Galvenais šobrīd ir atjaunot normālu pasažieru vilcienu satiksmi, arī vainīgie vilcienu nelaimēs ir saredzami – par to, kādi ir galvenie iemesli jauno vilcienu ķibelēs, “Neatkarīgās” intervija ar bijušo satiksmes ministru (2013.–2015. g.) Anriju Matīsu.
Kādi ir galvenie iemesli, kādēļ nefunkcionē jaunie vilcieni?
Nav problēmas ar pašiem vilcieniem. Ir problēmas ar infrastruktūru - kontakttīkliem. Iespējams, ir problēma ar darbinieku kvalifikāciju, kuri kaut ko nemāk darīt vai to, ko dara, dara nepareizi. Var jau būt, arī pašiem vilcieniem ir kādas problēmas, bet dīvaini ir tas, ka Igaunija ir pasūtījusi sešus līdzīgus vilcienus, kas jau ir nopirkti un tiks šogad piegādāti, un pirks vēl desmit, taču nav dzirdēts, ka būtu šādas ilgstošas problēmas. Iespējams, vilcieni nav līdz galam pārbaudīti, notestēti mūsu infrastruktūrā, uz tīkliem, sliežu ceļiem, tie pārāk agri palaisti pasažieru apkalpošanā, to kārtīgi nepārbaudot.
Varētu būt tā, ka vilcienu iepirkuma specifikācijā nav norādīts, ka Latvijā darbojas vēl vecie padomju laika standarti un Latvija elektrovilcienu līnijās stāvas padeves sistēmas nav rekonstruējusi atbilstoši EN standartiem?
Nē, domāju, ka tik traki nevarētu būt. Arī Lietuvā un Igaunijā bija šie vecie standarti. Tad jau arī tur vilcieni neietu. Drīzāk kontakttīkls nav atjaunots 50-60 gadus. Atsevišķās vietās tas ir nolietojies, atsevišķās vietās pielaides padomju standartiem varbūt ir izmainījušās. Vecajiem vilcieniem ir vienkāršāk - tur ir divi kloķi, lauznis un āmurs, ar kuriem vilcienu var saremontēt, bet jaunajiem ir smalks mehānisms, un, ja kaut kas nestrādā, tad salabot nav tik vienkārši. Tur visam jābūt precīzi. Nevar jaunus un modernus vilcienus tā vienkārši palaist vecā infrastruktūrā.
Galvenā problēma, manuprāt, ir tā, ka AS "Pasažieru vilciens" koncentrējās uz jaunajiem vilcieniem, bet nekoncentrējās uz visu pārējo. Apkaunojums ir arī peroni. Tiem nauda tika iedota jau pirms vairākiem gadiem, bet tos sāka būvēt tikai pagājušā gada rudenī. Vēl tagad cilvēki staigā pa pusbūvētiem peroniem, slidinās un krīt uz sanaglotajiem dēlīšiem.
Tomēr galvenais iemesls ir tas, ka infrastruktūra nav pielāgota. Par to neviens nav domājis - ne Satiksmes ministrija, ne AS "Pasažieru vilciens". Viņi domāja: uzliksim jaunos vilcienus uz vecajām sliedēm, un viss strādās. Tam visam nauda bija paredzēta no Eiropas Savienības fondiem - gan peroniem, gan kontakttīklam, gan visām pārējām lietām. Bet kaut kā nav veicies ar naudas apguvi. Šie projekti diemžēl nav īstenoti.
Vai tas varētu nozīmēt, ka nauda izpļekarēta un nekas nav izdarīts dzelzceļa infrastruktūras rekonstrukcijai?
Nedomāju, ka nauda ir izpļekarēta. Tā vienkārši nav apgūta. Tā ir pazaudēta. Eiropas Savienības (ES) nosacījumi paredzēja, ka tai līdz pagājušā gada novembrim, decembrim bija jābūt apgūtai.
Nauda peroniem ir pazaudēta, jo no 40 peroniem ir uzbūvēti kādi seši septiņi. Arī nauda jaunajiem vilcieniem nāca no ES fondu iepriekšējā perioda. Arī tā noteikti jau ir pazaudēta, jo vilcieni nav piegādāti un nodoti ekspluatācijā. Var jau būt, ka tā nauda ir pārlikta uz citām programmām. Gala rezultātā Latvijas nodokļu maksātāji dabūs par to visu maksāt no valsts budžeta.
