Latvijas koks: veselīgs, inovatīvs un tradicionāls būvmateriāls

Mežs un Latvijā audzētā izcili kvalitatīvā koksne ir mūsu valsts unikālā iespēja, un ne tikai mūsu amatnieki, bet arī vietējie uzņēmēji prot no koka gatavot brīnumu lietas. Nav patiesi apgalvojumi, ka pašlaik mežus izcērt pārlieku plaši, gluži otrādi – mežs un koksnes izmantošana ir Latvijas biļete vilcienā uz nākotni, kas būs zaļāka un pamatosies uz atjaunojamu resursu izmantošanu, par nākotni spriež akciju sabiedrības Latvijas valsts meži (LVM) projekta Lietaskoks vadītājs Tomass Kotovičs.

Uz koka grīdas bērni var droši spēlēties

«Koks ir īpašs – visi citi materiāli agri vai vēlu beigsies, gan metāls, gan cements, gan no naftas ražotās plastmasas. Savukārt koks ir un paliek vienīgais atjaunojamais būvmateriāls Latvijā,» uzsver Tomass Kotovičs.

Koks ir vietējais materiāls un ļoti veselīgs būvmateriāls, ja vien to nesabojā, nepareizi apstrādājot. No koka celtās ēkas elpo, tāpēc tajās ir labvēlīgs mitruma režīms un labs gaiss. Koks palīdz nodrošināt, lai ziemā gaiss mājā nebūtu pārāk sauss, bet vasarā – pārāk mitrs. Koksne neizraisa nekādas alerģiskas reakcijas – uz koka grīdas bērns var droši spēlēties.

Koksne ir arī inovatīvs materiāls. «Koka būvniecība strauji atgriežas Eiropā un Latvijā nu jau jaunā tehnoloģiju un zināšanu līmenī. Pie mums attīstība turpināsies ļoti strauji, mums tam ir ļoti liela resursu bāze. Uz katru Latvijas iedzīvotāju gadā mūsu valstī tiek izaudzēti apmēram 10 kubikmetri koksnes. Vienas koka mājas būvniecībai vajag 20–30 kubikmetrus koksnes,» informē Tomass Kotovičs.

Konkurētspējīga produkcija Latvijas uzņēmumu ražoto koka produkciju izmanto daudzās valstīs, jo tā ir konkurētspējīga.

Latvijas kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss atzīst, ka bieži vien Latvijā nemaz neredzam, ko ražo vietējie uzņēmumi, jo lauvas tiesa nonāk citās valstīs, kur noieta tirgus ir lielāks. Mūsējie tepat Latvijā ražo pat daudzstāvu koka mājas un tiltu balstus, ko vēlāk uzbūvē Norvēģijā, Beļģijā, Šveicē, Anglijā, Holandē, Islandē...

Mūsu valstī ražoto koka būvkonstrukciju eksports šā gada pirmajos trijos mēnešos palielinājies par 88,8 procentiem, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo laika posmu, liecina ziņu aģentūras LETA informācija. Kopumā koka būvkonstrukciju eksports veidoja 1,2 procentus no kopējā Latvijas meža nozares eksporta, bet imports – 0,1 procentu no kopējā meža nozares importa minētajā laika posmā. Pērn Latvijas meža nozares eksporta kopējā vērtība sasniegusi 1,209 miljardus latu, kas ir četru procentu pieaugums salīdzinājumā ar 2011. gadu.

Koka villa klintī – viss ir iespējams

SIA BikoLat ir viens no uzņēmumiem, kas strādā eksportam. Tā darbinieki var palepoties, ka no A līdz Z veidojuši māju norvēģu dziedātājam Kurtam Nilsenam. Viņš vēlējies koka ēku ģitāras formā. Latvijas firmā paši to uzzīmējuši, paši saražojuši un paši uzbūvējuši. Norvēģi mēdzot būt visai ekstrēmi klienti – viņi pasūta koka villas divos stāvos... klintī, kur materiālus var nogādāt tikai ar helikopteru. Vai arī – vēlas būvēties uz salas. Savukārt Beļģijā šīs firmas kontā ir četru stāvu ēka – koka karkass, kas pastiprināts ar metāla konstrukcijām. Šogad Beļģijā taps SIA BikoLat ražotās pasīvās mājas projekts. Pirmais tāds uzņēmuma pieredzē.

Ražošanas direktors Kārlis Birums stāsta, ka 20 gadu laikā no nelielas kokzāģētavas izveidots liels uzņēmums ar vairākiem simtiem darbinieku. Pašlaik vislielākais noieta tirgus ir Anglijā, Islandē, kā arī citur Eiropā. Vispieprasītākie ir ēvelēti un impregnēti kokmateriāli. Latvijā gan paliek tikai pieci procenti no saražotā.

Piemēram, eksportam uz Angliju un Islandi mēnesī kopā nepieciešams saražot 1000 logu, bet koksni šis uzņēmums saražo 12 000 kubikmetru mēnesī. Kāpēc pie mums lielākoties logus gatavo no plastikāta, bet tepat salīdzinoši netālu cilvēki izvēlas koka logus, koka durvis? Kārlis Birums noteic: «Nezinu, vai tā ir zaļā domāšana, vai arī tur mīl koku, jo plastika būtu lētāka.»

