljonus, kurus valsts grasās pārskaitīt Kiļa, Fogeļa, Krupņikova nodibinājumam, minētie biedri nevarēs izmantot peļņas gūšanai, veicot saimniecisku darbību. Taču arī to noraidīja, jo Krupņikova kungs iebilda!
Interesanti, ka šāda norma bija pašas ebreju kopienas 2007. gadā iesniegtajā likumprojektā. Kad komisijas sēdē to Krupņikova kungam atgādināju, viņš saminstinājās, taču, tā kā balsošana laikam bija jau iepriekš sarunāta, sēdes vadītājs Bondars ātri pieprasīja balsojumu, un visi, izņemot NA, nobalsoja „pret”. Tātad Kiļs un Fogeļs ar kolēģiem droši varēs laist šos 40 miljonus apritē, lai gūtu peļņu.
Tika noraidīts pat priekšlikums 5% no šīs naudas novirzīt ebreju kapu sakopšanai tajās 20 pilsētās, kurās kopiena pieprasa kompensēt ebreju īpašumus. Padomājiet: iesniedzēji ieguldījuši milzu darbu, lai pa arhīviem gadiem pētītu, kas piederēja pirmskara ebrejiem Latvijā, izveidojuši garu sarakstu un sarēķinājuši kopsummu - 40 000 000 eiro. Un tad, kad kāds palūdz tiem ebrejiem, kuri tagad dala naudu, sak, varbūt piecus procentiņus varētu ziedot kapu sakopšanai, tad - nē, neko nedos! Grobiņā, piemēram, prasa divas mājas kompensēt, bet sakopt Grobiņas ebreju kapus, kas ieauguši nezālēs un krūmos, to gan ne. Tur pašvaldība lai tiek galā. Vienkārši nožēlojami.
Vai jums ir kāda nojausma, kāpēc tie 62 Saeimas deputāti, kurus daudzi jau paspējuši nodēvēt par Latvijas nodevējiem, balso tā, kā balso? Tas ir partiju sponsorēšanas dēļ?
Teorētiski šos balsotājus var sadalīt trīs daļās. Viena daļa ir tie, kuriem palūdza iesniegt šo likumprojektu, tiem ir savas intereses, kas visiem ir skaidras. Otri balso tāpēc, ka domā - tā grib ASV. Trešie ir tie, kas sākumā bija pret, bet tad pārdomāja. Suharenko kungs viņus esot pārliecinājis. Kā tieši, to lai viņi paši pastāsta.
Bet ir arī tādi, kuri vispār nebalso. Piemēram, zaļzemnieki. Kad jautāju - kāpēc tā? - skaidras atbildes nebija, vien locīšanās, ka tas esot amerikāņu spiediens utt.
Protams, pie mums brauc holokausta sūtņi, un šī tēma Amerikā joprojām aktuāla. Taču tas ir dialogs, nevis direktīva, kas bez ierunām jāizpilda. Sūtņi brauca arī uz Poliju, un Polija cieņpilni pauda savu pozīciju, izskaidroja vēsturiskos apstākļus un piedāvājumam nepiekrita.
2021. gada augustā Polijas parlaments pieņēma likumu, saskaņā ar kuru ebreju nacionalizētie īpašumi nepakļaujas restitūcijai. ASV valsts sekretārs Blinkens publiski aicināja Polijas prezidentu Dudu šo likumu neparakstīt, taču Duda tik un tā parakstīja.
Vai tas ir negatīvi atsaucies uz Polijas drošību NATO ietvaros? Nē. Tieši otrādi. Kopš likuma parakstīšanas ASV ir tikai palielinājušas savu militāro klātbūtni Polijā un stiprinājušas tās drošību.
