Kāds ir regulējums saistībā ar Krievijas graudiem, kādēļ zemniekiem Latvijā nav pamata protestēt kā Lietuvā, Vācijā, Francijā, cik reāla ir Zemkopības ministrijas pārcelšana uz Jelgavu, kādas izmaiņas gaidāmas Zemkopības ministrijas pārziņā esošajās sabiedrībās un struktūrās, “Neatkarīgās” saruna ar zemkopības ministru Armandu Krauzi (ZZS).
Kas beigu galā notiek ar Krievijas graudiem? Kādi lēmumi ir pieņemti, kādi nav?
Eiropas Savienība (ES) attiecībā uz Krievijas graudiem joprojām nav ieviesusi sankcijas. Notiek pārrunas, kas nav vienkāršas. Latvija var pieņemt lēmumu aizliegt graudu importu, attiecinot to uz Latvijas teritoriju un netraucējot ES vienotās muitas darbību un graudu vešanu tranzītā uz ES valstīm un trešās pasaules valstīm.
Mēs esam nolēmuši, ka virzīsim likumprojektu par graudu importa aizliegumu Latvijas teritorijā, un attiecīgi arī jau sākām pieņemt normas Ministru kabineta noteikumos, ka Krievijas graudus nedrīkst izmantot tie komersanti, kas piesakās uz valsts atbalstu. Šie noteikumi jau ir spēkā.
Tāpat veiksim virkni kontroles pasākumu uz robežas, pārbaudes par gala saņēmējvalsti, lai tā būtu skaidri norādīta.
Pašlaik ir neskaidra situācija, jo visi redz, ka Latvija importē vairāk nekā 300 000 tonnu graudu, taču tas ir visas Eiropas imports uz Latvijas robežām. Mēs esam ES ārējā robeža un valsts, caur kuru preces ieved visa Eiropa.
Mēs nevaram aizliegt kādam Vācijas, Francijas vai citas valsts uzņēmumam vai pilsonim vest pāri Latvijas robežai preci, kura nav sankciju sarakstā. Mēs ar saviem likumiem nevaram pārkāpt ES kopīgos tiesību aktus. Rīcībai ir jābūt tiesiskai, un nevaram rīkoties kā daža kaimiņvalsts, kas visiem starptautiskiem likumiem un līgumiem spļauj virsū.
Pēdējos mēnešos ļoti daudzās valstīs ir notikuši zemnieku protesti - Vācijā, Francijā, Polijā un citur. Nupat milzīgi protesti bija arī Lietuvā, kur 1300 traktori un smagās tehnikas vienības ieradās Viļņas centrā. Tas jau ir tepat blakus. Vai jums nav bažas, ka protestu vilnis var atvelties arī uz Latviju?
Protestu iemesli dažādās valstīs ir dažādi. Vācijas un Lietuvas zemnieki protestē pret tādiem savu valdību lēmumiem, kādus mēs Latvijā pat neplānojam un tā nedarīsim. Lietuvā zemniekiem ir uzlikts pienākums atjaunot pļavas vairāku simtu tūkstošu hektāru platībās, atļaujot tur audzēt tikai ilggadīgos zālājus. Tas ir milzīgs apgrūtinājums. Lietuvas valdība tikai tagad ir sākusi domāt, ka kļūdas vajadzētu labot.
Savukārt Vācijā valdība mēģināja lāpīt budžetu un noņēma zemniekiem bezakcīzes degvielu. Vēl Vācijā gribēja aplikt ar nodokļiem lauksaimniecībā izmantojamos traktorus un automašīnas. Vācijā zemnieki joprojām nav saņēmuši platību maksājumus. Latvijā ap 80% no summas jau ir saņēmuši 95% zemnieku, bet Vācijā daudzās pavalstīs vispār nav sākuši saņemt. Viņiem gada sākumā jāsāk maksāt rēķinus, ir ļoti nepatīkama situācija.
Polijā gāžas iekšā Ukrainas graudi, kas nosit cenu.
