Karš Ukrainā atbalsojas Latvijā ar darba dunu ostās – ar gandrīz neticamu pārkrauto kravu daudzuma pieaugumu martā, kad sāka izpausties sekas Krievijas 24. februāra uzbrukumam Ukrainai.
Pārkrauto kravu daudzuma pieaugums kļuva īpaši straujš šā gada martā, taču ne marts vien nodrošinājis kravu apjoma pieaugumu visam šā gada 1. ceturksnim. Jā, martā kravu bijis visvairāk, taču marts nav vilcis ceturksni laukā no mīnusiem. Pieaugums raksturo visus šā gada mēnešus un sācies tas jau pagājuša gada otrajā pusē. Piemēram, Rīgas brīvosta iesāka šo gadu ar ziņu, ka šajā ostā apstrādāto kravu daudzums pagājušā gada septembrī bijis +8% pret 2020. gada septembri un gadu kronējis decembris ar +15,4% pret 2020. gada decembri. Katrā no Latvijas lielajām ostām ir savas nianses kravu pieauguma grafikā, bet pamattendence tajās ir viena un tā pati.
Pieticīgāk sakot, jārunā nevis par kravu daudzuma pieaugumu, bet par tā atgūšanu pēc zaudējumu perioda vairāku gadu garumā. Pavērsienu no samazinājuma uz pieaugumu ļoti ērti saskatīt tabulā:
Nav noliedzams, ka tagadējā pieauguma ātrumu procentu izteiksmē izskaidro arī dziļais kritiens iepriekš. Diemžēl ne uz katru uzņēmumu atsevišķi, ne uz uzņēmumu ķēdēm vai kopumiem, piemēram, ostā vai valstī, un pat ne uz ostām un valstīm netiek attiecināta tagadējā ekonomikas un arī politikas aksioma, ka kāpumi un kritumi kapitālismā nomainot viens otru neizbēgami un dabiski.
Krīzes esot kapitālisma izdzīvošanas paņēmiens, lai tas atbrīvotos no saviem vājākajiem elementiem. Saimniekošana kopumā no tā tikai iegūstot un ieiet savā kārtējā izaugsmes posmā. Jautājums, cik vajadzīgas kapitālisma nākamajai konfigurācijai būs ostas (un valstis?) Baltijas austrumu krastā un tieši Latvijā.
Šajā mirklī Latvijas lielās ostas katra atsevišķi un visas kopā izskatās brīnišķīgi, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju. Klaipēdā 1. ceturksnī pārkrautie 9,7 miljoni tonnu kravu atbilst samazinājumam par 13,7%. Tallinā mazāk kravu (4,8 miljoni tonnu), lēnāks samazinājums (-8,2%) un pašai savs stāsts par pasažieru apkalpošanu.
Latvijas ostu gadījumā jāatbild uz pavisam konkrētu jautājumu, kas tajās notiks šā gada augustā, kad stāsies spēkā Eiropas Savienībā noteiktais aizliegums pirkt Krievijas ogles, kuru atgriešanās Latvijas ostās un tieši Rīgā diktē šeit uzrādīto kravu daudzuma pieaugumu tonnās. Rīga ar 5,78 miljoniem tonnu šā gada 1. ceturksnī saglabājusi pirmo vietu starp Latvijas ostām tieši uz ogļu kravu atgūšanas rēķina. Pārkrautos naftas produktu daudzums Rīgas ostā zaudējis vēl 36% (!) no pērnā gada pirmā ceturkšņa apjoma. Koku un koksnes kravu apjomi sarukuši tikai mazliet, lai gan zaudēta Baltkrievijas koksne.
Pietuvinās vai nepietuvinās nullei kravu apgrozījumu Rīgā un kopumā Latvijas ostās aizliegums pārkraut Krievijas ogles? Varbūt jā, bet varbūt nē. Varbūt līdz tam laikam karš Ukrainā būs devis iemeslu vai ieganstu sankciju grozīšanai, varbūt Latvijā ienāks Kazahstānas ogles, varbūt Krievijas ogles tiks sauktas par Kazahstānas oglēm... Vai notiks pretējais - Krievija nelaidīs uz Latviju un neielaidīs no Latvijas ne Kazahstānas, ne Ķīnas, ne jebkādas citas kravas.
Pagaidām pret Krieviju vērsto ekonomisko sankciju mehānismi vismaz dažkārt tiek darbināti nogaidīšanas režīmā. Aizliegums Krievijas kuģiem ienākt Eiropas Savienības valstu ostās skan skaisti, cēli un draudoši, kamēr neiedomājamies, ka Krievijas kuģi, tāpat kā lielākā daļa visu citu kuģu pasaulē, ir apgādājušies ar lētajiem karogiem. Tāpat arī lepošanās ar sešiem tūkstošiem pret Krieviju vērsto sankciju izklausās iespaidīgi, bet tomēr izraisa pārdomas, vai sankciju mehānisms nav jau tik samudžināts, ka netīši vai tīši apgrūtina sankciju izpildi. Kāpēc šīs sankcijas tik ļoti safragmentētas? Vai izņēmumu un atrunu tajās nav vairāk nekā pašu sankciju?
Otrajā vietā pēc kravu apgrozījuma Ventspils osta ar 3,97 miljoniem tonnu kravu šā gada 1. ceturksnī. Savulaik naftas ostas godā bijušajai Ventspilij lejamkravu, t.i., naftas produktu segmentā mīnus 31%, ko ar uzviju kompensējis beramkravu un konteinerkravu daudzuma pieaugums.
Uz pusi mazāk - divi miljoni tonnu kravu pārkrauti Liepājā, kas turpina izcelties ar kravu daudzuma pieauguma tempu. Osta un visa pilsēta atguvusies no šoka, kādu pirms nepilniem desmit gadiem izraisīja “Liepājas metalurga” izputēšana. Metāllūžņu un pārkausētā metāla tonnas Liepājas ostā aizvietojuši graudaugi un konteineri. Piemēram, sojas pupas tiek caur Liepāju vestas no Argentīnas uz Kazahstānu. Konteineru apgrozījumu uztur prāmju līnijas uz Trāvemindi Vācijā un Gdaņsku Polijā.
Pagaidām karš Ukrainā virza tranzītkravas uz mierīgo Latviju, bet nedod nekādu skaidrību par šādu kravu plūsmu saglabāšanos vai izmaiņām jau dažu tuvāko mēnešu laikā.