Tad, kad ASV holokausta sūtne bija Latvijā, arī man bija iespēja ar viņu tikties. Es detalizēti izskaidroju mūsu argumentus. Līdzīgi kā Polijas austrumos, arī Latvijā īpašumus atņēma PSRS. Tas nozīmē, ka Terezinas deklarācija, kas runā par nacistu atņemto īpašumu restitūciju, uz mūsu situāciju neattiecas. Tas ir būtiski, jo jāsaprot, ka ASV holokausta vēstniece darbojas uz ASV prezidenta 2018. gadā parakstītā Holokausta restitūcijas akta pamata, kura izejas punkts ir Terezinas deklarācijas iedzīvināšana.
Ja arī pārējās Saeimas frakcijas būtu skaidri paudušas šādu Latvijas pozīciju, nevis paklausīgi visam piekritušas, šodien tos 40 miljonus mēs varētu izmantot, piemēram, iedzīvotāju ekektrības rēķinu kompensācijām, nevis Kiļa/Fogeļa/Krupņikova nodibinājumam.
Kā tad, vairākus gadus dzirdējām, ka kompensācijas saņems ebreju kopiena. Bet nu izrādās, ka nekāda kopiena tās nesaņems: 40 miljoni eiro tiks iepludināti nodibinājumā „Latvijas ebreju kopienas restitūcijas fonds”, ko pārstāv jūsu minētie kungi. Starp citu, Jānis Dombrava vēl septembrī Saeimas sēdē izteicās, ka līdzekļi tiks iedoti „naudas atmazgātājiem, personām, kas sadarbojas ar krievu oligarhiem, un tādām personām, kurām reputācija ir tālu no labas”.
Tieši tā. Un kā tas viss atsauksies uz daudzināto „sabiedrības saliedētību”, katrs pats var iedomāties. Kā tas būs, kad milzu līdzekļus atdos nelielai sabiedrības daļai pēc etniskās pazīmes, kamēr cita - daudz lielāka sabiedrības daļa - turpinās ciest no tā, ka sadārdzinās pilnīgi viss, sākot no energoresursiem, beidzot ar pārtikas precēm?
Un kā to novērtēs latvieši, kuri tāpat cietuši no represijām, deportācijām, no okupācijas, no sarkanās vardarbības? Un ko teiks čigānu kopiena, kas arī smagi cieta okupācijas laikā? Vieni cietušie ir „labāki” par citiem cietušajiem? Tāda amorāla segregācija...
Protams. Absolūti netaisnīga un negodīga pieeja, kuras augļus vēl plūksim nākotnē. Baidos, ka šis darījums nevis palielinās, bet samazinās Latvijas drošību un vairos etnisko spriedzi. Palasiet internetā, ko par visu to saka tauta.
Domāju, galveno lomu šajā „restitūciju” jautājuma bīdīšanā tomēr spēlē nauda. Šķiet, ziedojumus saņēma gandrīz visas Saeimā pārstāvētās partijas?
Ja pareizi atceros, visas lielākās, izņemot Nacionālo apvienību. Tas notika jau pagājušajā reizē, kad Saeimā skatīja ebreju nekustamo īpašumu restitūciju. Neizslēdzu, ka naudas dalīšana notiek arī tagad... Katrā ziņā kņada ap ebreju „restitūciju” likumu skaidri parāda, kas ir kas. Turklāt jau sen ir pateikts, ka 40 miljonu piešķiršana ir nelikumīga. Ja būtu likumīga, tad tā notiktu esošo likumu ietvaros un nevajadzētu taisīt jaunu likumu.
Ir šis 40 miljonu uzdāvināšanas likumprojekts, ko kvēli atbalsta Jaunā konservatīvā partija, ir Civilās savienības likums, ko bīda Tieslietu ministrija ar JKP vadoni Bordānu priekšgalā, ir arī cenzūras (dezinformācijas) likums, ko bīda Bordāns un kompānija. Tas viss ir pretrunā ne tikai ar veselo saprātu, bet arī ar tām pamatnostādnēm, ko pārstāv Nacionālā apvienība. Tomēr jūs joprojām esat vienā koalīcijā ar šiem īpatņiem. Šī situācija pazemina jūsu vērtību.