Iemesli katrā valstī ir savi. Arī Latvijā ir daudz neapmierināto, lai gan Latvijā ir daudz labāka situācija nekā Lietuvā. Jā, mums, piemēram, ir problēmas ar ekoshēmām, taču tās ne tuvu nav tik lielas kā Lietuvā, kur ir 18 ekoshēmas, ārkārtīgi sarežģīta administrēšana, un daudzi vispār neko nav sākuši par ekoshēmām saņemt.
Problēmas citās valstīs ir daudz asākas. Mēs Latvijā, cik vien tas iespējams, cenšamies nākt zemniekiem pretī - esam palielinājuši, nevis tikai pagarinājuši atbalstu lauksaimniekiem. Piemēram, kredītprocentu dzēšanai un apdrošināšanai valdība papildus piešķīra 12 miljonus eiro, bet kopā pieejami 39,7 miljoni eiro.
Protestiem Latvijā un Eiropā ir nepatīkams fons - sausums, plūdi daudzās valstīs, augsti kredītprocenti. Daudzās valstīs politiķu un sabiedrības domāšanu ir ietekmējušas parlamenta un prezidenta vēlēšanas.
Tik tiešām graudu tirgus ES ir pilnīgā kolapsā - apritē ienāk milzīgi apjomi graudu no Krievijas un vēl milzīgākā apjomā no Ukrainas. Cenas kļūst zemas, pat zemākas par biržas cenām, un tas sagrauj tirgu.
Pēc tam negatīvā ietekme uz graudu tirgu aiziet tālāk uz visām nozarēm.
Varbūt ne tik drīz, bet reiz Ukraina būs Eiropas Savienībā. Vai citas valstis un vai Latvija tam būs gatava? Ukrainas auglīgajā zemē un klimatā lauksaimniecības produkcijai būs daudz zemāka pašizmaksa.
Mēs atbalstām Ukrainas virzību uz ES. Saprotams, ka, lai Ukraina kļūtu par ES dalībvalsti, tai būs jāizpilda visas tās pašas prasības, kas ir citām dalībvalstīm - dzīvnieku labturības, klimata, kvalitātes un citas prasības. Vienīgā atšķirība, ka jā - Ukrainā ir labvēlīgs klimats un auglīga zeme. Būs lielāka konkurence. Uzskatu, ka Ukrainai ir jābūt ES, bet prasības ir jāizpilda - kamēr ukraiņu vistas vai cita dzīva radība tiks turēta ES labturības prasībām neatbilstošos apstākļos un kamēr lauksaimniecībā tiks lietotas videi nedraudzīgas tehnoloģijas, tikmēr Ukraina nevarēs būt ES dalībvalsts. Pagaidām nevar prognozēt, kad Ukraina būs ES dalībvalsts - varbūt 10, 15, 20 gadi.
Palaikam uzrodas, bet tad atkal aizmirstas plāni, ka varbūt vajag decentralizēt valsts pārvaldi tādā veidā, ka Zemkopības ministriju pārcelt uz Jelgavu, Kultūras ministriju uz Cēsīm vai Kuldīgu utt. Par Zemkopības ministriju Jelgavā varbūt nebūtu nemaz tik nereāli. Varbūt nav slikta doma?
Par to varētu domāt, bet tad vajadzētu analizēt, vai ministrijas darbiniekiem tas nebūs pārāk apgrūtinoši, kur viņi dzīvo, vai nebūs jāmēro garāks ceļš uz ministriju, vai ir iespējas pārcelties dzīvot uz Jelgavu? Nav jau ministrijai nekāds lielais cilvēku resurss. Ja ar šādu pārcelšanu tiks zaudēti darbinieki, tad tas nebūs labi. Šāds solis būtu vispirms rūpīgi jāapsver.
Palaikam atgadās, ka Latvijas vai ES tirgū parādās preces, kas it kā ražotas Latvijā, piemēram, “Rīgas šprotes”, bet kuras patiesībā nav šeit ražotas. Ko Zemkopības ministrija un valdība var darīt vai dara, lai šādas preces izslēgtu no tirgus?
