Globālās tautsaimniecības nedienas nemet līkumu arī Latvijai, un pagaidām būtiskāk tas izpaužas eksportā, pasliktinoties gan produkcijas izlaides datiem, gan pašu uzņēmēju noskaņojumam.
Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes veikta apstrādes rūpniecības uzņēmumu aptauja, septembrī būtiski pieaudzis tādu uzņēmumu skaits, kuru darbību ietekmē nepietiekams pieprasījums. To kā ierobežojošu faktoru septembrī ir atzinuši 32,9% aptaujāto uzņēmumu. Salīdzinājumam - trīs mēnešus iepriekš šādu atbildi bija snieguši 25,7% bet gadu iepriekš 26,4% aptaujāto.
Iemesls, kādēļ jūnijā, kad karš Ukrainā bija atsācies ar jaunu sparu un Krievijas un Baltkrievijas tirgi daudziem uzņēmumiem kļuva slēgti, taču noskaņojums bija uzlabojies, bija saistīts ar pagājušā gada ekonomisko procesu inerci. Iepriekšējie valdību un centrālo banku ekonomikas stimulēšanas pasākumi uzturēja augstu pieprasījuma līmeni, tajā skaitā arī pēc mūsu valstī ražotajām precēm. Tāpat no rūpnieku vides arī dzirdēts, ka Covid-19 ietekmē notikusī izmaksu sadārdzināšanās, problēmas ar loģistiku un vienkārša vēlme pēc ātrākām un prognozējamākām piegādēm ir kādu daļu kādreizējo rūpniecisko pasūtījumu pārcēlusi uz Eiropu, tajā skaitā Latviju. Tas, piemēram, bija iemesls, kādēļ pie slēgtiem Krievijas un Baltkrievijas tirgiem jau kara laikā Latvijas vieglās rūpniecības nozares strādāja ar izaugsmi. Tagad inflācijas un procentu likmju pieauguma ietekmē Eiropas tirgos ir vērojams pagurums, kas liek rukt arī eksportējošo nozaru produkcijas izlaides apjomam. Šajā ziņā publiski pieejamu septembra datu vēl nav, bet ir redzams, ka augustā salīdzinājumā ar pagājušā gada astoto mēnesi apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide samazinājās par 2,6%. Šajā ziņā situācija ir pasliktinājusies ļoti strauji, jo vēl trīs mēnešus iepriekš, šā gada maijā, pret atbilstošu periodu pērn apjomi apstrādes rūpniecībā bija auguši par 8,7%.
Atgriežoties pie statistiķu veiktās uzņēmumu aptaujas, ir arī atsevišķas labas ziņas. Viena no tām ir atziņa, ka patlaban nav būtiski audzis to uzņēmumu skaits, kuru darbību ierobežo finansiālās grūtības. Septembrī to atzina 12,9% aptaujāto apstrādes rūpniecības uzņēmumu, kas ir par procentpunktu vairāk nekā trīs mēnešus iepriekš, bet pagājušā gada septembrī šāda atziņa bija 8,4% aptaujāto. Pagaidām vēl aizvien ir visai daudz uzņēmumu, kuri atzīst, ka viņu darbībai ierobežojošu faktoru nav. Šāds viedoklis septembrī bija 23,6% aptaujāto, salīdzinājumā ar 26,3% jūnijā un 31,1% pērn septembrī.
Patlaban labās ziņas mijas ar sliktajām, taču kopējā tendence liecina par situācijas pasliktināšanos, turklāt patlaban nevar izslēgt, ka šis process ieilgs, jo arī pasaules tautsaimniecības dzenskrūves griežas ar aizvien mazāku paātrinājumu.
