Pasaulē ir daudzi un dažādi terjeri – gan lieli, gan mazi, gan īsteni medību suņi, gan dekoratīvi mīļumiņi. Vesthailendas baltie terjeri jeb vestiji ir nedz lieli, nedz mazi un neapšaubāmi ir īsti skaistuļi un cilvēku siržu lauzēji.
Pirmās rakstiskās ziņas par Vesthailendas baltajiem terjeriem datētas ar 16. gadsimtu, kad Skotijas karalis Džeimss VI (zināms arī kā Džeimss I Stjuarts un Jakobs I – ar šā valdnieka vārdu savārīta kārtīga putra!) uzdāvinājis Francijas karalim pusduci baltu Skotijas kalnieņu terjeru. Taču zināms, ka šādi suņi Skotijas rietumdaļas kalnos bijuši sastopami jau krietnu laiku pirms tam.
Lapsu un āpšu mednieki
Vestiji tolaik bijuši izcili medību suņi, kas spēka, drosmes, izturības un veiklības dēļ bijuši īpaši piemēroti lapsu un āpšu medībām. Viņi ar milzīgu sparu bezbailīgi devušies lapsu un āpšu alās, iztrencot to īpašniekus virszemē. Īpaši noderīgi šie suņi bijuši medībām kalnainajos Skotijas apvidos. Ar savu balto apmatojumu viņi uz pelēcīgo akmeņu fona bija labi pamanāmi, bet itin sarežģītajos apstākļos lieti noderēja šo suņu spēja adekvāti un patstāvīgi rīkoties.
Ir vairākas versijas, kā šādi baltuļi radušies. Saskaņā ar vienu versiju, vestiji izveidoti, krustojot skotu terjerus un kernterjerus. Cita versija gan postulē, ka Vesthailendas baltie terjeri tie paši kernterjeri vien ir, tikai pārošanai atlasīti gaiši un pavisam balti suņi, rezultātā laika gaitā panākta baltā kažociņa gēna nodošana no paaudzes paaudzē. Ir ziņas, ka līdz pat 1924. gadam vestiji pāroti ar kernterjeriem un baltie pēcnācēji pieskaitīti vesthailendiešiem, bet krāsainie uzskatīti par kernterjeriem.
Viss pateikts nosaukumā
Ar šķirnes veidošanu mūsdienu izpratnē kinologi sākuši nodarboties 19. un 20. gadsimta mijā. Līdz tam šķirnei nav bijis vienota nosaukuma, un jāteic, ka arī suņi izskata ziņā savā starpā atšķīrušies. Vairāku senu Skotijas dzimtu pārstāvji audzējuši šādus terjerus, un katras dzimtas lolojumi dēvēti dzimtas vārdā. Starp balto suņu audzētājiem bijis arī pulkvedis Edvards Donalds Malkolms no Poltaločas. Tieši viņš esot ierosinājis baltos skotu šuneļus nodēvēt par Vesthailendas baltajiem terjeriem, nosaukumā iekļaujot gan suņa izcelsmes reģionu, gan apmatojuma krāsu, gan tipu.
Pirmais Vesthailendas balto terjeru klubs Lielbritānijā nodibināts 1904. gadā. Britu Kennelklubā šķirne oficiāli reģistrēta 1907. gadā pēc tam, kad pirmie paraugsuņi piedalījās izstādē.
Līdz 1. pasaules karam vestiji bija kļuvuši ļoti populāri ne tikai Lielbritānijā un tās kolonijās, bet arī Francijā, ASV un citviet pasaulē. Mazie jaukumiņi jau bija spējuši iekarot arī visas pasaules izstāžu ringus un ļaužu mīlestību.
Rotaļnieks līdz mūža galam
Lai gan vestijs ir mazs un izskatās pēc spēļmantiņas, viņš tomēr ir īsts terjers, un dažviet pasaulē Vesthailendas baltie terjeri vēl aizvien ir aktīvi mednieki. Tomēr vairākums pārkvalificējušies par mājas mīluļiem un ļaužu kompanjoniem. Viņi dievina savus saimniekus un cenšas viņiem visur sekot, patīk rotaļāties un izlādēt savu milzīgo enerģiju, turklāt dzīvesprieks un spēja aizrautīgi un ilgstoši darboties nezūd visa viņu itin garā (12–14 gadu) mūža laikā.
