Pasaules centrālo banku īstenotā cīņa ar inflācijas lēcienu notiek, kāpinot bāzes procentu likmes, kas sadārdzina aizņemšanos starpbanku tirgū un līdz ar to arī ārpus finanšu sektora – uzņēmumiem un mājsaimniecībām. Likmju celšana notiek brīdī, kad mājsaimniecību finanšu situācija jau tā nav labvēlīga, jo to makus tukšo gan dārgāka pārtika un lielāki izdevumi par komunālajiem pakalpojumiem un degvielu, gan sadārdzināšanās citos ekonomikas segmentos.
Tomēr vienlaikus pastāv atsevišķas pazīmes, kuras vedina domāt par to, ka aizdevumu sadārdzināšanās nebūs tik iespaidīga, lai radītu masveida mājsaimniecību vai uzņēmumu bankrotu draudus.
Jautājums par aizdevumu likmēm atkal aktualizējās pēc 27. oktobra Eiropas Centrālās bankas padomes sēdes, kurā tika pieņemts lēmums celt eiro bāzes procentu likmi par 0,75 procentpunktiem līdz 2%. Šāds lēciens ir vērtējams kā straujš, un eksperti patlaban jau izsakās par to, ka šobrīd notiek līdz šim visstraujākais eiro bāzes procentu likmju kāpums, līdz ar to arī kredītu dārdzības pieaugums tieši monetārās politikas ietekmē.
Lai aptuveni noskaidrotu, cik lielā mērā likmju sadārdzinājums ietekmē konkrētu kredītu, “Neatkarīgā” banku ekspertiem jautāja: cik lielā mērā mainās aizdevuma maksājuma apjoms uz 10 gadiem izsniegtam kredītam ar nekustamā īpašuma nodrošinājumu, kuram šī gada sākumā ikmēneša maksājuma apmērs bija 100 eiro un tiek piemērotas attiecīgi 3 vai 6 mēnešu "Euribor" likmes.
"Swedbank" hipotekārās kreditēšanas jomas vadītājs Latvijā Normunds Dūcis skaidro, ka šādā gadījumā kredīta atlikumam jābūt ap 11 000 eiro. Laikā, kad "Euribor" bija negatīvs vai nulle (tā tas vēl bija šā gada pirmajā pusē) un bankas pievienotā likme būtu 2%, ikmēneša maksājums būtu 99,75 eiro. Šobrīd, kad 6 mēnešu "Euribor" ir pieaudzis līdz 2,03%, ikmēneša maksājums būs 110,06 eiro, kamēr ar 3 mēnešu "Euribor" likmei piesaistītajam kredītam tas sasniedz 108,01 eiro. Samērā līdzīgus aprēķinus veic "Luminor" mājokļu kreditēšanas eksperts Kaspars Sausais. Viņš lēš, ka gadījumā, ja līdz aizdevuma kredīta termiņa beigām ir atlikuši 10 gadi un gada sākumā ikmēneša maksājums veidoja 100 eiro ar noteikto bankas likmi 2%, tad, 3 mēnešu "Euribor" likmei pieaugot līdz 1,7%, maksājums aptuveni būtu 110 eiro, savukārt sešu mēnešu likmei pieaugot līdz 2,1%, kredītmaksājums būtu attiecīgi 112 eiro. K. Sausais skaidro, ka "Euribor" likme var palielināties vai samazināties atkarībā no tirgus situācijas un tā kalpo kā tirgu stabilizējošs faktors. “Jau šobrīd redzam, ka "Euribor" likme ir sasniegusi rekordaugstu kāpumu, tomēr prognozes liecina, ka nākamajā gadā šī starpbanku tirgus likme varētu sasniegt pat 3%,” paredzamās izmaiņas ieskicē "Luminor" pārstāvis. Jautāts, vai pastāv iespēja, ka kredītu kopējais ikmēneša maksājums varētu pieaugt straujāk, piemēram, par 50%, viņš teic, ka tik būtisks lēciens ir iespējams tikai pie ļoti augstām tirgus likmēm, par kādām šobrīd vēl pat netiek spriests. N. Dūcis piebilst, ka visbūtiskākā procentu likmes izmaiņu ietekme ir aizdevumiem ar maksimāli gariem atmaksas termiņiem. Piemēram, tiem, kuri saņēmuši aizdevuma summu šī gada sākumā ar 30 gadu termiņu un kuriem piemērots anuitātes atmaksas grafiks. “Šādiem aizdevumiem ir iespējama situācija, ka kredīta maksājums pieaug par 50%, ja "Euribor" pieaug par vēl apmēram 1,5%. Tomēr tik lielu pieaugumu pašlaik neprognozē. Tuvākā gada prognoze ir, ka šai likmei vajadzētu stabilizēties pie 2,5% atzīmes,” situāciju raksturo “Swedbank” eksperts.