Tā izskatās, ka atbildīgo par zaudējumiem nebūs, izrādīsies - ne Satiksmes ministrija, ne uzņēmuma valde par to īsti atbild, atlaidīs dažas amatpersonas un ar to arī viss beigsies?
Valsts sekretāru Satiksmes ministrijā varbūt atlaida citu iemeslu dēļ. To mēs īsti nezinām. Visvieglāk tagad ir meklēt vainīgos. Atlaist padomi - tas tagad ir ļoti moderni. Padome noteikti neskatījās kontakttīklus un sliežu platumu, bet tai vajadzēja redzēt kopējo sakarību, to, vai mājasdarbi ir izdarīti, lai jaunos vilcienus varētu ekspluatēt.
Atbildība jāprasa Satiksmes ministrijai, jo ministrijas pārraudzībā ir visi šie ES projekti, ieskaitot peronu rekonstrukciju, kontakttīklus un visas pārējās infrastruktūras rekonstrukciju. Un, protams, atbildība ir AS ''Pasažieru vilciens" valdei, kas dara ikdienas darbus. Padomei nav katru dienu jāskatās un jāmēra, vai viss darbojas. Valde uzņēmumos pilda ikdienas darbus. Bet ministrijai un valdei bija šīs lietas jāredz un jāzina. Kamēr visas pārējās lietas nebūs sakārtotas, jaunus, modernus un precīzus vilcienus būs grūti ieviest.
Igaunijā arī sākumā bija problēmas, bet viņi tās ātri novērsa, un 2022. gada sākumā 99,97% vilcienu kursēja. Atcelto reisu gada periodā bija ļoti maz. Bet Latvijā mēs redzam, ka katru dienu kāds ir atcelts, pat vairāki. Vilciens, kas ir pasludināts par transporta sistēmas mugurkaulu, visdrošāko transporta veidu sniegā, lietū, tagad diemžēl ir zaudējis savu uzticamību. Citās valstīs vilciens joprojām ir stabilākais veids. Daudzi, piemēram, Pierīgā uz darbu labprātāk brauktu ar vilcienu, nevis ar savu personīgo automašīnu. Bet uz vilcienu vairs nevar paļauties, jo vilciens var pēkšņi nekursēt. Arī apziņošanas sistēma ir pilnīgi nekāda. Kura tantiņa lasa tviteri, lai zinātu, nāks vilciens vai nenāks?
Tas ir pilnīgs absurds. Nenoliedzot, ka vilcieniem varbūt arī ir kādas tehniskas problēmas, vissliktākais ir tas, ka mājasdarbi, kas bija jāpaveic Satiksmes ministrijai, AS "Pasažieru vilciens" un VAS "Latvijas dzelzceļš," nav izpildīti.
No kura bijušā satiksmes ministra par to visvairāk būtu jāprasa atbildība?
Iepirkums tika rīkots un organizēts pārsvarā ministra Tāļa Linkaita laikā, kad daudzi brauca fotografēties uz rūpnīcu un priecājās, cik skaisti šie vilcieni top. Visi mājasdarbi, infrastruktūras projekti bija jāievieš iepriekšējā parlamenta un Linkaita laikā.
Varbūt lielāka uzmanība tika pievērsta vilcieniem un kā tie izskatās, bet mazāka tam, kas pašiem jāizdara mājās. Laime nelaimē - ja nebūtu Krievijas iebrukuma Ukrainā, jaunie vilcieni tiktu piegādāti divus gadus agrāk, un pa to laiku vispār nekas netiktu izdarīts. Nevar fokusēties tikai uz vienu lietu, jāskatās, vai šis ritošais sastāvs funkcionēs. Vajadzēja vispirms uzbūvēt jaunus, modernus peronus, sakārtot kontakttīklus, kur vajag, nomainīt tos ar jauniem. Nauda tam visam bija.
Ja jūs tagad būtu satiksmes ministrs, kādi būtu jūsu rīcības soļi, lai atrisinātu šo krīzi?
Pirmais uzdevums būtu atjaunot to, lai vilcieni kursē. Ja jaunie vilcieni nav spējīgi sadarboties ar infrastruktūru, turpinātu ekspluatēt vecos, lai cilvēki var tikt uz darbu, veselības aprūpes iestādēm utt.
