Tie, kas līdz ausīm iemīlējušies šajā ļukausainajā pūkainītī, apgalvo, ka mīļāka un mīlīgāka radībiņa esot grūti iedomājama. Citi tomēr atzīmē arī to, ka auntrusis ir īsta personība ar savu raksturu, bet raksturi, kā zināms, mēdz būt dažādi...
Ar pundurtrušu izveidi Rietumeiropas trušu audzētāji sākuši nodarboties jau 19. gadsimta beigās. Viņi izvēlējās pēc iespējas mazākus lielos trušus, pāroja tos savā starpā, un pamazām dzīvnieku izmēri samazinājās. Vēlāk jau pundurtrušu šķirnes veidotas, krustojot dažādus pundurīšus, panākot dažādu apmatojuma garumu un krāsu. Pašlaik atzītas piecas pundurtrušu šķirnes, ir iespējams dažāds apmatojuma garums un daudz dažādu krāsu.
Pundurauntruši izveidoti pagājušā gadsimta vidū Holandē, par pamatu ņemot lielos Francijas auntrušus. Par šķirnes izveidi jāpateicas savās aprindās visnotaļ zināmajam Tilburgas truškopim Andrianam de Kokam. Viņam ļoti patikuši lielie franču auntruši, tikai... šķituši par lielu, lai kļūtu par ģimenes mīluļiem. Tā nu viņš ķēries pie darba un selekcionējis pilnīgu franču auntruša miniatūru kopiju – pundurauntrusi.
Tiek apgalvots, ka auntruši parasti ir labestīgi, tomēr citu šķirņu pundurīši mēdz būt mīlīgāki. Un jāteic, ka auntrušos ir šis tas no auna spītības un neatlaidības... Protams, daudz kas atkarīgs no tā, cik bieži un mīļi saimnieki ar savu trusīti kontaktējas. Nepieciešama ir arī audzināšana – trusis nav tik intelektuāls kā, piemēram, žurka, tomēr nekāds dumiķis arī nav. Viņš izpētīs, kas atļauts un kas aizliegts, un atļauto mēģinās izbaudīt līdz galējai robežai, turklāt atliks kaut reizi atļaut parasti neatļauto, lai mazais auniņš to sāktu uzskatīt par normu un, dauzot pēdas pret grīdu, protestētu pret pēkšņo ierobežojumu, tālab zināmai stingrībai un, galvenais, konsekvencei jābūt, arī audzinot trusi! Jā, un, cītīgi nodarbojoties, pundurtrušiem esot iespējams iemācīt dažādus trikus. Piemēram, lēkšanu cauri riņķim vai pāri nelielai barjerai...
Varbūt izvest pastaigā?
Pundurtrusim dzīvoklī vajadzīgs savs stūrītis, kur atpūsties un pārlaist nakti – būris. Auntrusim būtu nepieciešams vismaz 1x0,5 m liels un apmēram 0,4 m augsts būris ar metāla spraišļiem (plastmasas vai koka spraišļi ātri vien tiks sagrauzti). Grīda jāizklāj ar pakaišiem (var likt gan sienu, gan zāģskaidas). Tā kā truši mēdz tualetes lietas kārtot vienā būra stūrītī, tajā vietā var sabērt kaķu tualetēm domātās granulas. Ēdientrauku piekar pie būra spraišļiem. Ūdenim piemērotākā ir t.s. automātiskā dzirdinātava.
Jāievēro, ka truša veselībai ir kaitīga gan pārkaršana, gan caurvējš, tāpēc būri nedrīkst novietot pie radiatoriem un tiešos saules staros, kā arī vietā, kur, vēdinot telpu, var ieskrieties vējš.
Protams, pundurtrusis var visu mūžu pavadīt būrī, taču labāk tomēr ļaut viņam paļepatot arī pa istabu. Bez pieskatīšanas atstāts, trusis gan var nodarīt posta darbus (apgrauzt tapetes un mēbeles, pārkost kādu kabeli), taču viņam bīstamāki var būt indīgi istabas augi – jāpielūko, lai garausis nevarētu tos nogaršot. Tā kā auntruši nav no bailīgajiem, arī šādu mājas mīluli var izvest pastaigā.
Ar noslieci uz korpulenci...
