Intervijas

Aizvadītajā nedēļā Saeima pirmajā lasījumā apstiprināja nākamā gada valsts budžeta likumprojektu. Koalīcijas pārstāvji, 2021. gada budžeta projektu slavinot, to dēvē gan par “taisnīguma budžetu”, gan “cilvēcīgu lēmumu budžetu”, taču dokumentā joprojām ir daudzas neskaidrības, piemēram, ko nākamajā gadā sagaidīt autoratlīdzību saņēmējiem.

Eiropas Zāļu aģentūras prognozes liecina, ka ātrākais laiks, kad tā saņems klīnisko pētījumu datus pirmajām vakcīnām pret Covid-19, varētu būt 2020. gada beigas. Imunizācijas valsts padome un Zāļu valsts aģentūra, pieaugot sabiedrības un profesionāļu diskusijām publiskā telpā, sniedz aktuālu un pierādījumos balstītu informāciju par vakcīnu pret koronavīrusa SARS CoV-2 izraisītu infekcijas slimību Covid-19 izstrādi.

Iespējams, šī ir pēdējā jubileja, ko Latvijas Radio atzīmē kā atsevišķs medijs: ir gaidāma apvienošanās ar Latvijas Televīziju, veidojot vienu sabiedrisko mediju. Latvijas Radio valdes priekšsēdētāja Una Klapkalne uzskata: „Ieguvumi, kas parasti tiek minēti šādos gadījumos – piemēram, finanšu ietaupījums, ‒ būs margināli. Tas nevar būt pašmērķis. Mērķis var būt tikai tad, ja uzlabojas saturs. Un tad ir jautājums: kā šo apvienošanos veikt, lai radio daļā neveidotos rūgtums un pretestība pret šo procesu?” Problēmu ir daudz, par tām – mūsu saruna un, protams, Neatkarīgās sveiciens Latvijas Radio jubilejā!

Intervija ar Dobeles novada domes priekšsēdētāju Andreju Spridzānu.

Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild Ventspils pilsētas mērs Aivars Lembergs.

Valsts darba inspekcija ir tā iestāde, kur vēršas piemuļķoti darba ņēmēji un krīzē iestiguši darba devēji. Kas konsultē pirms soda, bet soda, ja apstākļi uzņēmumos tuvojas paverdzināšanai. Kovids darba attiecību drāmas pastiprina, un šobrīd priekšā ir otrais bezdarba pīķis. Par to saruna ar inspekcijas vadītāju Renāru Lūsi.

Tā vietā, lai izpildītu savu kontroldarbu augstākajā līmenī veselības nozares nākamā gada budžeta izstrādē un sakārtošanā, Veselības ministrija aicināja mediķus padalīties ar pacientiem, bet pacientus prasīt no mediķiem, politiķiem un galu galā – iziet ielās un protestēt. “Tā pretnostatīt pacientus un mediķus ir neētiski, un mēs tam kategoriski nepiekrītam,” sarunā ar Neatkarīgo saka Latvijas Pacientu organizāciju tīkla koordinatore un Reto slimību alianses vadītāja Baiba Ziemele.

Par valdības iecerēm palielināt nodokļus un to, kas no tā var beigās iznākt, Neatkarīgās intervija ar Saeimas deputātu no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijas, Latvijas Zemnieku savienības (LZS) priekšsēdētāju Armandu Krauzi.

Par trešdien paredzēto protesta akciju pie Saeimas, par budžetu un nodokļu izmaiņām Neatkarīgās intervija ar juristu un ZZS politiķi Gundaru Jankovu.

„Kamēr Šveicē spriež par „helikoptera naudu” – izdalīt katram pilsonim pa 7000 Šveices franku, lai noturētos kovidkrīzē, ‒ mūsējie valdītāji domā, kā nomušīt tos, kuri vēl kustas. Zini, tas izskatās pēc fašisma – tā filozofiskajā nozīmē, un tas katru reizi atgriežas ar jaunu seju. Tas atgriežas tad, kad pēc tā rodas pieprasījums,” skarbs ir tēlnieks Gļebs Panteļejevs, vērtējot valdītāju vēlmi ieviest laupītājnodokļus, kas iznīcinās radošos cilvēkus. Šodien saruna ar Gļebu ne tikai par to vien.

Galerijā «Romas dārzs» Liepājā (Zivju ielā 3) šoruden atklāta leģendārā mākslinieka Ilmāra Blumberga (1943‒2016) darbu izstāde «Blumbergs Liepājā», kas tapusi sadarbībā ar «Blumberga fondu».

„Eiropa saka: mums vajag kantainus tomātus. Yes, raportē mūsu nacionālā valsts, būs! Eiropa saka: mums vajag sagriezt kuģus un rūpnīcas. Davai, saka nacionālā valsts, sagriezīsim! Bet kur ir nacionāļu balsojums pret šīm regulām? Nav!” – savā ierastajā, ironiskajā stilā valsts un sabiedrības norises skumji apsmaida bijušais reklāmas magnāts, tagad vienkāršais kolcenieks Ēriks Stendzenieks. Par valsti un par kovidu, par Porziņģa miljoniem un ierēdņu aldziņām, par dziesmu svētku gospeļiem un partiju bojāeju – šodien mūsu saruna.

