Edgars Tavars: Saeimas deputāti faktiski nobalsoja par Rīgas un Ventspils ostu iznīcināšanu

© Ģirts Ozoliņš/F64

„Vai ostu likuma grozījumu bīdītāji ir veikuši kādus ekonomiskos aprēķinus – kādu labumu šie grozījumi sniegs pilsētniekiem un valstij kopumā? Kāds ir jūsu biznesa plāns? Atbilde bija: mums nav tāda plāna. Bet būšot labāk! Kam un kas būs labāk? Uz šiem jautājumiem varētu atbildēt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs,” rūgti ironizē Saeimas deputāts Edgars Tavars (ZZS), analizēdams grozījumus likumā par ostām. Šodien saruna ar Edgaru Tavaru.

Situācija šobrīd: Valsts prezidents Levits ir apturējis Saeimā pieņemto grozījumu „Likumā par ostām” publicēšanu uz diviem mēnešiem, pamatojoties uz Satversmes 72. pantu un ievērojot 18. februārī iesniegto 36 Saeimas deputātu prasību. Likuma grozījumi ir apturēti, taču problēmas paliek.

Saeima pieņēma grozījumus likumā par ostām. Daudzi apgalvo, ka ostas līdz ar to tiek iznīcinātas. Ko patiesībā šie grozījumi nozīmē?

Tie nozīmē to, ka 42,37% no Ventspils pilsētas teritorijas (gandrīz 2500 hektāru) un vairāk nekā 1900 hektāru no Rīgas teritorijas bez atlīdzības pāriet valsts kapitālsabiedrības īpašumā. Agrāk ostas bija atvasinātas publiskas personas - īpatnējas valsts pārvaldes iestādes, kurās kā līdzvērtīgi partneri piedalījās gan valsts, gan attiecīgā pašvaldība, kuru mērķis bija ne tikai gūt peļņu un sniegt ostas uzņēmējiem pakalpojumus, bet arī - un kas svarīgāk - radīt infrastruktūru, lai attīstās ostas, lai arī pilsētnieki, kuri dzīvo šajās ostas pilsētās, gūst no ostām labumu.

Šobrīd ar it kā nevainīgu reformu viss īpašums pāriet valstij, bet ostas pilsētām tiek piedāvātas mazākuma akcionāru tiesības. Turpmāk ostas strādās kā komersanti ar vienīgo mērķi - gūt peļņu. Papildus tam jaunveidojamās ostu pārvaldes jau konkurēs ar uzņēmumiem, kuriem līdz šim sniedza savus pakalpojumus. Ja arī šī peļņa parādīsies, tad ne rīdziniekiem, ne ventspilniekiem vairs nebūs ieguvuma, kā tas bijis līdz šim.

Ilgus gadus tie bija daudzi miljoni eiro, ko ieguva ostu pilsētu iedzīvotāji - dažādos projektos, vides un infrastruktūras uzlabojumos, celtniecības attīstībā, labklājībā, kultūras pasākumu finansējumā.

Tagad būs tā, ka ostu pārvaldīs nevis pilsēta kopā ar valsti - ar līdzvērtīgiem nosacījumiem, kā tas bijis vienmēr - bet tikai valsts dažu ministriju personā, starp kurām noteicošā loma būs Satiksmes ministrijai. Kādreiz svarīgi bija gan vides un tranzīta aspekti, gan ekonomika un finanses, to visu analizēja un vadīja attiecīgās ministrijas kopā ar pašvaldību. Tagad viss primāri nonāk Satiksmes ministrijas kontrolē.

Jau šobrīd redzam, ka kopš 2019. gada, kad Ventspils ostu ar savu uzņēmumu AS „Ventas osta” pārvalda Satiksmes ministrija, kas atrodas Jaunās konservatīvās partijas (JKP) pārziņā, tā ir pilnībā izstūmusi no ostas pārvaldes Ventspils pilsētu, redzam finanšu rādītājus, kas nemitīgi krīt. Redzam arī Rīgas ostas darbību pēc JKP un valdības reālajiem darbiem - arī tur rādītāji krīt.

Šobrīd likumā ir tikai viena rinda: ostas nav privatizējamas. Bet atliek sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi un divos lasījumos izslēgt šo rindiņu no likuma. Laikā, kad ekonomikas rādītāji krīt, kad tranzīts Latvijā pilnībā apstājies un tam nav radīta alternatīva, ostu vērtējums būs zems, tāpēc šobrīd ir augsts risks, ka ostas tiks privatizētas par kapeikām.