Lielie auntruši ir naski ēdēji, un tas pats sakāms arī par pundurauntrušiem. Tāpēc jākontrolē barības daudzums un tas, cik ļoti barība iet labumā – pārlieku liels liekais svars truša sirsniņai var būt nāvējoša nasta... Jaunam (līdz 8 mēnešu vecumam) pundurauntrusim nevajadzētu svērt vairāk par 1,8 kilogramiem, bet nobrieduša dzīvnieka svars nedrīkstētu pārsniegt 2,2 kilogramus.
Nevajadzētu ieradināt trusi ēst maizi un citus miltu izstrādājumus. Nedrīkst aizrauties ar granulētās barības devām (spēkbarību, ar ko baro gaļas trušus, nedrīkst dot vispār) un kārumiem. Labāk lai deva mazāka un dzīvnieks vairāk paēd sienu vai zāli. Labi ir dažādu graudu maisījumi grauzējiem. Ar dārzeņu (burkānu, kāpostu), tāpat arī ar ābolu piedāvājumu pārspīlēt nevajadzētu – trusim var piemesties caureja. Zobu asināšanai jābūt pieejamiem lapu koku zariņiem (izņemot ievas!).
***
Pundurauntrusis
Ķermenis drukns, spēcīgs; lielākais pundurtrusis
Svars: 1–2 kg (šāds svars noteikts standartā)
Kājas: īsas, spēcīgas
Galva: liela; starp ausīm ausu saites veido pauguriņu
Ausis: smagas, nokarenas; to saites veido vainadziņu (pauguriņu) uz truša galvas
Ausu garums: 24–28 cm
Apmatojums: pusgarš vai garš, mīksts, biezs, uz kājām ļoti biezs
Krāsa: vienakrāsas – dzeltena, sarkana, balta, zila; raiba – dūmakaina (Siāmas), balta un pelēka (Ronas), dzeltena, melna un brūna (Japānas), brūna ar pelēcīgu masku (Tīringas), šinšilas u.c.; ļipa, pavēdere un ķepu apakša parasti gaišākā krāsā
Mūža ilgums: 7–9 gadi
Cena: Ls 5–30
***
SAIMNIEKU LEPNUMS
Lieldienu trusis Pīka
Biseniekiem mājās ir trīs mīluļi – milzīgs suns Džonis, kaķis Minkijs un arī mazs "auniņš" – pundurtrusis Pīka. Kā mēnesi veca trusenīte Pīka pirkta Daugavpilī akurāt 2007. gada Lieldienās. Var teikt, ka Pīka ir visas ģimenes mīlulīte. Viņa pat ar kaķi atradusi kopīgu valodu un rotaļājas. Džonis gan viņu laikam uzskata tikai un vienīgi par potenciālām pusdienām...
Bieži vien ir tā, ka bērns sagrib kādu dzīvnieciņu, bet viņam ātri vien apnīk mīluli aprūpēt, tāpēc rūpes jāuzņemas vecākiem. Kā saka ģimenes galva Jānis, šis nav tas gadījums. Dzīvesbiedre Astra sagribēja trusīti kā "mīļmantiņu" – kaķis pārāk maz sēžot klēpī. "Taču sanāca otrādi – Pīkai nemaz tik ļoti mīlināties netīk, toties runcis pēc truša ierašanās pēkšņi kļuva daudz mīlīgāks. Pēdējā laikā gan arī Pīka pasākusi maigoties," atzīst Astra. Meita Baiba piebilst: "Jā, jo sevišķi tad, ja kāds ēd ābolu! Tad viņa tūlīt ir klāt, ielec klēpī un arī grib dabūt kādu gabaliņu!"
