Iedzīvotāju pirktspējas kritums komplektā ar politiskās un ekonomiskās nedrošības pieaugumu ir bijis veicinošs faktors alkohola realizācijas pieaugumam Latvijā.
Kā liecina VID dati par alkohola (neskaitot alu) apriti Latvijā, šā gada astoņos mēnešos patēriņam Latvijā nodoti 4 373 102 dekalitri alkoholisko dzērienu, kas ir par 7,4% vairāk nekā atbilstošā laika periodā pagājušajā gadā.
Šajā ziņā visstraujākais kāpums ir liķieriem, kuru apritē nodotais apjoms ir kāpis par 21,7% līdz 91 708 dekalitriem. Otrais straujākais kāpums ir raudzēto dzērienu grupā (ietilpst raudzētie dzērieni, piemēram sidri, neskaitot vīnogu vīnus un alu), apjomiem augot par 19,1%līdz 1 032 865 dekalitriem. Savukārt izaugsmes trijnieku noslēdz viskijs ar 176 898 dekalitriem, salīdzinājumā ar pagājušā gada atbilstošo posmu apjomam palielinoties par 17,4%. Tajā pašā laikā ir mazinājusies iedzīvotāju tieksme pēc alkoholiskajiem kokteiļiem un stiprinātajiem vīniem, kur aprites apjoms krities attiecīgi par 13,9% un 3,8%. Degvīna, konjaka un brendija tirgu ekonomistu valodā varētu terminēt “ar stabilu izaugsmi”. Degvīna aprite augusi par 6,3%, bet konjakam un brendijam - par 10,5%.
Raugoties uz iedzīvotāju patēriņa izmaiņām, var teikt, ka dzēriena cena pagaidām nav noteicošais faktors, jo, kā redzams, izaugsme pamatā ir saistīta ar cenas ziņā dārgāku dzērienu grupām. Tas vedina domāt, ka statistikā iepriekš minētie darba samaksas kāpumi bijuši labvēlīgi tam, lai vēl tagad augstās inflācijas apstākļos dzēriena “statuss” prevalētu pār cenu. Par to lielā mērā liek domāt arī Centrālās statistikas pārvaldes dati par inflāciju un cenu izmaiņām dažādās dzērienu grupās.
Vēl interesanti ir tas, ka alkoholiskie dzērieni acīmredzami pārstāv to reto patēriņa grupu, kurā inflācija uzrāda tendenci samazināties. Piemēram, augustā pret atbilstošu mēnesi pērn alkoholisko dzērienu cenas bija caurmērā pieaugušas par 7,7%, bet septembrī šis skaitlis bija sarucis līdz 6,6%.
Grupā, kurā ietilpst stiprie alkoholiskie dzērieni un liķieri, cenas aug straujāk nekā dzērieniem ar nelielu alkohola saturu, pie kuriem būtu pieskaitāmi arī kokteiļi.
Taču jāpiebilst, ka šeit cenu virzība ir pretēja. Pirmajā no minētajām grupām gada inflācija augustā bija 8% un septembrī saruka līdz 6,8%. Savukārt dzērienu grupā ar nelielu alkohola saturu vidējais cenu pieaugums augustā sasniedza 6,5%, bet septembrī pieauga līdz 10,3%. Acīmredzami iepriekšējie cenu bāzes līmeņi, patērētāju struktūra un tās izmaiņas, kā arī ražošanas faktori ir bijuši tādi, lai minētajā dzērienu grupā notiktu tik straujš produkcijas sadārdzinājums. Tas cita starpā ir redzams arī attiecībā uz stiprinātajiem vīniem, kur gada inflācijas rādītājs ir pieaudzis no 3,1% augustā līdz 7,8% septembrī.
Ja iedzīvotāju materiālā kapacitāte turpinās kristies, inflācijai aizvien vairāk apsteidzot vidējās darba samaksas pieaugumu, vai arī pašreizējās ekonomiskās nedienas izvērtīsies lielākā krīzē, zināmas pārmaiņas varētu rasties arī vīnziņu darbībā. Līdz šim vīnam cenas auga relatīvi lēni, un šogad tās pat apsteidzis vidējās darba samaksas pieaugums valstī. Taču arī vīnu segmentā ir redzamas uz lielāku inflāciju orientētas ievirzes. Augustā pret iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi vīna cena Latvijā bija vidēji augusi par 4,7%, bet septembrī - jau par 7%.