Otrs uzdevums būtu veikt precīzus mērījumus infrastruktūrā par kontakttīkliem, spriegumu, peroniem, un tikai tad, kad viss ir sakārtots, sākt ekspluatēt šos vilcienus.
Diezgan smieklīgs ir arguments - apledo vadi. Vai tad vecajiem vilcieniem neapledoja vadi? Vai tiešām mums Latvijā nav bijusi ziema? Vecie vilcieni kursējuši 50 gadus, un nav bijusi problēma, ka tie ziemā apstātos. Skaidrs, ja notiek vētras, kad sagāžas koki uz kontakttīkliem, tas ir saprotams.
Tāpat internetā ielikts paziņojums, ka "sakarā ar stipru snigšanu vilcieni var kavēties". Latvijā ziemā vienmēr ir snidzis. Kāpēc vecie vilcieni nekavējās?
Vai nevajadzētu tomēr pieprasīt atbildību Tālim Linkaitam, AS "Pasažieru vilciens" valdei?
Gan jau šī atbildība tiks prasīta, un arī varētu tapt prasība par zaudējumu piedziņu. Bet smieklīgi ir tas, ka soda nauda 500 eiro dienā ir nesamērojama ar šī līguma summu. Pirmkārt, līgums ir aizkavējies par diviem gadiem, un tā vērtība ir 257 miljoni. Ja šie vilcieni nedarbojas, tad jāpiemēro attiecīga soda nauda, nevis tikai 500 eiro dienā.
Otrs, ir jāmeklē to amatpersonu atbildība, kuras pieļāvušas šīs kļūdas, ieskaitot to, ka varbūt kaut kas nepareizi ir ierakstīts specifikācijā, ka pielaide kontakttīklam ir nevis pieci vai desmit centimetri, kā paredzēts standartā, bet ir pusmetrs. Jāanalizē arī pārējās lietas - kas uzraudzījis šo līgumu, kas tehniskās lietas. Attiecīgi atbildība jāprasa dzelzceļa tehniskajai inspekcijai, kāpēc tā nefunkcionējošus vilcienus, kas var apstāties meža vidū mīnus 20 grādus salā, varēja pieņemt ekspluatācijā un nodot pasažieru satiksmei. Kurš to pieļāva? Tā nav ministrijas atbildība, ir speciāla inspekcija, kas to dara. Vēl jau ir daudzas citas lietas, piemēram, signalizācija un kustības drošība, par ko neviens nerunā. Pirms pāris gadiem bija diezgan liels skandāls par to, ka šajos vilcienos iemontētas Krievijā ražotas sakaru sistēmas, kas šo drošību nodrošina. Jautājums, kā tās funkcionē? Viena nelaime palikt vilcienā mežā, bet var jau notikt daudz nopietnākas nelaimes.
Ir jāveic komplekss izvērtējums. Audits ir labi, bet tas aizņems vairākus mēnešus. Bet pasažieri gaida, lai tiktu atjaunota vilcienu satiksme!
Kam šī izmeklēšana būtu jāveic - tiesībsargājošajām iestādēm, īpašai ministrijas apstiprinātai komisijai?
Ministrija jau nevar pati sevi izmeklēt. Tie varētu būt kādi tiesībsargājošo iestāžu speciālisti, eksperti, varbūt pieaicināti tehniskie eksperti no citām ES valstīm.
Tiesībsargājošās iestādes pēc tam var vērtēt, kāda ir katras konkrētās amatpersonas atbildība šajā procesā. Atceramies, ka viena AS "Pasažieru vilciens" valde jau tika notiesāta iepirkuma dēļ, un notiesājošais spriedums ir stājies spēkā. Jāvērtē arī ES naudas neapgūšana, kas rada zaudējumus valsts budžetā.
Vai varētu būt pamats aizdomām par ļaunprātīgām darbībām vai bezdarbību?
Nedomāju. Tas vairāk ir aiz nezināšanas, nolaidības, savu pienākumu nepildīšanas visos līmeņos. Es neticu, ka tur kaut kas ļaunprātīgs varētu būt. Arī neticu, ka piegādātājs "Škoda Vagonka", kas ir nopietns uzņēmums, nodarbotos ar kādām ļaunprātībām.
