"Nu kas tas ir? Valsts tuvojas 2008. gada krīzei!" Uzņēmēji ceļ trauksmi par politiķu nevarību
"Man ir ļoti lielas aizdomas, ka mēs kā valsts, nespējot pieņemt nepopulārus lēmumus, drīz nonāksim tādā situācijā kā bankas 2008., 2009. gadā," TV24 raidījumā saka Starptautiskās Futbola federāciju asociācijas tiesnesis un jurists Andris Treimanis.
A. Treimanis atklāj, ka pirms nācis uz raidījumu, paskatījies, kā bankām izdevās izkļūt, kā viņš pats saka, no šīs tumšās vietas.
"Šobrīd daudz runā par optimizāciju un digitalizāciju, un arī es pats ikdienā daudz lietoju dažādus digitālos rīkus, piemēram, e-parakstu, Smart ID utt. Un, paskatoties statistikas datus, redzams, ka bankās darbinieku skaits 10 gadu laikā samazinājies uz pusi. Tas ir noticis, ieviešot digitālos rīkus. Un šeit ir līdzīgs jautājums par valsti - par valsts spēju pieņemt nepopulārus lēmumus. Bet ko mēs dzirdam tagad - gadu pirms Saeimas vēlēšanām? Ašeradena kungs saka, ka griezīsim pēc pusotra gada. Nu kas tas ir? Tas ir izsmiekls," raidījumā saka A. Treimanis.
Valdība vakar pēc Finanšu ministrijas (FM) informatīvā ziņojuma "Par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2026., 2027., 2028. un 2029. gadam" uzklausīšanas atbalstīja izdevumu samazinājumu 171 miljona eiro apmērā 2026. gada budžetā.
Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2026. gadam aprēķināti 12,966 miljardu eiro apmērā un 2027. gadam 12,758 miljardu eiro apmērā, teikts FM ziņojumā.
Salīdzinājumā ar attiecīgā gada ietvaru izdevumi palielināti 441 miljona eiro apmērā 2026. gadam un 784,2 miljonu eiro apmērā 2027. gadam.
Savukārt 2028. gadam izdevumi noteikti 12,406 miljardu eiro apmērā un 2029. gadam - 12,461 miljarda eiro apmērā, kas salīdzinājumā ar ietvaru 2027. gadam palielināti 431,7 miljonu eiro apmērā 2028. gadam un 487 miljonu eiro apmērā 2029. gadam. Vairāk šeit