Reģistrēto preču zīmju īpašnieki paši seko līdzi tam, kā zīmoli tiek izmantoti un vai nav kādi pārkāpumi. Ja tādi tiek konstatēti, tad attiecīgi tiek iesniegta civilprasība tiesā un pārkāpējs saukts pie kārtības.
Tas, ar ko var nodarboties un nodarbojas valsts, ir kontrole uz robežas, un viltojumi netiek laisti iekšā ES. Tāpat notiek kontrole arī vietējā tirgū mazumtirdzniecībā. Ja notiek patērētāju maldināšana, tad valsts iejaucas. Taču, ja notiek uzņēmēju cīņa par zīmolu, tad tā nav izpildvaras, bet tiesu kompetence.
Vai mežu nozarē gaidāmi kādi plāni, izmaiņas - atļauja cirst vairāk vai otrādi - cirst mazāk?
Pašlaik nekādas šāda veida izmaiņas netiek plānotas. Ir jāsāk darbs pie nākamā perioda, kas ir 2026. gads un uz priekšu. Tāpat ir jāsagatavo mežu nozares attīstības pamatnostādnes. Taču pašlaik notiekošā darba ietvaros nekādas krasas izmaiņas netiek plānotas.
Vai Zemkopības ministrijas pārraudzībā esošajās struktūrās tiek plānotas kādas padomju, valžu, atsevišķu amatu ieņēmēju maiņas?
Jā, ir plānots, un viss notiek atbilstoši tiesiskai un likumiskai kārtībai. VAS “Latvijas valsts meži” ir izsludināts konkurss uz četru locekļu vakancēm, kas tuvākajā laikā būs noslēdzies. Tāpat šajā uzņēmumā martā beigsies pagaidu padomes pilnvaru termiņš, un būs izsludināts konkurss uz jaunu padomi. Tik lielai padomei, kāda bija līdz šim, nav jābūt, un pašreizējo piecu locekļu vietā būs trīs.
Vēl ir paredzēta Lauksaimniecības datu centra reorganizācija - šis centrs tiks apvienots ar citām Zemkopības ministrijas struktūrām, lai mazinātu administratīvo slogu uz zemkopjiem.
Vai atbalstāt ieceri, ka finanšu institūcija “Altum” jāpārveido par banku?
Šo ieceri vērtēju ļoti pozitīvi, jo uzskatu, ka banku nozarē starp dominējošajām komercbankām ir ļoti maza konkurence. Un “Altum” varētu būt tā banka, kas izsniedz kredītus un balsta Latvijas ekonomiku.
Kas notiek ar valdošo koalīciju un valdību - vai tur ir plaisas, vai arī tā strādā kā vienota komanda?
Valdošā koalīcija un valdība strādā kā vienota komanda. Šī koalīcija ir būtiski atšķirīga - lai arī “Jaunā vienotība” ir palikusi kā galvenā veidotāja, mēs esam vairāk uz darbiem orientēti. Nupat, piemēram, pieņēmām Ministru kabineta noteikumus, kas novērš vietējā darbaspēka diskrimināciju. Mūsējiem darba alga bija mazāka iepretī ārzemju viesstrādniekiem, kuriem jāmaksā ne mazāk kā vidējā alga valstī. Šādu lēmumu nevarēja pieņemt gadiem ilgi, pat septiņu gadus, un iepriekšējā koalīcija to nevarēja.
Uz kurieni virzās pašreizējā valdība, ko tā vēlas panākt, ja neskaita skaidro vēstījumu, ka aizsardzībai tiks atvēlēts aizvien vairāk līdzekļu?
Mēs vēlamies panākt, lai Latvijas iedzīvotāji dzīvo labāk. Tas ir rūpēties par Latvijas interešu aizstāvēšanu, par uzņēmējdarbības vides apstākļiem, lai uzņēmēji var attīstīties un darba ņēmēji saņemt lielākas algas.
