Ekonomika

Latvijā, līdzīgi kā citur pasaulē arvien pieprasītākas kļūst ārpus sprosta turētu vistu olas. Šodien lielākais olu un olu produktu ražotājs Ziemeļeiropā ar vairāk nekā 45 gadu nozares pieredzi ‒ AS “Balticovo” ‒ atklāj Baltijā vērienīgāko ārpus sprostu dējējvistu novietņu kompleksu. AS “Balticovo” komunikācijas un attīstības direktors Toms Auškāps intervijā Neatkarīgajai uzsver, ka “Balticovo”, neskatoties uz krīzi, turpina ieguldīt uzņēmuma attīstībā un realizē investīciju projektus.

Statistiķu savāktās ziņas par šā gada 2. ceturksnī izsniegto būvatļauju skaita samazināšanos koriģē nekustamo īpašumu attīstītāju un tirgotāju jūsmošanu par to, kā Covid-19 dzenot cilvēkus meklēt sev plašākus mājokļus un zemi.

Latvijas valdība šonedēļ apspriedās par to, kā 2021. gada budžeta projekta sagatavošanā atgriezties pie tradicionālās retorikas par naudas trūkumu.

250 miljoni eiro AS “Air Baltic Corporation” pamatkapitāla palielināšanai, 131 miljons eiro darbnespējas lapas pabalstiem, 8,99 miljoni eiro dīkstāves pabalstiem. Tie ir tikai daži no Covid-19 krīzes seku mazināšanas pasākumu izdevumiem. Pēc Neatkarīgās aplēsēm, kopumā šiem pasākumiem ir atvēlēti 2,4 miljardi eiro, no tiem 1,7 miljardi eiro tiks tērēti no valsts budžeta.

Jo lielāki kļūs Latvijas parādi, jo drošāk, ka tie nebūs jāatdod. Šo naudu neviens atpakaļ neprasīs, jo uzreiz redzams, ka Latvija to atdot nevar.

“Augstsprieguma tīkls” tarifu aprēķināšanas jaunā metodika, kas iesniegta apstiprināšanai Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK), mājsaimniecībām, maziem un vidējiem uzņēmumiem sadārdzinās maksu par elektrības lietošanu. Pēc “Sadales tīkls” aprēķiniem, jaunajā pārvades tarifu projektā “Sadales tīklam” piemērotā maksa par elektrības pārvadi pieaugs par 3,6%, kas veido vairāku miljonu eiro izmaksas gadā.

Pavasari drīz nomainīs rudens, bet nemainīsies cilvēku noskaņojums iegūt sev lielākus mājokļus.

Labklājības ministrija aprēķinājusi indeksus, kurus izmantos šā gada pensiju pārskatīšanā. Indeksējot vecuma pensijas, piemēros indeksu atkarībā no seniora darba stāža – jo lielāks darba stāžs, jo lielāks pensijas pielikums.

Zemkopības ministrija tuvākajā laikā plāno rosināt grozījumus likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”, kas paredz izslēgt prasību juridiskas personas pārstāvjiem iesniegt valsts valodas zināšanas apliecinošu dokumentu un ES dalībvalsts pilsoņa reģistrācijas apliecību. Šāda norma likumā tika iestrādāta pirms trim gadiem, lai vismaz kaut kādā veidā ierobežotu ārzemnieku iespējas pirkt lauksaimniecības zemi Latvijā.

Finanšu ministrija publiskojusi savu daļu Krišjāņa Kariņa valdības plānā celt visus esošos, atjaunot bijušos un izdomāt jaunus nodokļus.

No nākama gada plānots palielināt diferencēto neapliekamo minimumu no līdzšinējiem 300 uz 350 eiro mēnesī. Taču vienlaikus pakāpeniski līdz 2023. gadam paredzēta akcīzes nodokļa likmju paaugstināšana tabakas produktiem, paredzētas izmaiņas arī transportlīdzekļu nodokļos un nodevās, paredz Finanšu ministrijas valdībā iesniegtais informatīvais ziņojums par nodokļu politikas attīstības virzieniem.

