Paldies šā gada 1. ceturksnim par ekonomikas pieaugumu par 5,9%, uz kuru rēķina vajadzētu noturēt gada pieaugums par 2%.
IKP strauja pieauguma pāreja svārstībās ap nulli ar īsu un ne pārāk iespaidīgi paviesošanos IKP samazināšanās zonā ir oficiālā versija, kādu sniedz Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta vadītāja vietnieks Jānis Salmiņš.
IKP pieaugums par 5,9% pret to pašu ceturksni iepriekšējā gadā Latvijā un vispār Eiropā ir kā rets putns, kas šeit mēdz ielidot no Ķīnas, kur tam ligzda, - kur tāds un vēl augstāks tautsaimniecības attīstības temps bija gadu desmitiem ierasta lieta. Latvijā, turpretī, kopš 2010. gada pagājušajos 49 ceturkšņos tikai trijos IKP pieauguma temps pret atbilstošo ceturksni iepriekšējā gadā ir bijis augstāks par 5,9%. Vēl divos ceturkšņos pieauguma temps fiksēts +5,3% un +5,0%, bet biežākais Latvijas spēju rādītājs bijis starp +2% un +3%. J. Salmiņš neslēpj, ka šā gada 1. ceturkšņa augsto rādītāju lielā mērā izskaidro zemā salīdzinājuma bāze - pagājušā gada pirmais ceturksnis, kad Covid-19 vārdā tika īstenota saimnieciskās darbības ierobežošana, kas noveda pie IKP samazinājuma. Jo īpaši lielu ieguldījumu IKP tagadējā pieaugumā devušas ēdināšanas, izmitināšanas, mākslas, izklaides un atpūtas nozares, kā arī aviācija. To izaugsme ir kā rāpšanās laukā no bedres. Citiem vārdiem sakot, tā ir tikai atgriešanās pie nozarēm parastajiem rādītājiem, nevis sniegšanās rekordiem, kas prasītu papildu kapitālieguldījumus vai kādus citus jaunievedumus.
Tālāk nāks neizbēgami grūtāki laiki, kurus viegli izskaidrot ar Krievijas iebrukumu Ukrainā. Kara ietekme uz Latviju būs lielāka nekā vidēji Eiropas Savienībā, jo Latvijas robežošanās ar Krieviju un tās sabiedroto Baltkrieviju stiprināja ar šīm valstīm ekonomiskās saites, kas tagad tagad tomēr tiek pārcirstas. Pirmkārt, praktiski līdz nullei tiek ierobežots alkohola, pārtikas, farmācijas, mašīnbūves produkcijas eksports uz Krieviju un Baltkrieviju, kā arī, kaut kaut citu iemeslu dēļ, uz Ukrainu. Otrkārt, gandrīz nepieejams kļūst šo valstu metāls, koksne un minerālmēsli, kuru izmantošana atspoguļojās Latvijas IKP lielumā. Treškārt, karš Ukrainā dzen uz augšu naftas, gāzes un citu preču cenas, kādas ne visi Latvijas ražotāji un patērētāji spējīgi samaksāt.
Citu rādītāju pārlūkošana liek šaubīties, vai tiešām Latvijas ekonomika šā gada sākumā ir uzaudzējusi sev tik biežu tauku kārtu, ka tās noliesēšana līdz gada beigām būs tikai atgriešanās pie ekonomikas parastā izskata.
Proti, valsts nodokļu ieņēmumi neatbilst gaidām, kādas izraisa IKP pieauguma un inflācijas rādītāju summa. Jā, nodokļu ieņēmumi ir auguši no 1 135 527 562 (no 1,13 miljardiem) eiro 2021. gada 1. ceturksnī līdz 1 267 143 818 (līdz 1,27 miljardiem) eiro 2022. gada 1. ceturksnī. Tas atbilst +11,6%, kuri, savukārt, gandrīz sakrīt ar oficiālo inflācijas rādītāju +11,5% šā gada martā pret pagājuša gada martu.
Protams, kāpjošā inflācija šā gada pirmajos divos mēnešos vēl nebija oficiāli rakstāma ar divzīmju skaitli, tāpēc nevarētu sacīt, ka nodokļu iekasēšanas pieaugums kopā trīs mēnešu garumā atspoguļo tikai darījumu cenu pieaugumu bez darījumu apjomu pieauguma. Taču jautājumi par darījumu apjomu paliek. Valsts ieņēmumiem taču ir daudz plašāka bāze, nekā tikai pievienotās vērtības nodoklis, ko preču un pakalpojumu pārdevēji savāc no patērētājiem par labu valstij. Valstij ir tiesības iekasēt nodokļus, nodevas un vēl citus maksājumus arī no ražotāju cenu veidotiem uzņēmumu ieņēmumiem un izdevumiem, sākot ar darbinieku atalgojumu. Te vēlreiz jāpiemin J. Salmiņa teiktais, ka preču eksporta kāpums faktiskajās cenās bijis gandrīz 30%. Valsts ir centusies veicināt eksportu, nosakot eksportspējīgiem ražotājiem vai pakalpojumu sniedzējiem labvēlīgu nodokļu režīmu, tāpēc eksportētāju ieņēmumu pieaugums netiek mehāniski pārnests uz valsts ieņēmumu pieaugumu. Bet tik un tā nodokļu ievākumam vajadzētu būt lielākam, ja IKP tiešām audzis par 5,9% un ja inflācija pārsniegusi divzīmju skaitļa robežlīniju. Mazāks nodokļu ievākuma pieauguma temps izraisa aizdomas, ka daļu no IKP oficiālā pieauguma veido faktisko cenu pieaugums tādā apmērā, kādu statistiķi nav uztvēruši un atskaitījuši no IKP faktiskajās cenās par spīti tam, ka IKP izmaiņas procentos jāaprēķina uz salīdzināmo cenu pamata.
Šaubas par IKP pieauguma tempu nesniedzas līdz apgalvojumiem, ka IKP sācis samazināties jau tagad. Šā gada 1. ceturksnis pavadīts bez liecībām, ka Latvijā būtu nepārprotami pieaudzis to cilvēku skaits, kuriem grūtības sagādāt sev pārtiku vai kuri apzinājušies un paziņojuši, ka nav un nebūs spējīgi segt komunālos maksājumus. Latvijas ekonomika šā gada 1. ceturksnī tik tiešām ir spējusi amortizēt kara ietekmi tā, lai iedzīvotāju vairākums to vēl nejustu. Rūpes un raizes pauž uzņēmēji, kuru priekšgalā šoreiz nostājušies būvnieki un pārtikas ražotāji ar lozungiem par ārkārtas situācijas atzīšanu viņu nozarēs. Pēc viņu aprēķiniem, izmaksu kāpums pārsniedzot šo nozaru pastāvēšanai pieļaujamās robežas. Ja viņi nepārspīlē, tad drīzumā viņu brīdinājumu sekas sajutīs visa sabiedrība, ieskaitot ar IKP aprēķināšanu nodarbinātos statistiķus.
