Sportošana palīdz uzturēt labu fizisko formu, uzlabo pašsajūtu un stiprina organismu, taču intensīvas slodzes laikā ķermenis zaudē ne tikai kalorijas, bet arī svarīgas minerālvielas. Tieši minerālvielas ir būtiskas muskuļu darbībai, izturībai, nervu sistēmas funkcijām un organisma spējai atjaunoties pēc treniņiem. Ja to līmenis organismā samazinās, var parādīties nogurums, muskuļu krampji, samazināta veiktspēja un lēnāka atjaunošanās pēc fiziskas slodzes. Kā atbalstīt organismu pēc slodzes, stāsta BENU Aptiekas farmaceits Konstantīns Čerjomuhins.
Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas kardiologs, Latvijas Universitātes profesors Gustavs Latkovskis intervijā “Nra TV” raidījumā “Nra.lv sarunas” atbildēja uz jautājumu, cik bieži var ēst gaļu.
Biezpiens ir viens no tiem produktiem, kas šķiet vienkāršs un “drošs” - nopērc, ieliec ledusskapī un lieto vairākas dienas. Taču praksē daudzi pamana dīvainu efektu: biezpiens dažreiz kļūst sausāks, graudaināks vai maina garšu ātrāk, nekā gaidīts. Kāpēc? Skaidro “Foodscience.org”.
Pēc garas dienas vakariņas bieži ir vairāk “ātri kaut ko uzēst” nekā apzināta izvēle, tomēr tieši tas, ko mēs ēdam vakarā, var būtiski ietekmēt gan iemigšanu, gan miega kvalitāti. Labā ziņa - “miegu veicinošas vakariņas” nav sarežģītas vai garlaicīgas - tie nav īpaši produkti vai diētas, bet gan vienkāršas kombinācijas, kas palīdz organismam pārslēgties uz atpūtas režīmu, turklāt šie ēdieni nereti ir tie, kurus parasti esam pieraduši ēst brokastīs.
Daudzi no mums ir pieraduši olas glabāt plastmasas traukos ledusskapja durvīs, taču šis populārais ieradums var būtiski pasliktināt produkta kvalitāti.
Vitamīnus parasti uztver vienkārši: uzņemiet pareizo daudzumu, un organisms būs vesels. Tomēr cilvēka ķermenis ir niansētāks. Gan pārāk daudz, gan pārāk maz noteiktu vitamīnu vai minerālvielu var būt saistīts ar nopietnām veselības problēmām, un šo saikņu interpretācija bieži vien nav vienkārša.
Alkohols ir bijis pasaulē jau gadu tūkstošiem ilgi, un daudziem no mums patīk ik pa laikam iedzert. Diemžēl ne visi spēj kontrolēt savu alkohola lietošanu, un tas attiecas arī uz daudziem izciliem cilvēkiem, kas vadījuši Amerikas Savienotās Valstis, raksta portāls "StarInsider.com".
Šī vistas daļa maksā ļoti maz, bet cilvēki to bieži vien izmet vai izbaro mājdzīvniekiem. Tomēr, pievienojot to buljonam, ne tikai uzlabojas ēdiena garša un konsistence, bet arī tiek nodrošināts kolagēns, kas ir ārkārtīgi labvēlīgs locītavām, matiem un ādai. Šī brīnumsastāvdaļa, saskaņā ar ‘pysznosci.pl”, ir vistas kājas!
Hibiska tējas ieguvumi ir plaši zināmi tradicionālajā medicīnā. Arī jaunākie pētījumi par tās ietekmi uz veselību apstiprina senās zināšanas. Hibiska tējai ir atsvaidzinoši skābena garša, kas līdzinās dzērveņu skābumam, tāpēc to bieži dēvē par “skābo tēju”. To var baudīt gan karstu, gan aukstu – atbilstoši gaumei, vēsta “Foods for Better Health”.