Neapmierināta ar Saeimā iedibināto kārtību un to, ka parlamenta sēdes notiek attālināti, no KPV LV saraksta parlamentā ievēlētā, bet partiju un tās frakciju pametusī Linda Liepiņa nolikusi deputāta mandātu. Viņas vietā nāk trīs gadus Alojas novada pašvaldībā nostrādājušais Māris Možvillo, kas, pēc L. Liepiņas teiktā, ir viņas domubiedrs.

Kristaps Grantskalns ir uzņēmējs, kas 2006. gadā atgriezies uz pastāvīgu dzīvi Latvijā no ASV. Viņš nāk no ģimenes, kura daudz cietusi no padomju laika represijām un rezultātā daudzi tās locekļi apmetušies uz dzīvi ārpus Latvijas.

Aizvadītājā sestdienā atkārtoti partijas priekšsēdētāja amatā pārvēlot Juri Pūci, politiskā organizācija “Latvijas attīstībai” nosprauda arī jaunu, ambiciozu mērķi – 2022. gada Saeimas vēlēšanās startēt tik veiksmīgi, lai iegūtu Ministra prezidenta amatu.

Intervijas turpinājumā advokāts Mārtiņš Kvēps (vakar tika publicēta intervijas pirmā daļa, kurā tika analizēts, kādas blēdības 2008. gadā Rudolfs Meroni ieslēpa arestējamās mantas sarakstā, kuru viņš pats arī sastādīja) atklāj lielāko biznesa noziegumu Latvijas vēsturē. Par šo noziegumu līdz šim tikai pieļāvuma formā ir rakstīts ļoti maz, bet M. Kvēps savu teikto ir gatavs aizstāvēt arī tiesā.

Nav apšaubāma zvērināta advokāta Mārtiņa Kvēpa kompetence jautājumos, kas saistīti ar arestētās mantas pārņemšanu t.s. Lemberga kriminālprocesā – kā zināms, tiesa pirms diviem mēnešiem uzdeva arestēto mantu no Rudolfa Meroni pārņemt Nodrošinājuma valsts aģentūrai. Proti, M. Kvēps savulaik bija tā saukto Lemberga oponentu pārstāvis tā dēvētajos Ventspils tranzītbiznesa karos. M. Kvēps tika piesaistīts arī t.s. Lemberga krimināllietai kā tulks‒ speciālists un viņš ir tulkojis nu jau bijušā arestētās mantas glabātāja Rudolfa Meroni liecības pirmstiesas procesā. Viņš personīgi piedalījās arī arestētās mantas nodošanas procedūrā Rudolfam Meroni. Respektīvi – var secināt, ka kādreiz M. Kvēps ar R. Meroni bija “vienā ierakumu pusē”. Savukārt tagad intervijā Neatkarīgajai advokāts atzīstas, ka tikai vēlāk sapratis ‒ “patiesā labuma guvēja tiesību” iekļaušana lēmumā par mantas arestu jau no sākta gala bijusi labi ieplānota blēdība ar mērķi pārņemt simtus miljonus vērtos Ventspils uzņēmumu aktīvus.

Šonedēļ Saeimas komisijas sāks strādāt pie nākamā gada budžeta pieņemšanas, kuru parlamenta priekšsēdētāja Ināra Mūrniece nodēvējusi par “solījumu pildīšanas budžetu”.

Linda Liepiņa Saeimā tika ievēlēta no KPV LV saraksta, taču pēc nepilniem septiņiem mēnešiem viņa izstājās no partijas un tās Saeimas frakcijas. Viens no galvenajiem iemesliem šādam solim – nespēja samierināties ar to, ka KPV LV atbalstīja Krišjāņa Kariņa valdību. Piektdien, 16. oktobrī, viņa nolēma nolikt Saeimas deputāta mandātu.

„Kāds, iespējams, cerēja, ka mākslas zibakcijas ķieģeļi ielidos Saeimas logos, un tagad ir vīlies, ka tā nenotika. Mūsu mērķis tomēr ir sakārtot radošo vidi, nevis bruģēt ceļu uz politiku kārtējiem ambiciozajiem nemākuļiem,” teic rakstnieks un žurnālists, Rakstnieku savienības priekšsēdētājs Arno Jundze, ar kuru šodienas saruna.

Siguldas vārds šogad izskanējis plaši; dažādi jaunievedumi gan pilsētvidē, gan pakalpojumos, kas ved pilsētu pretī tās priekšsēdētāja Uģa Mitrevica vadībā nospraustajam mērķim – labākā dzīvesvieta Latvijā. Ne velti arī šogad – trešo gadu pēc kārtas Sigulda atzīta par Latvijā mīlētāko pilsētu. Par to, kāpēc lēmumi, lai to sasniegtu, dažreiz ir strauji, bet vajadzīgi, stāsta Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics.

„Augsti efektīvu zāļu pret kovidu tiešām nav. Un tos pāris preparātus, kas ir atzīti par pietiekami iedarbīgiem, valsts ir iepirkusi minimālā daudzumā, jo mums taču ir „veiksmes stāsts”,” ironizē akadēmiķis, Organiskās sintēzes institūta laboratorijas vadītājs Ivars Kalviņš, kurš 8. oktobrī tika ievēlēts par Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidentu. Šodien saruna par zinātnes lomu un vietu Latvijā, valdošo aprindu cinismu un nevēlēšanos investēt zinātnē, kā arī par kovida „gaitām” mūsu valstī.