Turpinot inflācijas ierobežošanas kampaņu, Eiropas Centrālā banka (ECB) vakar veica strauju procentu likmju celšanu, palielinot bāzes procentu likmi vēl par 0,75 procentpunktiem līdz 2% līmenim. Likmju celšana saistīta ar vēlmi ierobežot patēriņu, tādējādi piebremzējot inflāciju.
Jāsaka, ka finanšu tirgus ECB lēmums nepārsteidza. Tā kā šāds lēmums jau bija gaidāms, valūtas tirgū nav notikušas nekādas kardinālas pārmaiņas. Vakar eiro vērtība pret ASV dolāru pieauga virs paritātes līmeņa, pārkāpjot pat 1,009 dolāru līmeni par eiro, taču šodien ap plkst. 12 pēc Latvijas laika svārstījās ap 0,9950 dolāru atzīmi par vienu eiro.
Vakardienas notikumi pagaidām nav raisījuši dramatiskas pārmaiņas starpbanku aizdevumu tirgū, taču kopumā kredītņēmējiem jārēķinās ar aizvien lielākiem maksājumiem. 26. oktobrī starpbanku tirgus likme “Euribor” trīs mēnešiem bija 1,578%, savukārt sešiem mēnešiem 2,103%. Šodienas minētajiem laika periodiem likme ir attiecīgi 1,641% un 2,034%. Kā skaidro SEB bankas Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs Andris Lāriņš, šobrīd notiek straujākais procentu likmju kāpums, kāds līdz šim eiro zonā ir redzēts, jo aptuveni trīs mēnešu laikā centrālā banka eiro procentu likmes paaugstinājusi par 200 bāzes punktiem, kas ar uzviju jau ir redzams tirgus procentu likmēs.
“Likmju lēciens, kurš atainojas “Euribor” tabulās, pirmām kārtām ļoti būtiski ietekmē procentu maksājumus par hipotekārajiem kredītiem un līzingu. Atkarībā no produkta un piemērotās procentu likmes dažiem kredīta ņēmējiem procentu maksājumi pusgada laikā jau ir dubultojušies. Tādu izmaksu pieaugumu vēl vasarā reti kurš prognozēja. Pagaidām izskatās, ka eiro procentu likmju kāpuma cikls vēl nav beidzies un, iespējams, tiks pārsniegtas iepriekšējo ciklu virsotnes,” vērtē SEB bankas eksperts. Tomēr, viņaprāt, lai arī tuvākajos mēnešos ir gaidāms turpmāks eiro procentu likmju kāpums, tas nevar ilgt mūžīgi un agrāk vai vēlāk likmju kāpumā visticamāk iestāsies pauze. “Vismaz finanšu tirgus savās nākotnes cenās, salīdzinot ar septembri, ir palicis piezemētāks. Ja vēl septembrī trīs mēnešu likmei nākamā gada līmenis tika cenots 3,5% rajonā, tad pēc 27. oktobra sapulces nākamā gada cena jau bija atkāpusies zem 3% atzīmes,” tirgus izmaiņas ieskicē SEB eksperts.
Likmju celšanas process tradicionāli ietekmē arī parāda vērtspapīru procenta likmes, tādējādi ietekmējot arī to, kāds būs aizdevuma procentu uzcenojums investoriem nākamajos obligāciju laidienos. Lai gan 0,75 procentus vērts bāzes procentu likmes kāpums ir vērtējams kā ļoti liels, pēc Centrālās bankas lēmuma paziņošanas bija vērojama ievirze samazināties obligāciju ienesīgumam, kas nozīmē, ka to cenas pieauga. Piemēram, Vācijas valdības parāda vērtspapīriem, kuriem līdz dzēšanai atlikuši 10 gadi, ienesīgums saruka no 2,11% gadā aizvakar līdz 1,96% vakar. Savukārt šorīt ienesīgums tuvojas 2,04%. Tikmēr krietni lielākās finansiālās problēmās dzīvojošās Itālijas 10 gadu obligāciju ienesīgums kritās no 4,33% aizvakar līdz 3,98% vakar.
Mēdz uzskatīt, ka valsts desmit gadu obligāciju ienesīguma maiņa par vienu procentpunktu nozīmē reversu cenas kustību par 10%. Tādējādi var teikt, ka Itālijas obligāciju cena vakar pieaugusi par 3,5%, kas ir daudz vienas dienas laikā.
Monetārās politikas ietvaros procenta likmju kontekstā tiek skatītas ne tikai pašas bāzes procentu likmju izmaiņas, bet arī centrālo banku atbalsts attiecībā uz dalībvalstu parāda vērtspapīru pirkumiem, kuri iepriekš ļoti aktīvi tika realizēti, lai uzturētu zemas procentu likmes aizdevumu tirgū. Kā stāsta A. Lāriņš, ECB darbības vērtspapīru tirgū saglabājas, reinvestējot līdzekļus, kas tiek gūti, kad valstis dzēš savus iepriekš jau izlaistos un centrālās bankas portfelī esošos parāda vērtspapīrus. Iepriekšējos gados ECB obligāciju pirkšanai izmantoja gan tos līdzekļus, kas radās, dzēšot parāda vērtspapīrus, gan papildus šim mērķim nosakot zināmu summu miljardos eiro mēnesī. Tagad monetāro politiku nosacīti var uzskatīt par mazāk dāsnu, taču tas attiecas vien uz papildu naudas summām, kas tiek atvēlētas pirkumiem. Savukārt rēķinot nominālā izteiksmē, šo pirkumu apjoms aizvien ir augsts. Atšķirība ir tā, ka vērtspapīru bilance vairs nepieaug.
