arrow_downwardMīlulis

Kad pa ielu savā nedaudz gāzelīgajā gaitā aizsoļo šarpejs, ļaudis mēdz atskatīties. Ar pamatīgi krokoto ādu un impozanto purnu šie suņi piesaista skatienu kā magnēts. Patīk vai nepatīk šāds dzīvnieks, ir cits jautājums. Taču, iespējams, šarpeju magnētisma iemesls ir viņu lepnā pašapziņa.

Sibīrijas haskiju šķirnes suņu pievilcīgā āriene – kuplais kažoks, proporcionālais stāvs un skaisto acu ieinteresētais skatiens – reti kuru atstāj vienaldzīgu.

Iejūtos bagāta Jūrmalas vīrieša Arvila Romstola (vārds un uzvārds izdomāts) tēlā un divos portālos www.ss.lv un www.zip.lv ievietoju sludinājumu – "pērku kādu čūsku vai krokodilu, vai cita veida eksotisko, reto dzīvnieciņu, labi apstākļi un rūpēšanās garantēti".

Takši ir vieni no senākajiem medību suņiem, kuriem mūsdienās aizvien vairāk tiek atvēlēta vien mājas mīluļa loma, taču savu pamatuzdevumu viņi neaizmirst – tas ģenētiski ieprogrammējas vismaz vairākas paaudzes uz priekšu.

Viņas ir divas – Ramona un Feista. Viena vecāka un mierīgāka, otra – jaunāka un puiciski palaidnīga.

Ir jauki turēt mājās būrītī kādu papagailīti vai kanārijputniņu. Taču... tādu nepalaidīsi laukā palidot un nepapriecāsies par viņa lidojumu uz zilā debesu fona. Tas tomēr ir un paliks būrīša (dzīvokļa) putns. Cita lieta – balodis. Vislabāk – vairāki baloži!

Amerikāņu buldogiem ir maz līdzību ar pasaulē daudz zināmākajiem angļu krākuļotājiem un šņākuļotājiem. Tomēr šiem draudīga izskata spēkoņiem un tusnīgajiem angļu džentlmeņiem ir kopīgas saknes...

Visā pasaulē zināms mazais franču leitnants, kurš, pateicoties savām spējām, kļuva par varenu imperatoru. Napoleons Bonaparts. Taču gandrīz nekas nav zināms par maza auguma kaķi, kurš nosaukts šā imperatora vārdā.

Pasaulē ir daudzi un dažādi terjeri – gan lieli, gan mazi, gan īsteni medību suņi, gan dekoratīvi mīļumiņi. Vesthailendas baltie terjeri jeb vestiji ir nedz lieli, nedz mazi un neapšaubāmi ir īsti skaistuļi un cilvēku siržu lauzēji.

Latvijā pamazītēm mazie zirdziņi kļūst populāri – arī kā ģimenes mīluļi. Par ponijiem mēdz saukt mazus zirdziņus. Saskaņā ar klasifikāciju par ponijiem uzskatāmi zirgi, kuru augstums skaustā nepārsniedz 147–148 centimetrus.

"Ja ir māja pilsētā un salīdzinoši liels dārzs, tad kārtības labad suns ir vajadzīgs, taču Stefānija un Riko mums noteikti ir kas vairāk par sargsuņiem. Viņi sniedz bezizmēra mīlestību, un tā šobrīd, kad bērni ir izauguši lieli, bet mazbērnus izdodas reti satikt, mums ir ļoti vajadzīga," tā par saviem diviem rējējiem mīļi saka Latvijas Nacionālā teātra aktieris Jānis Skanis.

"Kaut draugi teica, ka suns mājās – tā ir liela atbildība, es tomēr izšķīros par šādu soli un ne mirkli neesmu nožēlojis," uzsver frizieris Ģirts Mūrnieks, realitātes šovu cienītājiem pazīstams arī kā Giriks no "Sapņu salas".

Angļi šicū dēvē par krizantēmu suni – Chrysanthemum Dog. Šāds apzīmējums, domājams, radies, jo apmatojums uz šo sunīšu ģīmja aug dažādos virzienos – kā krizantēmu ziedlapiņas. Savulaik par krizantēmu sunīšiem šicū dēvēti arī Ķīnas imperatora galmā, taču ķīniešu valodā šķirnes nosaukums Shih Tzu nozīmē "lauvu suns".

Tie, kas līdz ausīm iemīlējušies šajā ļukausainajā pūkainītī, apgalvo, ka mīļāka un mīlīgāka radībiņa esot grūti iedomājama. Citi tomēr atzīmē arī to, ka auntrusis ir īsta personība ar savu raksturu, bet raksturi, kā zināms, mēdz būt dažādi...

Šajā laikā nereti tieši četrkājainajiem mīluļiem nākas visvairāk ciest un tikai retajam izdodas iegūt īstas mājas un spēju atkal uzticēties. Purvciema amatniecības vidusskolas skolotāja Dace Ozola tikai pirms mēneša savā aprūpē paņēma brīnišķīgu miermīlīgu kaķu puiku Tomu, bet jau tagad viņai ir īpašs stāsts par savu mīļo "melderi" ar balto sirdi!

Laikas ir vieni no populārākajiem medību suņiem Latvijā. Un pelnīti. Tie ir gandrīz universāli suņi, kas piemēroti dažādiem mūsu valstī praktizētajiem medību veidiem (apmācāmi arī pienest nomedītos ūdensputnus). Austrumsibīrijas un karēļu somu laiku pie mums un arī citur pasaulē nav daudz.

"Ja man nebūtu bijis pret suņiem noraidošs vectēvs, jau agrā bērnībā būtu savilcis pilnu māju ar viņiem. Nevarēju paiet garām nevienam, kas bija pamests, slims vai vecs. Tāapēc nav nekāds brīnums, ka tagad, pēc tik daudziem gadiem, esmu izveidojis dzīvnieku patversmai. Sākumā radi pārmeta, ka tā izniekoju dzimtas īpašumu, bet nu savas domas ir mainījuši," prātīgi nosaka Slokas dzīvnieku patversmes vadītājs Gints Mellers.

Pasaulē ir maz suņu, kuri spēj aci pret aci cīnīties ar vilku vai pat veselu vilku baru un par kuru uzvaru nerodas nekādas šaubas. Viens no tādiem ir Vidusāzijas aitusuns jeb alabajs.

"Tā beznosacījuma mīlestība, ko savam saimniekam velta suns, šķiet pat prātam neaptverama. Tu tikai desmit minūtes esi prom, kamēr aizej līdz tuvējam veikalam, bet suņuks tevi sagaida ar tādu degsmi, it kā es atgrieztos no pasaules apceļošanas," par sava mīluļa čivavas šķirnes suņu puikas Kristo un savām attiecībām stāsta Latvijas Nacionālā baleta soliste Sabīne Guravska.

Lielbritānija slavena ar daudzām suņu šķirnēm, taču briti līdzējuši izveidot arī vairākas kaķu šķirnes.

"Patiesībā ne jau es vedu laukā suņus, bet viņi mani. Šaubos, vai es citādi būtu gatava doties garās pastaigās vienalga kādos laika apstākļos," prāto tērpu māksliniece un leļļu meistare Zigita Lavrinoviča.

Pēc divu diennakšu jeb 48 stundu prombūtnes Velsas korgija pembroka šķirnes kucīte Fēra ir atkal kopā ar saviem saimniekiem – animatori Ingu Prauliņu un komponistu Uģi Prauliņu.