Eiropas Savienības un dažu citu bagātu, ar lielu enerģijas patēriņu ražošanai un cilvēku komfortam pamanāmu valstu lēmumi atteikties no Krievijas oglēm ir radījuši iepriekš neiedomājamus ogļu pārvadājumu maršrutus un neplānotu cenu diapazonu.
Piemēram, uz vietējo ogļu bāzes radīto enerģētiku ar importa oglēm papildināt spiestā Polija tagad Krievijas ogļu vietā izmanto Āfrikas ogles tādā daudzumā, ka Polijas ostas nespēj tik daudz ogļu izkraut. Tāpēc poļi atraduši risinājumu, pasūtot ogļu izkraušanu Rīgas ostai. Precīzāk sakot, pasūtīta ir ogļu pārkraušana viena liela kuģa vairākos mazākos kuģos, kādus pēc tam vieglāk ierūmēt Polijas ostās un ostiņām, kur lielie kuģi ieiet nevar.
Līdz “Rail Baltica” sliežu nodošanai ekspluatācijā Rīgā izkrautās ogles būs apgrūtināti transportēt uz Poliju pa dzelzceļu, kam Latvijā un Polijā ir dažādi platumi. Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš pieļauj, ka ogļu cenas palikšana augstā līmenī padarīs rentablu to pārvadāšanu ar autotransportu. Jo īpaši tas attiecas uz maršrutu Latvija-Polija, kur ogles joprojām dedzina daudzas mājsaimniecības, līdz kurām ogles tik un tā jāpiegādā ar automašīnām.
Ogļu tirgū notiekošo izmaiņu pielīdzināšanai viesuļvētras sekām ir arī tāds aspekts, ka paredzēt tālākās izmaiņas ogļu un vispār energoresursu tirgū tikpat grūti, cik paredzēt laika apstākļus. Neviens taču neuzņemas paredzēt, kāds katrā vietā būs vēja spēks un virziens pēc gada un ilgāk. Taču transporta infrastruktūra objektu būve ir nevis gada vai divu, bet daudz ilgāka laika posma jautājums. Ja nebija iespējams sākt meklēt atbildes uz šādiem jautājumiem jau pirms daudziem gadiem, tad tagad nevajag brīnīties, kāpēc sankcijām nepakļautās Kazahstānas ogles ved garām Polijai uz Latvijas ostām, bet ogles uz Poliju ved caur Latvijas ostām. Tagad ogļu patērētāji (gala patērētāji, tirdzniecības starpnieki, spekulanti) cenšas sagrābt ogles pa jebkuru ceļu un cenu.
Jaunu maršrutu veidošana oglēm nenotiek ātri un viegli. Tagad Rīgas ostā un konkrēti Krievu salā nācās papūlēties, lai apvērstu ogļu pārkraušanu virzienā no kuģa uz sauszemi, kas iepriekš Rīgas ostai un vispār Latvijas ostām nebija pazīstams. Izrādījās, ka pirms gadiem desmit izdarītie kapitālieguldījumu jaunas ogļu eksportostas radīšanai Krievu salā ir tik augstā līmenī, ka tur ogļu pārkraušanas virzienu ir iespējams mainīt.
Milzīga ogļu kuģa izkraušana prasa laiku. Kuģošanas dokumentācija liecina, ka kuģis “Horizon II” ar 109 tūkstošiem tonnu Mozambikas ogļu Rīgas ostā ienācis 24. septembri no rīta un tagad tā izkraušanai gals esot saredzams šonedēļ. Ogļu pārkrāvējs ir SIA “Streak”.
Tagad atklājās, cik jauki, ka tādi kapitālieguldījumi izdarīti, lai gan dažus gadus iepriekš šķita, ka tos nāksies norakstīt. Krievija bija praktiski apturējusi savu ogļu eksportu caur Latvijas ostām, tādējādi vedot pret Latviju vismaz ekonomisko karu, jo neuzdrošinājās uzbrukt ES un NATO dalībvalstij ar ieročiem. Krievijas uzbrukums Ukrainai un ES lēmums vairs neiepirkt Krievijas ogles pavēra ceļu caur Latviju uz Rietumeiropu Kazahstānas oglēm un pat Krievijas oglēm. Proti, Latvijas ostu jaudas tika izmantotas, lai forsētu Krievijas ogļu eksportu un Rietumeiropas importu pirms importa aizlieguma spēkā stāšanās šā gada augustā. .