Pīka bauda lielu brīvību – būrī tiek iemitināta tikai pa nakti. Sākumā viņa patiešām "sazobojusi" vai visu iespējamo – gan tapetes, gan dīvānu, gan elektrības vadus un mājas kinozāles kabeļus, taču nu esot rimusies. Istabas augi gan vēl aizvien tiekot apgrauzti. "Pīkai ir patiešām aunisks raksturs – viņa ir spītīga un neatkarīga, ja kaut kas nav atļauts, pēc tam metas kaut ko sagrauzt, ja grib, lai pievērš uzmanību, ar pieri bada vai pat iekož..." atklāj Baiba. "Mūsu radiniekiem ir citas šķirnes pundurtrusis, un tas ir ļoti mīlīgs, kolīdz padzird savu vārdu, tūlīt sarosās. Domāju, ka arī Pīka savu vārdu zina, taču reaģēt vienkārši negrib!" Astra piebilst: "Taču tad, ja Pīkai ko aizrāda, saprot visu! Piemēram, viņa zina, ka iet pie televizora skapīša nedrīkst. Ja tam tuvojas un mēs viņu apsaucam, tūlīt paklausa."
Pīka savā būrī nokārtojas tikai vienā kaktiņā, kur sabērtas kaķu tualetes granulas ("Var jau likt arī skaidas vai smiltis, taču tās var pielipt pie truša apmatojuma un iznēsāties pa visu māju," stāsta Jānis), un arī istabā spirojas vienīgi vienā konkrētā stūrītī. Problemātiskāk esot savākt vilnu, taču ar to nu truša saimniekiem jārēķinās. "Mēs gan viņu regulāri izsukājam, tomēr, jo sevišķi kažoka maiņas laikā, matiņi atrodami gan uz mēbelēm, gan uz apģērba. Bet tas nav nekas briesmīgs – pārlieku daudz tās vilnas nav, un šā iemesla dēļ māja nav jāuzkopj biežāk, nekā to dara parasti!" domā Astra. Būris tiek tīrīts reizi nedēļā, un tad arī nomaina siena klājienu. Ja siens daudz noēsts, pa nedēļas vidu mazliet pieliek jaunu.
Truši nav no trokšņainākajiem mājas mīluļiem, taču nepieradušam cilvēkam truša nakts aktivitātes var šķist kaitinošas... "Naktī, kad Pīka atrodas savā būrī, viņai patīk gan čabināties pa sienu, gan pagrauzt būra restes. Un tad troksnis ir labi dzirdams," zina stāstīt Baiba.
Vasarā mājas pagalma durvis ir vaļā, un trusene var brīvi iziet pastaigāties dārzā. Ar iesprostošanu voljērā Pīka nav gribējusi samierināties – lēkusi pāri metru augstajai sētiņai un devusies savās gaitās. Taču, tā kā dzīvnieks nekur tālu nav klīdis un allaž rātni atgriezies mājās, Bisenieki nolēma mīlulītei ļaut vaļu. Reiz gan viņa pāris naktis pavadīja laukā – izrādījās, ka zem šķūnīša piebūves izrakusi alu un mitinājusies tur.
Pīkai ļoti garšo dažādi zaļumi, jo sevišķi pašu audzētie. "Reiz pat paeksperimentējām, piedāvājot viņai gan veikalā pirktus, gan pašu audzētus salātus. Veikala salātus vien paošņāja, bet pašu audzētos notiesāja ar milzīgu apetīti, tāpat kā mūsu mauriņā augošās āboliņa lapas," stāsta Jānis. Ziemā Pīkas pamatbarība ir zooveikalā pirkts graudu maisījums, no kura trusene izlasa, ko vēlas (neapēstās sēklas Bisenieki mēdz iesēt, un dīgstus Pīka pēc tam nokopj). Tiek doti burkāni (ja burkāns liels, pietiek ar pusīti dienā), reizēm pa kāposta lapai. Ļoti garšo grauzējiem domātie kraukšķi. Vajadzīgs arī ūdens. Būrī allaž atrodams siens, un tas kalpo gan kā ēdamais, gan kā pakaiši. Ziemā Pīkai vajag apmēram sešus kārtīgi piebāztus kartupeļu maisus siena.
Ko Bisenieki iesaka potenciālajiem pundurtrušu īpašniekiem? "Trusis ir personība ar savu raksturu un ieradumiem. Pundurtrusis nav piemērots perfekta mājokļa kārotājiem, jo trusim nebūtu viss mūžs jāpavada iesprostotam būrī, bet, laižot viņu pastaigāties pa telpām, kaut kur pieķersies pa matiņam vai nobirs spiriņa... Pirms truša iegādes vajadzētu arī padomāt, vai cilvēki ir gatavi upurēt kādu tapetes strēmeli vai kabelīti..."