Covid-19 padara Labklājības ministriju un valdību kopumā aizvien mazāk spējīgu paredzēt, cik daudz naudas vajadzēs pasākumiem “īpaša atbalsta mehānisma lietošanas un Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumiem”.

Samazinoties Covid-19 ierobežojumu ietekmei, Centrālā statistikas pārvalde jūlijā reģistrējusi vasaras vidum netipisku patēriņa cenu kāpumu. Savukārt Neatkarīgā, izanalizējot cenu izmaiņas kopš marta, secināja, ka šajā laikā sadārdzinājusies daļa produktu, bet jo īpaši krīzes produkti, piemēram, griķi, rīsi, makaroni.

Kopš jaunā koronavīrusa epidēmijas radītās krīzes līdz pat jūlijam bezdarba līmenis pieauga visā Latvijā. Tomēr jūlijā pirmo reizi kopš šā gada marta bezdarbnieku skaits nedaudz samazinājies. “Situāciju nodarbinātības jomā vērtējam piesardzīgi, bet saglabājot optimismu,” Neatkarīgajai uzsver Nodarbinātības Valsts aģentūras direktore Evita Simsone.

Jau šonedēļ Labklājības ministrija, ņemot vērā Centrālās statistikas pārvaldes datus, sāks rēķināt koeficientus šā gada pensiju indeksācijai. Pensiju indeksācija noteikti būs, Neatkarīgajai apstiprināja Labklājības ministrijas valsts sekretārs Ingus Alliks. Tomēr ņemot vērā faktu, ka šogad dažos mēnešos patēriņa cenas ir samazinājušās, nevis pieaugušas, pensiju indeksācija varētu būt mazāka.

Par Latvijas valsts izdarīto 250 eiro iemaksu valstij piederošā uzņēmuma “airBaltic” pamatkapitālā Finanšu ministrija paskaidro, ka “pamatkapitāla palielināšanas darījumi tiek vērtēti individuāli un atbilstoši tiek uzskaitīti vai neuzskaitīti kā izdevumi vispārējās valdības budžeta bilancē un parādā”.

Latvijā jau vairākus gadus ir jūtams lauksaimniecības zemju deficīts. Pieprasījumam pārsniedzot piedāvājumu, ar katru gadu lauku zeme kļūst arvien dārgāka. Pēdējo astoņu gadu laikā lauksaimniecības zemju cenas kāpušas vidēji 2,5 reizes. Par labu zemes gabalu zemnieki ir gatavi maksāt vairākus tūkstošus eiro hektārā, dažs pat vairāk nekā 10 tūkstošus.

Iekšzemes kopprodukta (IKP) šā gada samazinājuma procenti pārvēršas valsts budžeta deficīta miljonos un varbūt jau miljardos eiro.

Lai gan kopējais tiešmaksājumu apjoms Latvijas lauksaimniekiem nākamajā plānošanas periodā būs par 40% lielāks nekā šobrīd, pēc Zemnieku saeimas aplēsēm, lauksaimnieki tiešmaksājumos, visticamāk, saņems pat mazāk nekā šobrīd.

Piektdien “Eurostat” publiskoja iekšzemes kopprodukta (IKP) ātro novērtējumu par šī gada otro ceturksni. 2020. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 2. ceturksni, ES IKP samazinājās par 14,4%, bet eirozonas IKP par 15,0%. Spānijas ekonomikas sarukums otrajā ceturksnī pret iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni bija 22,1%, Francijas ekonomikas sarukums ‒ 19,0%, savukārt Itālijas ekonomika samazinājis par 17%.

Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) samazināšanās par gandrīz desmit procentiem pagaidām izpaužas ne vairāk, kā parasti izpaužas svārstības pa procenta desmitdaļām.

Igaunijas pasts izmanto Latvijas iedzīvotāju pašizolāciju, lai palielinātu Latvijā pārsūtīto paku skaitu par 70%.