Ventspils gadījumā tā ir katastrofa: gandrīz 2500 hektāru lielā ostas teritorija, kas ir gandrīz puse no pilsētas teritorijas, tiek atņemta pilsētai.

Vēstulē, ko Ventspils dome nosūtīja Saeimai, tas ir pateikts, citēju: „2022. gada 9. februārī televīzijas kanāla TV24 raidījumā „Ziņu TOP” sadaļā „Ventspils: Ostu likums pārkāpj vietējās kopienas tiesības lietot savu īpašumu” Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājs K. Feldmans norādīja, ka iepriekš minētajā Ventspils valstspilsētas pašvaldības domes lēmumā ir norādīta nepatiesība, jo Ventspils valstspilsētas pašvaldība turpmāk nebūs ierobežota lietot savu īpašumu, vienlaikus skaidrojot, ka notiek vienkārša ostu pārvaldības reforma. Lūdzu ņemt vērā, ka K. Feldmans maldina visu Latvijas sabiedrību, jo ar minēto likumprojektu pašvaldības īpašums tiek nodots piespiedu valdījumā un bezatlīdzības lietošanā kapitālsabiedrībai, kas nav salīdzināmi ar šobrīd pastāvošās Ventspils brīvostas pārvaldes kā atvasinātas publiskas personas un arī valsts pārvaldes iestādes darbību.”

Piebildīšu, ka atņemtā īpašuma vērtība (zeme tajā skaitā) ir aptuveni 150 miljoni eiro. Ventspils līdz 2019. gadam attīstīja ostu, veidoja infrastruktūru un darba vietas, radīja apstākļus, lai nāktu investori un izmantotu ostas potenciālu. Bet šobrīd tas viss aizies valsts kapitālsabiedrībai un - ja notiks brīnums un tā gūs peļņu - Ventspils var droši necerēt uz šiem finanšu līdzekļiem.

Uz neilgu laiku pilsētniekiem vēl paliek 10% no ostas maksām. Tā kā esmu ievēlēts Rīgas apgabalā, aizsūtīju Rīgas domei jautājumu par to, cik tad pilsēta gūst no ostas. Tie ir no 2,5 līdz četriem miljoniem eiro gadā. Taču Saeimas debatēs koalīcijas deputāti, atsaucoties uz Mārtiņa Bondara (A/Par) aicinājumu, skaidri un gaiši pateica, ka kaut kad perspektīvā par to būtu jādiskutē un arī šo samaksu ostas pilsētām viņi cer likvidēt.

Kaut kā nevar saskatīt racionālo graudu visās šajās darbībās...

Šobrīd, ņemot vērā abu ostu vērtību, ir runa par vairāk nekā par pusmiljarda eiro ieguldīšanu Rīgas un Ventspils kapitālsabiedrībās, un, ja vēl piedalīsies pašvaldības, ieguldījums varētu tuvoties vienam miljardam eiro. Man Saeimā bija jautājums: vai ostu likuma grozījumu bīdītāji ir veikuši kādus ekonomiskos aprēķinus - kādu labumu šie grozījumi sniegs pilsētniekiem un visai valstij kopumā? Kāds ir jūsu biznesa plāns? Atbilde bija: mums nav tāda plāna. Bet būšot labāk! Pajautāju, vai ar Rīgas domi ir runāts? Vai ir domes lēmums? Teica, ka nevajagot. Noprotu, ka ir bijušas kaut kādas aizkulišu sarunas valdošās koalīcijas ietvaros.

Kam un kas būs labāk?

Lai atbildētu uz šiem jautājumiem, vajadzētu sākt strādāt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam... Kad ostas tiks prihvatizētas, mēs ieraudzīsim patiesos labuma guvējus. Un nav teikts, ka šie guvēji būs ieinteresēti attīstīt ostas, varbūt viņiem izdevīgāk būs tās degradēt. Ja, piemēram, man kā citu ostu īpašniekam būtu neierobežots naudas daudzums, es nopirktu Rīgas un Ventspils ostas un ātri tās likvidētu, lai man nebūtu konkurentu. Līdzīgi kā bija ar Latvijas cukurrūpniecību, kas tika iznīcināta, lai ES cukurrūpnieki paši varētu ražot cukuru un ar to mūs apgādāt.

Tad kas tas viss ir, ko patlaban uzsāk pret ostām? Ļaunprātīga rīcība vai muļķība?

