Saruna ar Saeimas deputātu, bijušo aizsardzības ministru Raimondu Bergmani (ZZS)
Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir paziņojis par “militāras operācijas” sākumu Ukrainā...
Ir sācies karš, un atliek cerēt, ka tas nepārvērtīsies pasaules karā. Jo tas, kā tas pašlaik notiek, ļoti atgādina to, kā sākās 2. pasaules karš, un Krievija rīkojas ļoti līdzīgi nacistiskajai Vācijai.
Kādi varētu būt Putina motīvi - vai viņš grib iekarot visu Ukrainu vai tikai daļu?
To neviens nezina. Visa notikumu eskalācija, ASV izlūkdienestu ziņas un to analīze liecināja, ka tas var notikt, taču cilvēkiem ir tieksme cerēt uz labāko scenāriju. Diemžēl reālie notikumi sakrīt ar ļoti sliktu scenāriju - karš ir sācies.
Ar raķetēm tiek spridzināti Ukrainas infrastruktūras objekti. Vai tas nozīmē, ka pēc tam būs uzlidojumi ar lidmašīnām un bombardēšana, bet pēc tam uzbrukums pa sauszemi? Cik tālu Krievija ies?
Par to, kas pašlaik notiek, pagaidām ir maz informācijas. Grūti pateikt, kādi ir mērķi. Saprotams, ka tas, ko ziņo Krievijas propaganda, ir meli. Kāds ir Putina galvenais mērķis, ko viņš grib sasniegt, to pat arī no viņa teiktā nevar izlobīt.
Kaut ko varbūt var nojaust... Ukrainas demilitarizācija, piemēram. Ko šādi termini nozīmē?
Nu kāda demilitarizācija?
Iespējams, Putina mērķis ir savienot Krimu ar Luhanskas un Doņeckas “republikām”. Tas var būt viens mērķis.
Varbūt nogriezt Ukrainai pieeju pie jūras? Tas arī var būt mērķis. Varbūt anektēt visus Ukrainas dienvidus un savienoties ar separātisko Piedņestru Moldovā?
Iespējamo mērķu ir daudz, taču kurš gan var zināt, kāds ir Putina mērķis?
Ko šajā situācijā, izņemot sankcijas, var likt pretī rietumvalstis? NATO taču nekaros pret Krieviju.
Pašlaik par visu komplektu nav pietiekamas informācijas, vēl notiek konsultācijas Briselē. Domāju, ka varētu būt ieroču nosūtīšana uz Ukrainu. Būs arī sankcijas. Redzēsim, cik tās būs spēcīgas.
Ceturtdienas rīts ir neatgriezeniski mainījis pasauli. Kā dzīvosim tālāk? Pagaidām par to, kādas būs sankcijas, nav zināms - ir tikai izskanējušas versijas par to.
Jādomā, ka būs sankcijas pret konkrētiem politiķiem, amatpersonām, uzņēmējiem, propagandistiem. Tad vēl Vācijas kanclers Olafs Šolcs ir paziņojis, ka tiek apturēta gāzes vada “Nord Stream 2” sertifikācija.
Bet “Nord Stream 1” darbojas...
Tātad redzēsim, kādas būs sankcijas - cik skarbas.
Man gan ir sajūta, ka nupat tiek būvēta jauna siena un ar Krieviju drīz vairs nenotiks nekāda sadarbība, kamēr tas konflikts nenonāks pie kāda risinājuma. Situācija ir ļoti bīstama.
Cik liela ir ukraiņu armijas apņēmība cīnīties pretī?
Jau tajā laikā, kad biju aizsardzības ministrs, redzēju ļoti lielu progresu Ukrainas bruņoto spēku prasmēs un apņēmībā. Pēdējo reizi biju Ukrainā 2018. gadā. Bet tagad ir vēl pagājis laiks. Ukrainas iedzīvotāji nevēlas padoties, grib aizstāvēt savu zemi, un tas varbūt ir faktors, kuru Putins nav pietiekami novērtējis.
Bet stāv milzīgs automašīnu sastrēgums pie Užgorodas - ļoti daudz cilvēku vēlas valsti pamest.
Tas ir saprotami - civiliedzīvotāji grib glābties no kara, izglābt savas ģimenes.
Ar Sīrijas un Irākas bēgļu uzņemšanu Latvijai ir bijis relatīvi maz problēmu, taču šajā reizē var iznākt, ka arī uz Latviju atnāk lielas ļaužu masas. Cik Latvija tam ir gatava?
Par to tik tiešām ir jādomā, par to jāuztraucas. Ja iekšlietu ministre Marija Golubeva publiskajā telpā var teikt, ka ir citas ministrijas, kas iebilst viņas ministrijas izstrādātajam bēgļu uzņemšanas plānam, tad jāvaicā, kā tas vispār iespējams? Tad taču ir nekavējoties jāsasauc sanāksme - krīzes vadības padome, un premjers Krišjānis Kariņš lai uzdod jautājumu: “Kā tas var būt?” Kā var būt, ka citas ministrijas iebilst pret Iekšlietu ministrijas izstrādātu civilās aizsardzības plānu?
Jāsaprot arī, vai Latvijas veselības aprūpes sistēma ir gatava uzņemt ievainotos no Ukrainas. Tas viss būtu jādara un jādomā, kā varam palīdzēt.
Valdībai jādomā arī, kādi būs Krievijas puses soļi, vai tā pārtrauks gāzes un citu energoresursu piegādes. Tas ir jāparedz, un laikus jābūt rezerves variantiem.