Atšķirībā no citiem terjeriem vestijiem nav tik impulsīva daba un kašķīgs raksturs. Konfliktos ar sugasbrāļiem viņi iesaistās daudz retāk nekā, piemēram, foksterjeri. Viņi ir ļoti draudzīgi un gatavi iedraudzēties ar katru, kurš ienāk mājā. Taču arī vestijs ir neatkarīga personība, kas nevienam neļaus darīt pāri ne sev, ne savam saimniekam, bet zobi šim mazulītim ir asi! Turklāt šie mazie drosminieki nešķiro, vai pretinieks ir spēkos un augumā līdzvērtīgs, vai arī daudz lielāks. Laikam jau šie suņi sevi uzskata par visuvareniem radījumiem, kam pa spēkam viss...
Vestiji allažiņ pieprasa saimnieka uzmanību, ar viņiem jānodarbojas. Zināmus pūliņus un laiku prasa arī krāšņā apmatojuma kopšana. Kažociņš katru dienu jāsukā, regulāri jāmazgā un arī jāfrizē. Vestiji nav dīvāna spilventiņi, un, lai gan labi jūtas pilsētas dzīvokļos, regulāras pastaigas viņiem ir nepieciešamas. Pastaigās drīzāk nogurs cilvēks nekā mazais šunelis – viņš ir dzimis sportists ar milzīgu izturības bagāžu.
Jāņem vērā arī tas, ka vestijiem ir skaļa balss, bet rejot paziņot saimniekam par katru aizdomīgu troksnīti šie suņi uzskata par savu pienākumu pat tad, ja saimnieka nav tuvumā.
***
SAIMNIECES LEPNUMS
Kārumnieks Toša
Vesthailendas baltais terjers Galaxy Cosmeja, mājās saukts par Tošu, ir pusotru gadu vecs, bet jau ieguvis dažādus apbalvojumus izstādēs. Toša ir ļoti mīļš un jautrs, arī draudzīgs. "Vesthailendieši ir ļoti labsirdīgi. Šī šķirne ir piemērota ģimenēm, kurās aug bērni. Un viņi pat krietnā vecumā nezaudē savu rotaļīgumu – gatavi aktīvām spēlēm. Jo sevišķi viņam patīk spēles ar bumbiņu," saka Tošas saimniece Svetlana Rudzīte.
"Kārumi viņam garšo!" atzīst Svetlana, "tikai ar cienāšanu nedrīkst pārāk aizrauties, citādi var sākties problēmas ar veselību. Patiesībā viņam var dot tikai speciālos suņu kārumiņus. Arī jābaro ar suņu barību – no cilvēku ēdiena var būt alerģija, problēmas ar apmatojumu, un, kā jau baltam sunim, šī kaite izskatās gaužām neglīti..." Cik daudz šāds mazulītis ēd? Svetlana apgalvo, ka dienā Toša apēd ap 140 g sausās suņu barības. "Cik daudz līdzekļu nepieciešams šāda suņa turēšanai, neesmu rēķinājusi," saka Svetlana, "taču pārtikai un arī kārumiem vairāk par 15 latiem mēnesī jātērē nav. Tā kā suns ir balts, viņš regulāri jāmazgā, izmantojot speciālu šampūnu. Iesaku pirkt koncentrātu, kas jāatšķaida, un tad mēnesī jāizdod ne vairāk kā divi latiņi."
Lai gan vesthailendieši izskatās kā dekoratīvie sunīši, viņiem tomēr nepieciešamas dažādas aktivitātes – gulēšana uz dīvāna nav viņu aicinājums. Svetlana Rudzīte piekrīt: "Tošam ļoti patīk pastaigas pa parku. Tur viņš mēdz pamedīt iedomātus vai īstus medījumus, ošņājas un kašņājas. Jāsatiekas arī ar citiem suņiem – lai būtu kompānija. Pret kucītēm Toša ir mīļš, bet ar citiem puišiem mēdz pakašķēties – terjera ātrā daba nav noslēpjama. Turklāt jāņem vērā, ka vesthailendas baltais terjers neņem vērā, cik liels ir pretinieks – dūša ir pārāk liela, lai sunītis būtu piesardzīgs. Ja viņam kaut kas nepatiks, viņš to gan "pateiks", gan izrādīs! Tiesa, pret cilvēkiem Toša allaž ir ļoti mīļš. Pret visiem. Un svešinieks jau drīz vien var kļūt par viņa draugu."
***
BALTAIS TERJERS
Vesthailendas (West Highland White Terier)
Izcelsmes valsts: Lielbritānija (Skotija)
Augstums skaustā: 25–28 cm
Svars: 7–10 kg
Apmatojums: ap 5 cm garš, ass, biezs, ar pavilnu
Krāsa: balta
Dzīves ilgums: 12–14 gadu (rekords – 18 gadu)
Aptuvenā cena: Ls 350
Rūpīgi kopjams
Kompanjons