Nevaru kaut ko kategoriski apgalvot, bet intensitāte, ar kādu šie likuma grozījumi tika dzīti cauri, manī radīja pārliecību, ka tā ir ļaunprātīga rīcība attiecībā pret mūsu valsts tautsaimniecību un sabiedrību. Ja ostu valdēs vairs nebūs pašvaldību pārstāvju, tad varbūt vismaz ieliekam likumā tiešā tekstā to, ka ostu valdēm ir pienākums ievērot visu veidu drošību, tostarp - vides drošību? Jābūt smaku, putekļu, trokšņu monitoringam, kas ir primāras pašvaldības iedzīvotāju tiesības un vajadzības. Visi šie priekšlikumi tika noraidīti.

Esmu sagatavojis vēstuli Eiropas Komisijai, kurai jautāšu: vai šie grozījumi ostu likumā nav aizliegts valsts slēptais atbalsts? Es gan neesmu no tiem, kuri ārzemēs publiski sūdzas par savu valsti, bet citu variantu vienkārši nav.

Mācieties no Bordāna, viņam jau ir pieredze savas valsts nosūdzēšanā.

Es šo vēstuli esmu sagatavojis tagad tikai tāpēc, lai nebūtu par vēlu, kad pēc gada vai diviem nāksies labot šos grozījumus vai maksāt milzīgu soda naudu. Vēl ir laiks apdomāties. Piebildīšu, ka Rīgas brīvostas aktīvi ir ap 446 miljoniem eiro, Ventspils brīvostas aktīvi ir ap 170 miljoniem eiro. Ja šos aktīvus atdod valstij un uzskata tos par 60% katrā valsts kapitālsabiedrībā, tad, ja pašvaldība vēlas iekļauties šajās kapitālsabiedrībās, tas nozīmē, ka tām jāiegulda līdzekļi vēl 40% apmērā. Par to arī likuma pieņemšanas gaitā neradās skaidrība.

Kur tad pašvaldības ņems tādus līdzekļus? Vai arī tās jau ir nolēmušas piedalīties šajās kapitālsabiedrībās?

Tāda lēmuma no pašvaldību domēm nav. Kaut gan tos Saeimas komisijā pieprasīju. Domāju, ka Ventspils pašvaldība ir kategoriski pret to, jo nav taču nekādas skaidrības, kas vispār ir izveidots? Vai šis jaunais ostas uzņēmums vispār kaut ko pelnīs? Varbūt tajā pastāvīgi būs jāiegulda pilsētnieku nauda? Ar Rīgu gan ir citādi. Domāju, ka Rīga jau ir „notirgojusies”. No valsts puses esot bijis piedāvājums: mēs jums iedosim naudiņu, piemēram, ceļu remontiem, jūs mums - ostu. Rīgas domē neviens pret to neiebilda. Tas ir apmēram tā: zemniekam pieprasa - atdod mums izkapti, arklu, dzirnavas un zemi, mēs tev rudenī iedosim piecus maisus ar miltiem. Zemnieks priecīgs: šo ziemu pārlaidīšu! Bet kā būs ar nākamo ziemu?

Ventspils domes vēstulē ir vēl tāds teksts: „Gandrīz puse Ventspils valstspilsētas pašvaldības teritorijas tiek nodota valsts kapitālsabiedrības valdījumā, pilnībā liedzot pašvaldībai jebkādā veidā rīkoties ar savu īpašumu, kas atrodas šajā teritorijā.” Manuprāt, likumā par pašvaldībām ir noteikti dažādi pienākumi, kas jāveic pašvaldībām, bet šajā gadījumā nedz Ventspils, nedz Rīgas pašvaldība nevarēs tos realizēt, jo tām būs liegta iespēja rīkoties ar savu īpašumu. Nu jau bijušo...

Pašvaldības Latvijā ir galvenie pakalpojumu sniedzēji iedzīvotājiem, pašvaldību uzdevums ir nodrošināt visas likumā paredzētās funkcijas. Ventspils pašvaldība lūdza: ja valsts neizmantos visu zemi, kas atrodas ostas teritorijā, tad lai tā ļauj to izmantot pašvaldībai. Deputāti pateica: nē. Pēc debatēm un Saeimas komisiju sēdēm runāju ar dažiem deputātiem, kuri izteicās, sak, es saprotu tavus argumentus, Edgar, bet mums te koalīcijā ir vienošanās... Vieniem svarīgi ir pieņemt civilās savienības likumu, otriem ir svarīgas ostas, trešajiem ir svarīgi piešķirt līdzekļus patriotiskajām organizācijām, un, ja kāda no šīm prasībām netiks izpildīta, tad katrs, kuram kaut ko vajag, būs gatavs izstāties no šīs koalīcijas.

Neviens nekur neizstāsies. Visi cits citam rociņas mazgā, rezultātā - visi netīri.