Atbildot uz jautājumiem, vai līdz ar likmju kāpumu nav gaidāma kredītu maksājumu kvalitātes pasliktināšanās, abu banku pārstāvju teiktais liecina, ka pagaidām klienti ar maksājumiem kopumā tiek galā un maksājumu kvalitāte nav pasliktinājusies. Tāpat netiek novērota pastiprināta interese par izmaiņām kredīta līgumos, kas būtu saistītas ar grūtībām norēķināties par uzņemtajām saistībām. Ja tomēr klients ir saskāries ar finansiāliem sarežģījumiem un saprot, ka nespēs laikā veikt ikmēneša kredīta maksājumus, ir svarīgi nekavējoties par to informēt banku, lai kopā ar mūsu darbiniekiem rastu izeju, kamēr maksājumu kavējumi vēl nav radušies, ieteic K. Sausais.
Viņš piebilst, ka, neraugoties uz faktu, ka mājokļu tirgus ir samērā aktīvs un darījumu skaits ir aptuveni līdzvērtīgs tam, kas bija pērn, vienlaikus ir redzams klientu piesardzības pieaugums, ko diktē ekonomiskā situācija. Viņš arī stāsta, ka šā gada septembrī un oktobrī banka veikusi Baltijas valstu iedzīvotāju aptauju, lai noskaidrotu viņu plānus attiecībā uz mājokļu iegādi, un tās rezultāti ļāvuši secināt, ka vidēji trešdaļa respondentu ir gatava iegādāties mājokli tuvāko piecu gadu laikā. Tajā pašā laikā bankas dati liecina, ka visaktīvāk mājokļu kredītam pēdējā gada laikā pieteikušies klienti, kuri strādā apdrošināšanas, finanšu un biznesa pakalpojumu jomā. Tāpat mājokļa kredītam aktīvi piesakās arī informācijas tehnoloģiju nozares speciālisti, transporta un loģistikas jomās strādājošie, kā arī mazumtirdzniecībā un veselības aprūpē nodarbinātie. Taču tie, kas tieši šobrīd vēlas tikti pie jauna mājokļa, tiek aicināti rūpīgi izvērtēt mājsaimniecības iespējas, ņemot vērā augošo "Euribor" likmi, kā arī energoresursu cenas, kas ietekmē komunālo pakalpojumu rēķinus un kļūst par papildu finansiālo slogu mājsaimniecībām.
Vienlaikus “Luminor” finanšu eksperts vērš uzmanību, ka pieaug klientu interese par iespēju saņemt hipotekāro kredītu ar fiksēto likmi, kā arī par izmaiņu veikšanu jau esošā aizdevuma līgumā, lai pārietu uz fiksēto likmi. Kopš jūlija bankas klientiem esot iespēja fiksēt aizdevuma likmi un tuvākos trīs vai piecus gadus saglabāt nemainīgu. Tomēr esot jāatceras, ka fiksētā likme būs augstāka par tajā laikā spēkā esošo mainīgo procentu likmi, brīdina K. Sausais.
Raugoties uz situāciju kopumā, var rasties viedoklis par to, ka tuvākajā nākotnē iedzīvotāju un uzņēmumu kredītspēju vairāk noteiks ekonomiskā situācija un ienākumi, nevis aizdevumu procentu likmju kāpums. Lai arī, raugoties uz dažādiem rēķiniem, tas pagaidām šķiet maz ticams, pasaules ekonomiskās un finanšu tirgus tendences vedina domāt, ka inflācija jau visai drīz varētu sākt samazināšanos, līdz ar to likmju pieaugums nebūs ilgtermiņa. Tiesa, ir jārēķinās, ka līdz ar pasaules ekonomikas bremzēšanos arī Latvijas uzņēmumu un iedzīvotāju ienākumu potenciāls varētu sarukt, tādējādi varētu kristies arī pieprasījums pēc kredītiem.