Mēs neatbalstām šīs lietas. Tas, ka Jaunā konservatīvā partija tās atbalsta, tiešām pārsteidz, jo diez cik konservatīvas tās nav. Starp citu, 40 miljonu likumu arī viņi sākotnēji neatbalstīja, bet tad pārdomāja. Iznāk, ka tagad JKP balsis izšķirs šo balsojumu Saeimā.
Kas attiecas uz dezinformācijas likumu, uzskatu, ka tas ir ļoti slidens jautājums. Kas ir dezinformācija? Vai pateikt, ka Latvijā dedzina homoseksuālistus, ir dezinformācija? Droši vien. Ko darīt ar tiem, kas tā saka? Likt par sabiedriskā medija redaktoriem vai sodīt?
Pieņemu, ka likumprojekta virzītāji vairāk bija domājuši kovidziņu izplatītājus, taču likums būs jāatiecina uz visiem. Negribētos, lai viss beigtos tā kā ar referendumiem: lai nepieļautu otru valodu referendumu, likumi tika sagrozīti tā, ka praktiski neviens vairs reāli nevar sarīkot referendumu.
Un tomēr paturpināsim par NA esību vienā koalīcijā ar JKP. Kā jūs to paciešat? Vai arī tie ir kompromisi, līdz kuriem esat paši labprātīgi nolaidušies - mīļā miera labad?
No koalīcijas ir iespēja aiziet jebkurā laikā, turklāt deputāts tādā gadījumā nezaudē nedz amatu, nedz algu. Taču iespējas jebko ietekmēt ļoti samazinās. Daudzas lietas, kuras koalīcijā esam izcīnījuši gan saistībā ar ģimenes valsts pabalstiem, gan kovida kompensācijām utt., cilvēkiem ir noderējušas. Daudz kā no tā nebūtu, ja nebūtu kas to dzen cauri. Protams, ka koalīcija sastāv no politiskiem konkurentiem, kuru atsevišķas darbības citiem nav pieņemamas. Pacelt cepuri un pateikt „sveiki” - tas īstermiņā partijas popularitāti var vairot, bet vai tas ilgtermiņā dos labumu valstij un cilvēkiem, šaubos.
Ja jūs aizietu no šīs koalīcijas, vismaz reputācija atjaunotos. Esmu bieži dzirdējusi sakām: nebalsošu vairs par NA, viņi ir vienā vilku barā ar visādiem „konservatīvajiem” un liberāļiem.
Nu, reputācija Saeimas deputātiem ir zema neatkarīgi no tā, vai tie atrodas koalīcijā vai opozīcijā. Atšķiras tikai jau minētās iespējas ietekmēt procesus. Kamēr esam koalīcijā, cenšamies realizēt savu programmu. Pieturamies pie principa: prioritātes, kuras esam solījuši realizēt, mēs arī realizējam. Lai „konservatīvie” atbild par saviem lēmumiem, mēs atbildam par saviem.
Vai jūs neesat runājis ar tiem pašiem „konservatīvajiem” - kāpēc viņi pārmeta kažokus uz otru pusi un sāka atbalstīt 40 miljonu uzdāvināšanu kaut kādam nodibinājumam, kam ar patiesajiem holokausta upuriem nav nekāda sakara?
Nē, neesmu runājis. Pašā sākumā es gan vācu parakstus, jo „konservatīvie” šajā jautājumā bija mūsu domubiedri, līdz sapratu, ka viņi mūs vairs neatbalsta. Bet ko gan viņi teiktu, ja es jautātu?
Dzirdēju, ka Jānim Dombravam bija labs priekšlikums.
Jā, Jānis Dombrava iesniedza priekšlikumu pārdēvēt likumprojektu: nevis Labas gribas atlīdzinājums ebreju kopienai, bet atlīdzinājums Krupņikova, Fogeļa un Kiļa nodibinājumam. Bondars paziņoja, ka šis priekšlikums esot antisemītsks. Viņš varēs sīki izskaidrot Saeimas Ētikas komisijā, kāpēc viņš tā uzskata. Mana pieredze liecina, ka tamlīdzīgus argumentus parasti izmanto tad, kad visi pārējie ir beigušies.