Varbūt kāds izstāsies īsi pirms vēlēšanām, jūtot, ka reitingi krītas... Manī tomēr ir cerība, ka šodienas reformatoru nākamajā Saeimā vairs nebūs un viņu vietā būs cilvēki, kuri spēj pieņemt saprātīgus lēmumus un izlabot vismaz daļu no šīm kļūdām. Tas, ka šis ostu likums būs jālabo, ir skaidrs jau tagad. Pēc Saeimas sēdes sazinājos ar satiksmes ministru Tāli Linkaitu (JKP), un arī viņš apliecināja, ka likums būs jālabo.

Tagad pēc Saeimas ZZS frakcijas iniciatīvas ir savākti 36 parlamentāriešu paraksti, lai Valsts prezidentam pieprasītu apturēt Saeimā apstiprināto likuma grozījumu publicēšanu uz diviem mēnešiem, kā to paredz Satversmes 72. pants. Sasteigtais un nepārdomātais lēmums par labojumiem ostu likumā ir jānodod tautas nobalsošanai, tāpēc ceram uz prezidenta izpratni un vēlmi darboties valsts un sabiedrības, ne atsevišķu politisko partiju interesēs.

Ļoti labi, ka ir savākti paraksti. Bet kāpēc Linkaits pirms likuma pieņemšanas neiebilda pret labojumiem?

Jaunajai konservatīvajai partijai bija svarīgi šo ostu likumu bīdīt tālāk. Kad likumu sāka skatīt trešajā lasījumā, vairāki likuma bīdītāji saprata, ka daudzas lietas, uz kurām mēs pirms tam norādījām, var radīt lielas nepatikšanas...

Tāpēc sākās daudzu pavadošo likumprojektu bīdīšana, lai jau tagad sāktu labot pieļautās kļūdas. Likums, piemēram, nepieļauj situāciju, ka valsts uzņēmumam ir sava policija - šajā gadījumā ostas policija. Tā būs jālikvidē, jo policija nav komercdarbības forma. Par šādu manu iebildi Saeimas komisijā radās liels izbrīns. Neviens par to pat nebija padomājis. Bet tas ostā radīs drošības krīzi. Līdzīgi būs ar civilās savienības likumu: pēdējā brīdī tiks atvērti visi pavadošie likumi.

Daudzkārt tiek minēta Roterdamas osta, proti, ka tā ir labas pārvaldības piemērs.

Jā, Roterdamas ostu piemin kā labu piemēru, bet vienmēr tiek aizmirsts piebilst, ka šajā ostā akciju kontrolpakete pieder pilsētai. Un valsts, kas šajā kompānijā ir kā trešdaļas kapitāldaļu turētāja, ienāca ar milzīgām investīcijām. Pilsētnieks ir tas, kurš cieš no ostas klātbūtnes: trokšņi, emisijas, putekļi, smakas... Tāpēc tas viss jākompensē.

Atcerieties, kas 2020. gada 4. augustā notika Beirūtā: milzu sprādziens minerālmēslu noliktavā, kas izpostīja pilsētas daļu, cilvēki gāja bojā. Labi, Rīgas brīvostas terminālis ir nesalīdzināmi drošāks, bet - apjoms ir vairākas reizes lielāks. Un tie visi ir rīdzinieku un ventspilnieku riski. Tos vienmēr kompensēja ar to, ka peļņas daļu osta ieguldīja pilsētā, tās labklājībā un drošībā. Un pilsētnieki redzēja: ielas tiek labotas, tiek celti bērnudārzi, notiek svētki...

Tagad nekā tāda vairs nebūs. Ostu peļņa - ja tāda būs - aizies valsts kasē. Ja ostas tiks privatizētas, pelnīs privātuzņēmēji.

Kāds saka: redz, kā Klaipēdas osta - tā simtprocentīgi pieder valstij. Bet tā vienmēr ir bijusi valsts osta! Nevienā brīdī osta nav paņēmusi pilsētniekiem piederošos aktīvus, lai tos ieguldītu valsts kapitālsabiedrībā. Klaipēdas ostā svarīgi ir vides un drošības jautājumi, tas ir pilnīgi cits stāsts. Latvijā ostas tiek atdotas vienai ministrijai, respektīvi - vienam politiskajam spēkam, proti JKP. Ventspils dome tam nepiekrīt, Rīgas dome nav komentējusi šo situāciju. Valdība aicinās abas pašvaldības piedalīties kapitālsabiedrībās, bet tās jau var arī nepiekrist: kāpēc valsts kapitālsabiedrībā kaut ko ieguldīt, ja pašvaldībai nebūs itin nekādas teikšanas ar saviem 40% akciju iepretim 60% akciju, kas pieder valstij?

