Dainis Turlais no 1985. līdz 1989. gadam piedalījās Afganistānas karā, kur bija 40. armijas štāba operatīvās daļas vadītājs un štāba priekšnieka vietnieks. Izstrādāja plānu 40. armijas izvešanai no Afganistānas.
1992. gadā tika iecelts par Latvijas Republikas Aizsardzības spēku komandieri.
Ir bijis iekšlietu ministrs un īsu laiku Rīgas mērs.
Pašlaik ir Rīgas domes deputāts (“Gods kalpot Rīgai!”) un delegāts no Latvijas Eiropas Savienības Reģionu komitejā
Kā vērtējat notikumus Ukrainā?
Mana izpratne par armiju ir tāda, ka tās svēts pienākums ir aizstāvēt savu valsti. Šajā gadījumā varam runāt tikai par Ukrainas armiju - par tās spējām, bruņojumu un tajā skaitā par morālo stāju un gatavību aizstāvēt savu valsti. Skaidri apzinoties milzīgo pārspēku, mēs redzam izcilus piemērus patriotismam, vīrišķībai, varonībai. Ne tikai vīri, bet arī sievietes un meitenes saka: “Mēs neiesim projām! Mēs stāvēsim līdz galam!”
Bet šādā kontekstā nevar runāt par Krievijas armiju, kura bez kara pieteikšanas mežonīgi ir ielauzusies citas valsts teritorijā. Nav nekādu argumentu šādas rīcības leģitimitātei starptautiski pieņemtu tiesību aktu izpratnē. Ja vismaz kāds nieks būtu, pie kā pieķerties, lai varētu attaisnot iebrukumu. Nav nekā! To var nosaukt tikai par noziegumu.
Kā vērtējat ES, ASV un citu valstu sankcijas Krievijai? Vai to dēļ Vladimirs Putins uzreiz aizies no Ukrainas?
Uzreiz nekas nevar notikt. Protams, ka sankcijas ietekmē ekonomiku, ietekmē arī konkrētus politiķus, kuriem tās uzliktas. SWIFT sistēmas atslēgšanas jautājumā sākumā rietumvalstis nevarēja vienoties, bet tagad jau ir vienojušās. Un gan jau vienosies arī par daudziem citiem jautājumiem. Sestdien atgriezos no Briseles, un jāteic, ka to var just. Cik citu valstu politiķus un amatpersonas satiku, nevienam nav pat mazāko šaubu, ka Krievija ir agresorvalsts un jādara viss iespējamais, lai palīdzētu Ukrainai.
Lai situāciju mainītu pēc būtības, svarīgi ir palīdzēt Ukrainai visos iespējamajos veidos - morāli, materiāli, ar bruņojumu. Tas jādara gan fiziskām personām - cilvēkiem, kas gatavi kaut ko ziedot, palīdzēt, uzņemt bēgļus -, gan valsts līmenī. Ļoti svarīgi ir arī, lai katrs ukrainis zina un sajūt, ka par viņu iestājas cilvēki visā Eiropā un gandrīz visā pasaulē.
Krievijas informatīvā telpa, “krievu pasaule” dzīvo dezinformācijā, un ir izdarīts viss, lai nekāda ziņa, nekāds alternatīvs viedoklis neiekļūtu šajā “burbulī” no ārpuses. Kamēr Krievijā lielākā sabiedrības daļa atbalsta Putinu, viņš jūtas diezgan stabili.
Te ir jāuzņemas atbildība arī Rietumeiropas sabiedrībai. Aktīva propagandas darbība, kas no Krievijas puses jau ilgi ir bijusi izvērsta, liecināja, ka Krievija gatavojas agresijai. Nav bijis labi neko nedarīt, lai ietekmētu sabiedrisko domu Krievijā - lai arī Krievijas sabiedrība var iepazīties ar objektīvu informāciju, zinātu un saprastu notikumus. Krievijas sabiedrībā milzīga daļa ļaužu līdz pat šai dienai ir ar boļševistiskiem uzskatiem par 2. pasaules kara sākumu, par Staļina laikiem.
Bet Krievijā jau sen un pamazām ir tikuši slēgti plašsaziņas līdzekļi, kas pauž kaut ko, kas nav pa spalvai Kremlim. Brīnums, ka vēl daži ir palikuši, bet tie iecelti “ārvalstu aģenta” statusā...
Jā, bet latvieši kāri tvēra pēc informācijas, klausoties “Amerikas balsi”. Bija raidījumi, kas raida, un tā bija mūsu māksla tos uztvert. Ar mūsdienu tehniskajiem līdzekļiem un to milzīgo naudu, kas ir rietumvalstu rīcībā, var sasniegt daudz lielāku auditoriju Krievijā. Ja Krievijas sabiedrība neiestāsies par kara apturēšanu, tad kā to apturēt? Informācijas nogādāšana līdz cilvēkiem šajā laikā ir ārkārtīgi svarīga.
Krievija šoreiz no atbildības un pasaules nosodījuma nevar izbēgt. Ja tas nenotiks, tad pasaules gals ir pienācis. Tik neattaisnojams iebrukums absolūti mierīgā valstī! Cik cilvēku jau ir zaudējuši dzīvības no šā “miermīlīgā kaimiņa”!
Salīdzināsim divus prezidentus! Volodimirs Zelenskis nekur nebēg, ir kopā ar savu tautu un ir sacījis, ka stāvēs līdz galam. Un ir agresors, kurš apsaukājas - Ukrainas politiķus sauc par “narkomāniem”, “bandītiem”, “nacistiem”.
