Viņas ir divas – Ramona un Feista. Viena vecāka un mierīgāka, otra – jaunāka un puiciski palaidnīga.
Ramona var lepoties ar garu spalvu, savukārt Feista – ar trīs krāsu kažoku, ko tautā uzskata par pārticības pievilināšanas simbolu. Uz mūziku abas kaķenes nereaģējot, taču uz vinila platēm viņām patīkot sēdēt. Abas esot sajūsmā par Alfrēda Hičkoka filmas "Putni" pirmajām trim minūtēm, kur titru fonā ir tūkstošiem putnu ēnu, bet vēl lielāka sajūsma abām esot par kādu angļu radiostaciju, kur 24 stundas diennaktī tiekot atskaņotas putnu dziesmas.
"Kāpēc man ir divas kaķenes? Draudzene domāja, ka vienai būs garlaicīgi, kaut tagad varu droši apgalvot – tās ir muļķības! Jo otrs kaķis mājās nozīmē milzīgu konkurenci cīņā par saimnieka uzmanību, kaut vai, piemēram, noskaidrojot, kurš tad naktī gulēs pie saimnieka gultā. Tad nu sanāk, ka vienu vakaru pie manis iekārtojas viena dāma, bet nākamajā vakarā – otra, jo to, ka abas varētu gulēt manā gultā, kaķenes nepieļauj – viena otru triec laukā no gultas," stāsta Toms.
Neatkarīgais sastop neatkarīgās
"Visilgāk pie manis dzīvo Ramona, bet divi kaķi bija arī iepriekš – pirms Feistas vecākās kaķenes kompanjone bija Emīlija, kura diemžēl aizgāja citos medību laukos pēc sterilizācijas operācijas. Viņas visas nāk no vienām mājām – kādas lielas fermas, kur ir ne tikai mājlopi, bet arī prāvs pulks diezgan mežonīgu kaķu. Reiz tur ciemojoties, acīs iekrita kaķene, kas atšķirībā no pārējiem murrātājiem bija ļoti mīļa – nāca klāt un glaudās pie kājām. Pēc gada tika nolemts, ka man vajadzētu uzņemties rūpes par Emīliju, bet viņai līdzi komplektā tika iedota Ramona. Tas bija tāds sieviešu žests, jo viņām šķita, ka kaķis vajadzīgs, lai mani radinātu pie kārtības, liktu uzņemties par kādu atbildību un kliedētu vientulību," atceras Toms un turpinot atzīst, ka viņam kaķi esot daudz tuvāki par suņiem. "Man ir neatkarīgs raksturs, un kaķiem ir tāds. Ar mani bieži vien neko nevar sarunāt. Tas taču ir forši – būt kopā, bet tajā pašā laikā katram darīt kaut ko citu. Ar suni tas ir neiespējami."
Radiodīdžejs stāsta, ka viņš cienot abu savu dāmu tieksmi pēc neatkarības, tāpēc viņas nedresējot, neceļot klēpī, kad kaķenes to negribot, neglaudot un neņurcot. "Kaut kur esmu dzirdējis, ka šie mājdzīvnieki jau kopš mazotnes esot jābužina un jāucina, ja grib, lai viņi pieauguši būtu kā klēpja sunīši. Es tā nerīkojos – pret kaķiem mēģinu izturēties kā pret personībām. Nejaucos viņu lietās, jo, kā reiz teica mans draugs – kaķi ir citplanētieši."
Toms esot novērojis, ka murrātājiem nepatīkot, ja cilvēks viņu tuvumā stāv kājās. Ja gribas ar kaķiem komunicēties, vajagot apsēsties vai atlaisties guļus. "Staigājošs cilvēks astaiņiem sagādā raizes."
Īpašās aizraušanās
Toms un mūzika ir nešķirami lielumi, taču kā uz mūziku reaģē viņa kaķenes? "Nekā, viņas mūziku nedzird, neuztver, taču gan savulaik Emīlijai, gan tagad Ramonai patīk sēdēt uz vinila platēm," nosmej radiodīdžejs. "Manā iepriekšējā dzīvoklī stāvēja plašu atskaņotājs. Emīlija to acīmredzot novērtēja kā svarīgu un viņas cienīgu vietu, tāpēc lepni apsēdās uz plates, kamēr tā griezās un skanēja. Nezinu, vai tā vieta kaķenēm patīk tāpēc, ka tur ir silti, vai arī tāpēc, ka rotējot plate līdzinās panorāmas ratam, bet nu uz platēm sēž arī Ramona."
Šī garspalvainā kaķene Toma mājās esot ienākusi, kad bijusi divus gadus veca. "Es nezinu, kāda ir viņas pagātne, taču zinu, ka Ramona ir ļoti bailīga. Tiesa, tagad viņa ir kļuvusi sabiedriskāka. Kad nesen pie manis bija tusiņš, kurā piedalījās kādi 30 cilvēki, Ramona šajā sabiedrībā jutās labi, necentās paslēpties. Abas ar Feistu staigāja apkārt kā primadonnas. Tā ka viņām ir vēlme kontaktēties ar lielajiem kaķiem – cilvēkiem."
Pa dienu abas murrātājas skatoties savu kaķu kino – sēžot uz palodzes, vērojot, kas notiek ārā. "Tā kā dzīvoju Vecrīgā, pieļauju, ka Ramonu un Feistu dienā nofotografē vismaz tūkstotis tūristu," nosmej Toms.
Našķojas ar garnelēm
Ne Ramona, ne Feista neizrādot nekādu interesi par lidoņiem – mušām, odiem, lapsenēm un bitēm, ko citi kaķi parasti labprāt tvarsta un apēd kā našķi. "Manējās nodomā – kāpēc to darīt, jo saimnieks taču iedos garneles. Kad lielveikalos tām ir atlaide, sapērku krājumus, ēdu pats un pa trim garnelēm ielieku trauciņā arī abām kaķenēm. Taču ikdienā viņas ēd profesionālo sauso barību. Kā man teica veterinārārsts, tās esot cilvēku iedomas, ka kaķiem katru dienu jāservē kas cits, piemēram, pirmdien jādod desa, ceturtdien jāsarīko zivju diena un tamlīdzīgi. Murrātāji esot laimīgi, ja nerausta viņu ēdienkarti, bet gan ļauj ēst to, ko viņi zina un pazīst."
Kad Toms dodas ārpus Latvijas, viņš savus kaķus un māju uztic draugiem, kuriem ļaujot dzīvot savā dzīvoklī. "Ramona un Feista jūt, ka grasos doties ceļā, tāpēc mēģinu šmaukties, neizrādīt satraukumu, kas piezogas, kad man ir bail, ka aizgulēšos un nokavēšu lidmašīnu. Taču ir gadījies, ka kaķi tomēr pamanās apgānīt koferi uzšpricējot," atceras abu dāmu saimnieks. "Viņas ir mani disciplinējušas, liek savākties. Ja nebūtu jāgādā par vēl kādu, tas varētu beigties slikti."