Uzņēmumā kopš 2005. gada darbojas koka paneļu māju departaments. Sākumā tika ražotas koka mājas Islandei, bet krīze piespieda meklēt noieta tirgu arī citviet. Tagad Skandināvijas un Latvijas vajadzībām paliek pa pieciem procentiem no saražotā māju skaita, uz Beļģiju un Norvēģiju eksports ir 45 procenti katrā valstī no saražotā. Pērn ticis īstenots 51 koka mājas projekts, šogad būs vairāk, lēš uzņēmumā. Latvijas uzņēmums pasūtījumus spēj īstenot salīdzinoši nelielā laikā, tas patīk ārzemju klientiem. Piemēram, tā dēvētais gudrais zāģis visas detaļas spēj sazāģēt pāris dienu laikā, montāža ilgst nepilnu nedēļu.

Koka ēka – jaunais ideāls

Tradicionālo guļbaļķu būvi mūsdienās papildina novatoriska pieeja. Piemēram, Austrijā un Bavārijā koka ēka ir kļuvusi par šodienas jauno ideālu. Par īpaši vērtīgu tiek atzīta koksne, kas augusi apmēram 50–100 kilometru attālumā no būvniecības vietas, jo tā nav tālu jātransportē un tā ideāli atbilst konkrētajiem apstākļiem. Iepriekš nosauktajās valstīs daudz izmanto dabisku, bieži vien nekrāsotu koksni. Ir ēkas, kur koksne ir arī ēkas iekšienē – sienu apdarē tā nav ēvelēta, nākusi tieši no zāģa. Zāģējums gan ir kvalitatīvs. Skan neticami, bet skabargas ieraut nevar, apgalvo Tomass Kotovičs.

Austrieši koka ekoloģisko ēku siltināšanai pat neizmanto akmens vati, viņi izmanto nemazgātu aitas vilnu (lai kodes neiemetas). Austriešu izpratnē absolūti pasīvā māja bieži vien ir pārāk sarežģīta būvniecībai un riskanta ekspluatācijas un komforta ziņā, bet šādu koka ekoēkas modeli viņi atzinuši par ļoti veiksmīgu – tā esot ne tikai pietiekami energoefektīva, bet arī videi draudzīga un cilvēkam visveselīgākā būve.

Guļbūve jaunā kvalitātē

SIA Dores Fabrika sevi pieteic kā uzņēmumu, kurš Latvijas tradicionālo guļbūvi apvieno ar modernajām tehnoloģijām un jauniem, atjautīgiem risinājumiem. Uzņēmumā izmanto modernas tehnoloģijas guļbaļķu būvniecībai, piemēram, tievākus kokus salīmē brusās. Līmējot brusas, materiāla patēriņš ir mazāks. Gatavojot māju, ražotnē ir izdarīts pilnīgi viss, lai koka konstrukciju var gluži kā lego klucīti salikt un vairs nekas nav papildus jādara.

SIA Dores Fabrika ražotās guļbūves galvenokārt paredzētas eksporta tirgiem – Rietumeiropai, Skandināvijai, Krievijai, Ukrainai, Japānai, Ķīnai, ASV un Kanādai. Privātmāju ciemats Amatciems ir viens no pašmāju projektiem, kuros izmantotas Dores Fabrikas koka ēkas. Tās ir pielāgotas šai apkaimei, ražotas no masīva koka. Savukārt Itālijā kāds klients vēlējies uz vecas ēkas pamatiem uzbūvēt koka ēku. Kaut arī pamati bija veidoti lauztos leņķos, Dores Fabrika ar uzdevumu tika galā, stāsta uzņēmuma direktors Juris Dzenis.

Uzņēmumā uzskata, ka no Somijas var mācīties, kā prātīgi izstrādāt mežu, ne tikai izvest koksni no valsts. J. Dzenis uzsver, ka klienti ir jāizglīto, jo koka māju būvniecībā ir ļoti daudz iespēju. Tagad populārākas kļūst koka dzīvojamās mājas, ne tikai brīvdienu mājas un pirtis.

***

Pagastmāja – koka ēkā

Limbažu novada Umurgā pagasta pārvaldes ēka ir būvēta no koka. Tāda bijusi vietējo deputātu izvēle. Atturīgā stilā būvētās mājas vietā savulaik bijusi divreiz degusi apmēram simt gadu veca ķieģeļu ēka. Māju atjaunot tur dzīvojošie cieminieki saviem spēkiem un ar savām finansēm nespēja, tāpēc pašvaldība par teritoriālajā reformā piešķirto finansējumu izpirka privatizētos dzīvokļus un uzcēla jaunu ēku. «Gribējām no koka,» tiekoties aizvadītajā nedēļā, uzsvēra Umurgas pagasta pārvaldes vadītājs Pēteris Magone. Koka būve likta uz vecajiem pamatiem, uz tiem uzliets betona segums. Iekštelpām pirmajā stāvā sienas ir viegli transformējamas, lai nepieciešamības gadījumā izveidotu lielāku telpu. Pagrabstāvā izvietots siltummezgls un apkopšanas inventārs. Starp stāviem nācās veidot skaņas izolāciju, jo koka pārsegums tomēr maz slāpējis troksni.

Pagasta pārvalde šajā ēkā atrodas jau trīs pilnus gadus, un darbinieki uz savas ādas pārbaudījuši koka ēkas siltumnoturību. Divas ziemas, kad pāris nedēļu pieturējies 25 līdz 30 grādu liels spelgonis, ēkā bijis silti un arī lielie logi aukstumu cauri nav laiduši. «Esam ļoti apmierināti ar šo ēku. Kāpēc no ķieģeļiem būvēt? No koka! Mēs to soli nenožēlojam. Te ir patīkami uzturēties, koks piešķir auru. To visi apmeklētāji saka,» apmierināts bija Pēteris Magone.