Ja gribas maltīti, kas ir gan sātīga, gan pilna vērtīgām uzturvielām, šie salāti ir lieliska izvēle - tie apvieno kraukšķīgus apceptus turku zirņus, grauzdētas ķirbju sēkliņas, svaigu ābolu, saldu ceptu ķirbi vai saldo kartupeli un svaigas spinātu lapiņas.
Daudzi cilvēki domā, ka pāris asnu uz kartupeļa ir tikai neliels defekts, ko var viegli izlabot ar virtuves nazi - tomēr aiz vienkāršas dīgšanas slēpjas sarežģīta ķīmiska reakcija. Aizsargājoties no ārējiem draudiem, dārzenis sāk ražot glikoalkaloīdus - dabiskus toksīnus, kas ģimenes vakariņas var pārvērst par nopietnu medicīnisku pārbaudījumu vai pat novest pie letālām sekām, raksta “VeryWell Health”.
Ikviens vēlas “tīrāku” ķermeni. Kopš bērnības mums ir mācīts, ka veselīgāks organisms darbojas labāk, ir mazāk uzņēmīgs pret vīrusiem un slimībām, un dzīvo ilgāk. Tomēr mūsdienās organismu uzturēt “tīru” tikai ar uztura palīdzību ir grūtāk, nekā varētu vēlēties. Pārmērīgs vai nevēlams sāls, alkohols, cukurs, tauki, konservanti — tas viss bieži nemanāmi nonāk uzturā, pat ja cenšamies no tā izvairīties, vēsta “Foods for better Health”.
Runājot par smadzeņu veselību, vairums cilvēku domā par krustvārdu mīklām, sudoku vai citiem "prāta vingrinājumiem", taču eksperti norāda, ka tikpat svarīga loma ir ikdienas uzturam un daži populāri pārtikas produkti var negatīvi ietekmēt smadzeņu darbību jeb, citiem vārdiem sakot, “bremzēt” to darbību, raksta “HuffPost”.
Olas var būt daļa no labām brokastīm, veselīga uzkoda vai sātīgas vakariņas — atkarībā no tā, kā tās pagatavojat. Ir daudz veidu, kā pagatavot olas: tās var vārīt, cept, vārīt bez čaumalas (pochēt), kult un darīt vēl daudz ko citu.
Cilvēkiem vajadzētu ēst vairāk nekā trīs reizes dienā. Ieteicams ēst trīs galvenās ēdienreizes dienā ar uzkodu starp pusdienām un vakariņām un vēl vienu uzkodu pirms gulētiešanas. Domājot par vakariņām, šeit ir daži ieteikumi, kas jāņem vērā, vēsta “Foods for Better Health”.
Klausoties Saeimas ekonomiskās politikas (Latvijas Fiskāli strukturālā plāna 2025.–2028. gadam 2026. gada Progresa ziņojuma) debates, radās iespaids, ka Latvijā ir divas dažādas, paralēlas ekonomikas.
Vēlas nakts gardumi no ledusskapja bieži vien rada lieko svaru. Vai vēlaties kaut ko tādu, kas remdēs izsalkumu un krasi nepalielinās kaloriju uzņemšanu? Pirms gulētiešanas apēdiet bļodu ar jogurta, piedāvā “Foods for better health”.
Latvijā kopējais valsts aizdevumu portfelis 2025. gada beigās bija 2,423 miljardu eiro apmērā, kas ir par 30 miljoniem eiro vairāk nekā gadu iepriekš, teikts Valsts kases gada pārskatā.
Latvijā 2026. gada sējas sezona tuvojas noslēgumam – pēc biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētāja vietnieces Mairas Dzelzkalējas-Burmistres aplēsēm apsēti jau aptuveni 90% lauku. Tomēr šī nav parasta sējas sezona. Nozari vienlaikus ietekmē 2025. gada slapjā rudens sekas, pavasara sausums, augstās ražošanas izmaksas un ģeopolitiskā spriedze Tuvajos Austrumos, tostarp Hormuza šauruma krīzes ietekme uz energoresursu un minerālmēslu cenām.