Ekonomika

Kā liecina “International Trade Center” apkopotie dati, tad 2021. gadā pēc eksportēto rudzu kopējā apjoma (161 tūkstotis tonnu) Latvija bija ceturtajā vietā pasaulē. 2021. gadā Polija eksportēja 1,06 miljonus tonnu rudzu, Vācija – 376 tūkstošus tonnu rudzu, bet Kanāda eksportēja 142 tūkstošus tonnu rudzu. Pēc rudzu eksporta kopējā apjoma Latvija 2021. gadā apsteidza Krieviju, Ukrainu, Čehiju, Lietuvu un citas valstis.

Laika apstākļi pavasarī Latviju nav lutinājuši. Lai gan jau klāt ir Jāņi, īsts siltums vēl nav bijis, savukārt daļu Latvijas ir mērcējušas lietavas. Lauksaimnieki, kas visvairāk ir atkarīgi no laika apstākļiem, pagaidām par jauno ražu neraizējas. Graudu audzētāji pat cer uz itin labu kopievākumu, tomēr – ne uz rekordražu.

Patlaban mūsu dzīve atgādina trilleri – jo tālāk, jo trakāk. Nodokļi žņaudz kā cilpa. Maki strauji tukšojas. Inflācija aug, optimisms krītas... Kas Latvijai vajadzīgs, lai pārdzīvotu krīzi un izkļūtu no situācijas ar minimāliem zaudējumiem?

Cenu kāpums maijā Latvijā bijis viens no straujākajiem šajā gadsimtā. Ekonomisti atceras, ka vien pāris mēnešus 2008. gadā cenu kāpums bijis lielāks nekā pašreiz. Iespējams, jūnijā tiks pārsniegts arī 2008. gada “rekords”.

Šonakt no Rīgas uz Zviedrijas pilsētu Sodertāli atgājušais  prāmis nav liels, nav balts, nesavieno Baltijas jūras valstu galvaspilsētas un nepulcina ne tūkstošiem, ne simtiem un pat ne desmitiem desmitiem ļaužu, bet tomēr kaut viena kravas prāmja līnija Rīgai ir vajadzīgāka nekā tāda paša kravu daudzuma pārdabūšana pāri jūrai ar kravas kuģu neregulāro kustību. 

Starp Baltijas valstu galvaspilsētām bagātākā (tas ir, ar lielāko IKP uz iedzīvotāju) ir Viļņa. Pirms četriem gadiem tā apdzina Tallinu un ar katru gadu palielinājusi ienākumu plaisu ar Rīgu. Šodien Viļņa ir par trešdaļu bagātāka nekā Rīga, kamēr vēl gadsimta sākumā abu pilsētu ienākumu līmenis bijis līdzvērtīgs, liecina Latvijas Bankas aprēķini.

Aprīlī pārtikas cenu kāpums bija augstākais pēdējo 20 gadu laikā. Eksperti ir vienisprātis, ka pārtikas cenu kāpums nebūt nav apstājies.

Paldies šā gada 1. ceturksnim par ekonomikas pieaugumu par 5,9%, uz kuru rēķina vajadzētu noturēt gada pieaugums par 2%.

Statistiski vidējais Latvijas ierēdnis vai politiķis algā saņem daudz vairāk, nekā nodokļos samaksā statistiski vidējais Latvijas uzņēmums.

No dienas dienā mūsu dzīve kļūst dārgāka un satraucošāka. Inflācija, energoresursu cenu kāpums, sankcijas saistībā ar notikumiem Ukrainā... Kā tas ietekmē Latvijas ekonomiku un mūsu maciņus? Vai tuneļa galā ir gaisma?

Karam Ukrainā jāturpinās pēc iespējas ilgāk, lai apsviedīgi ļaudis varētu pārdot no Krievijas naftas taisītus produktus par cenu, kāds atbilst Tuvo Austrumu naftas cenu pieaugumam.

Nodokļu iekasētāji pagājušajā gadā izcīnījuši lielu darba uzvaru – pārsnieguši 2021. gada nodokļu iekasēšanas plānu par 401 miljonu eiro jeb 8,1%.

Latvijā pēdējos gados ir ieviesta virkne nodokļu izmaiņu, kam vajadzēja samazināt darbaspēka nodokļu slogu. Vai uzņēmējiem taisnība, ka Latvijā joprojām ir augstākais darbaspēka nodokļu slogs Baltijā?

Ārzemju kruīzu kuģi boikotē Sanktpēterburgu un meklē sev jaunas piestāšanas vietas, par kādu jākļūst Rīgai un citām Latvijas ostām.

Neatkarīgās pārtikas grozs vienu reizi iepriekš ir bijis dārgāks nekā šogad, bet nekad nav sadārdzinājies tik strauji kā laikā starp 2021. gada un 2022. gada Lieldienām.

Neraugoties uz straujo vidējās algas kāpumu pērn, Latvijā strādājošie joprojām tiek atalgoti pieticīgāk nekā kaimiņvalstīs nodarbinātie. Izglītības nozares darbinieki pašlaik saņem vien 80% no vidējās algas valstī, savukārt Igaunijā pedagogiem plāno maksāt pat 120% no vidējās algas.

Latvija piedzīvo straujāko cenu kāpumu pēdējā desmitgadē. Vēl straujāks cenu kāpums Latvijā bija fiksēts vien 2007.–2008. gada krīzē.

Karš Ukrainā atbalsojas Latvijā ar darba dunu ostās – ar gandrīz neticamu pārkrauto kravu daudzuma pieaugumu martā, kad sāka izpausties sekas Krievijas 24. februāra uzbrukumam Ukrainai.

2021. gadā, salīdzinot ar 2020. gadu, lauksaimniecības cenu indekss palielinājās par 16,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati. Vienlaikus pārtikas iegādei tiek tērēts vien par 0,9% vairāk nekā iepriekš. Tas nozīmē, ka iedzīvotāji ir centušies iepirkties pārdomātāk un izvēlēties lētākus produktus.

Stājoties spēkā prasībai par biodegvielas īpatsvara pieaugumu dīzeļdegvielā, tās cena kāps aptuveni par 10 līdz 12 centiem litrā. Valdošie politiskie spēki līdz šim noraidījuši visus priekšlikumus mazināt nodokļu slogu degvielai, lai apturētu cenu kāpumu.

Valstij piederošais uzņēmums “Latvijas dzelzceļš” (LDz) seko cita valsts uzņēmuma “air Baltic” piemēram pārvadāt pamatā gaisu, jo Latvijas valsts par šādu darbu maksā vairāk un drošāk nekā kravu īpašnieki vai pasažieri.

Reaģējot uz naftas cenu kāpumu un ļoti straujo pieprasījuma pieaugumu, degvielas cena Latvijā pietuvojusies diviem eiro par litru, un daži pat uzskata, ka vasarā tā jau maksās 3–4 eiro litrā. Degvielas cenu kāpuma dēļ pieaugs arī patēriņa cenas, kas smagi sitīs pa kabatu gan iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem. Viens no veidiem, kā valsts to varētu mīkstināt, ir samazināt degvielai piemēroto nodokļu likmes. Taču Saeimas vairākums pagaidām pat neapsver iespējamu akcīzes nodokļa samazināšanu degvielai.