Var saprast, kāpēc Krievija neizmanto iespēju nobloķēt Kazahstānas oglēm ceļu caur Latviju, jo Krievija nevar atļauties pilnīgi sanīsties ar pilnīgi visiem kaimiņiem. To skaitā ar Kazahstānu, ar kuru Krievijai ir savstarpēju pretenziju pilnas attiecības arī bez Kazahstānas ogļu eksporta ceļu blokādes. Toties nevar garantēt, ka Krievija kuru katru brīdi neatteiksies no šiem racionālajiem apsvērumiem. Jāiztiek ar to, ogļu pārkraušanas segmentā Latvijas ostām jau nodrošināti labi rādītāji vismaz pret pagājušo gadu.
Šā gada astoņos mēnešos visās Latvijas ostās kopā pārkrautie 5,476 miljoni tonnu ogļu ir par 24,9 reizēm (!) vairāk, nekā tajos pašos 2021. gada mēnešos.
Kaut par savaldības paliekām Krievija tikusi atalgota ar Eiropas Komisijas 22. septembra lēmumu atļaut cauri ES Krievijas minerālmēslu, dzīvnieku barības, koksnes, cementa un arī ogļu tranzītu uz valstīm, kas nav noteikušas pret Krieviju sankcijas attiecīgo preču importa aizliegumu veidā. Iespējams, ka Krievijas ogles tādējādi atgriezīsies Latvijas ostās šā gada beigās, bet varbūt tas nenotiks Latvijas un Krievijas divpusējo attiecību saasinājumu dēļ.
Ar Krievijas ogļu ieguvi saistītie informācijas avoti apgalvo, ka pret šo nozari vērstās sankcijas nav novedušas līdz ogļu ieguves samazinājumam. Ķīna un Indija esot nopirkusi visas ogles, ko nenopirka eiropieši. Tomēr statistiskie dati par septembri vēl nav apkopoti un tālejošus secinājumus izdarīt neļauj. Uz šo brīdi nav apstiprinājumu gaidām par darbu zaudējušo ogļraču protestiem kā faktoru, kam vajadzētu darboties Krievijas agresijas savaldīšanas virzienā. Tādas un tām līdzīgas cerības šā gada pavasarī mudināja noteikt pret Krieviju visvisādas sankcijas. Tagad atliek cerēt, ka sankciju summa un laika gaita kaut ar novēlošanās efektus dos.
6. septembrī aģentūra LETA atreferēja starptautiskajā apritē palaistus Somijas vides pētījumu grupas “Centre for Research on Energy and Clean Air” datus, kuri, no vienas puses, apbēdināja, ka fosilo energoresursu cenu straujais kāpums pacēlis Krievijas ieņēmumus virs pagājušā gada ieņēmumiem par spīti šo resursu eksporta apjoma samazinājumam, bet, no otras puses, atzina sankcijas ogļu segmentā par efektīvām, jo tās nospiedušas Krievijas ogļu cenu zem pirmskara līmeņa.
Krievijas biznesa izdevums “Ведомости” 17. augustā citēja vārdus no Enerģētikas attīstības centra (“Центр развития энергетики”) pārskata, ka joprojām “ārkārtīgi liels” (“крайне велик”) ir diskonts, ar kādu Krievijas ogles vispār var palaist starptautiskajā tirgū. Turpat dots salīdzinājums ogļu cenām no šā gada sākuma līdz 31. jūlijam atkarībā no ogļu izcelsmes valsts. Grafiks apliecina arī somu pausto, ka Krievijas ogļu cenas diskonta dēļ zemākas, nekā bijušas kara gaidu un kara sākuma laikā. Pēc tam Krievijas ogļu cenas gājušas būtiski uz leju, bet Austrālijas ogļu cenas dubultojušās. Jūliju tās noslēgušas ar 410 ASV dolāriem par tonnu un septembrī sasniegušas nākamo rekordu 433 dolāru augstumā. Krievijas ogļu ieguvējiem jāturpina pārdot ogles par mazāk kā 200 dolāriem par tonnu un jāmierina sevi ar to, ka cena daudz tuvāka šiem 200 dolāriem, nekā 100 dolāriem, par kuriem iegūt ogles Krievijā vairs neatmaksātos. Krievi cer, ka apkures sezona pacels viņu ogļu cenas līdz 250 dolāriem par tonnu.
Nav guvusi apstiprinājumu pavasarī izteiktā doma, ka Krievijas uzņēmējiem izdosies marķēt savas ogles par sankcijām nepakļautu Mongolijas ogļu cenu. “Ведомости” zīmētais grafiks rāda salīdzinoši zemu cenu Indonēzijas oglēm, kas palikušas ārpus kaislībām ap karu Ukrainā. Varbūt kāds atradīs iespēju nogādāt šādas ogles uz Eiropu caur Rīgu.
