Izmēģini "apgriezto maltīti": vienkāršs paņēmiens, kas var palīdzēt pārstāt pārēsties vakaros

© pexels.com

Ja vakaros ledusskapis atveras pats no sevis un roka pēc vakariņām vēl stiepjas pēc cepumiem, čipsiem vai saldējuma, iespējams, problēma nav gribasspēkā. Uztura speciālisti arvien biežāk runā par tā saukto "reverse meal" jeb apgriezto maltīti – ēšanas principu, kas palīdz samazināt vakara izsalkumu, mainot nevis ēdienkarti, bet gan dienas maltīšu sadalījumu, skaidro “Today's Dietitian Magazine”.

Kas ir "apgrieztā maltīte"?

Ideja ir pavisam vienkārša - lielāko dienas kaloriju un uzturvielu daļu uzņemt dienas pirmajā pusē, nevis vakarā.

Praksē tas nozīmē:

  • sātīgas brokastis;
  • pilnvērtīgas pusdienas;
  • vieglākas vakariņas.

Daudzi cilvēki rīkojas tieši pretēji - no rīta izdzer tikai kafiju, pusdienās apēd kaut ko steigā, bet vakarā, kad beidzot ir laiks atpūsties, apēd dienas lielāko maltīti. Rezultātā rodas sajūta, ka "nevar apstāties".

pexels.com

Kāpēc tas var palīdzēt?

Dietologi skaidro, ka ilgstoša nepietiekama ēšana dienas laikā organismam rada izteiktu enerģijas deficītu. Vakarā bada hormoni ir sasnieguši augstu līmeni, savukārt paškontrole pēc garas darba dienas bieži vien ir zemāka.

Tas nozīmē, ka cilvēks ne tikai apēd vairāk, bet arī daudz biežāk izvēlas saldus, treknus un kalorijām bagātus produktus.

Savukārt pietiekamas brokastis un sabalansētas pusdienas palīdz ilgāk saglabāt sāta sajūtu, stabilizē cukura līmeni asinīs un samazina vēlmi vakarā "iztīrīt ledusskapi". Arī uztura speciālisti norāda, ka regulāras maltītes dienas laikā ir efektīvākas par mēģinājumiem "iekrāt kalorijas" vakaram.

Kā apgrieztā maltīte izskatās dzīvē?

Piemēram:

Brokastīs

  • omlete ar dārzeņiem;
  • pilngraudu maize;
  • grieķu jogurts vai biezpiens;
  • augļi.

Pusdienās

  • vistas gaļa, zivs vai pākšaugi;
  • kartupeļi, rīsi vai griķi;
  • liela porcija dārzeņu.

Vakariņās

  • viegla zupa;
  • salāti ar olbaltumvielām;
  • biezpiens;
  • omlete vai neliela porcija zivju ar dārzeņiem.

Mērķis nav badoties vakarā, bet gan panākt, lai līdz vakaram nebūtu sakrājies nekontrolējams izsalkums.

pexels.com

Vai tas der visiem?

Ne obligāti. Cilvēkiem, kuri strādā nakts maiņās vai trenējas vēlu vakarā, maltīšu sadalījums var būt citāds. Tāpat nav nepieciešams mākslīgi ēst lielas brokastis, ja tas rada diskomfortu.

Tomēr lielākajai daļai cilvēku, kuri regulāri cīnās ar vakara našķošanos, uztura speciālisti iesaka vispirms paskatīties nevis uz vakariņām, bet gan uz to, cik daudz apēsts līdz pulksten pieciem pēcpusdienā.

pexels.com

Neliels eksperiments

Ja vakara pārēšanās kļuvusi par ieradumu, pamēģiniet vienu nedēļu:

  • brokastīs apēst vismaz 25-30 gramus olbaltumvielu;
  • neizlaist pusdienas;
  • negaidīt līdz vakaram ar pirmo kārtīgo maltīti;
  • vakariņot aptuveni 2-3 stundas pirms gulētiešanas.

Daudzi pamana, ka vēlme pēc saldumiem un našķiem vakarā kļūst ievērojami mazāka - nevis tāpēc, ka jāierobežo sevi, bet gan tāpēc, ka organisms visas dienas garumā ir saņēmis pietiekami daudz enerģijas.

Uzziniet arī, kad ir ideālais laiks ieturēt vakariņas.

Video