Traģiskākais ir tas, ka valsts parāds aug, šobrīd tas ir dubultojies. Bet tas kādreiz būs jāatdod. Valstij nāksies pārkreditēties, un tad tā aizņemsies naudu par pilnīgi citām procentlikmēm. Nespēsim atdot - ieradīsies emisārs, iebakstīs ostu likumā, tur, kur rakstīts, ka ostas nav privatizējamas, un pateiks: izņemiet ārā šo teikumu. Re, kur likums par Latvijas valsts mežiem - izņemiet ārā tieši to pašu teikumu. Ko atliks darīt? Visu privatizēt un atdot. Un es tagad pat nerunāju par „zaļo kursu” un citām šausmām, kas mums tuvojas.

Daudzi saka: ja NA, vairs nespēdama sadzīvot ar ideoloģiskajām pretrunām, kuru jau kļūst par daudz, esot vienā koalīcijā ar iesīkstējušiem liberāļiem, aiziet no koalīcijas, tad NA vietā nāk ZZS. Vai tad jūs esat politiskie pašnāvnieki?

Neredzu absolūti nekādu iespēju strādāt kopā ar šīs koalīcijas partijām. Protams, tas nav mūsu mērķis - būt mūžīgajiem opozicionāriem, vicināt dūres, bet ne par ko neuzņemties atbildību. Bet šajā koalīcijā es neredzu kompetentus cilvēkus, ar kuriem varētu strādāt. Kad es Saeimas komisijā deputātiem uzdevu konkrētus jautājumus par grozījumiem ostu likumā, visi glāžainām acīm skatījās uz mani, un man bija skaidrs, ka viņi nesaprot jautājumu būtību. Diemžēl balsojumos lielākā daļa deputātu turas pie frakcijas disciplīnas, nevis domā loģiski.

Vēl viens mūžīgais arguments: jūs taču balsosiet tā, kā jums pateiks Lembergs.

No Aivara Lemberga tagad var nebaidīties: viņš bez tiesas sprieduma ir ieslodzīts cietumā. Esmu vairākas reizes teicis, ka tas izskatās pēc izrēķināšanās. Turklāt lai nu ko, bet pieredzi un zināšanas tranzīta jomā viņam nevar pārmest. Tas taču ir satraucoši, ka Rīgas pašvaldībai tiek atņemti gandrīz divtūkstoš hektāri platības, bet Ventspils iedzīvotājiem būs vēl trakāk, viņiem vispār vajadzētu iet ielās. Ja es būtu ventspilnieks, es brauktu uz Saeimu protestēt - neatkarīgi no tā, vai Lembergs ir cietumā vai nav. Citēšu ventspilnieku vēstuli: „Likumprojekts dod tiesības valsts kapitālsabiedrībai pēc saviem ieskatiem izmantot Ventspils valstspilsētas pašvaldībai piederošu nekustamo īpašumu, to izīrēt, iznomāt, apbūvēt, apgrūtināt un brīvi rīkoties ar visiem ienākumiem, kas iegūti, izmantojot pašvaldības īpašumu.

Šāda rīcība ir krasā pretrunā pašvaldības pienākumam ar savu īpašumu rīkoties savu iedzīvotāju interesēs. Turklāt likumprojekts paredz, ka no pašvaldības īpašuma izmantošanas iegūtos ienākumus valsts kapitālsabiedrība drīkst brīvi izmantoti arī ārpus Ventspils brīvostas un Ventspils valstspilsētas pašvaldības administratīvās teritorijas. Proti, ienākumi, ko valsts kapitālsabiedrība gūst no pašvaldības mantas izmantošanas, var tikt izmaksāti dividendēs valstij vai izmantoti dažādām vajadzībām, kas nav saistītas ar šīs pašvaldības teritoriju.

Tādējādi tiek pārkāpts no Latvijas Republikas Satversmes 1. panta izrietošais pašvaldības princips, kas paredz pašvaldībai tiesības pārvaldīt savu administratīvo teritoriju tās noteiktajās robežās, kā arī brīvi rīkoties ar sev piederošu īpašumu saskaņā ar likuma „Par pašvaldībām” 77. pantu un Eiropas vietējo pašvaldību hartu.”

Taču Saeimas deputāti neņēma vērā nevienu no vēstulē minētajiem argumentiem un nobalsoja faktiski par divu ostu - Rīgas un Ventspils - iznīcināšanu.

* * * * *

Publikāciju apmaksā politisko partiju apvienība “Zaļo un zemnieku savienība”

Intervijas

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.

Svarīgākais