Ukrainas kara 185. diena. Jaunākā informācija

Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Krievijas Ukrainas karā 27. augustā. Ukraina jau sešus mēnešus varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.

23.02. Maskavā sadedzināta galvenā Krievijas armijas cenzora automašīna. Vairāk šeit

22.46. Pēc Krievijas opozicionāra un publicista Andreja Piontkovska teiktā kanālam "TSN", Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu ir iespējams gāzt apvērsuma rezultātā. Šāds mēģinājums ir bijis. Vairāk šeit

21.05. Rumānijā apgāzies autobuss ar ukraiņu bēgļiem, kuri bija ceļā atpakaļ uz Ukrainu. Salonā atradās 43 cilvēki, galvenokārt sievietes un bērni. Ir cietušie, vēsta UNIAN.

19.25. Krievijas pārstāvis Igors Višņeveckis paziņoja, ka ANO Kodolieroču neizplatīšanas līguma pārskata konferences galadokumenta projekts, kuru Krievija bloķējusi, neesot "līdzsvarots".

"Mūsu delegācijai ir viens būtisks iebildums pret vairākiem paragrāfiem, kas pēc savas iedabas ir atklāti politiski," norādīja Višņeveckis, piebilstot, ka Krievija nav vienīgā valsts, kas nav apmierināta ar dokumentu.

Kā vēsta informēti avoti, Maskava īpaši iebildusi pret punktiem, kas attiecas uz Ukrainas Zaporižjes atomelektrostaciju (AES), kuru savā kontrolē sagrābis Krievijas karaspēks.

18.15. Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes pārstāvis Vadims Skibickis paziņojis, ka augstas precizitātes ieroču krājumi krieviem jau esot "uz robežas".

Tāpēc krievi ķeršoties pie citiem līdzekļiem. Jau tagad tiekot aktīvi izmantotas dudzstobru reaktīvie mīnmetēji "Uragan" un "Smerč", ar kuriem tiek apšaudīta Mikolajiva, Zaporižjes apgabals un Harkiva.

16.35. Kazahstānā izvietotie krievu karavīri atsakoties atgriezties Krievijā, lai izvairītos no iesaistīšanas karā pret Ukrainu, sestdien savā oficiālajā "Telegram" kanālā paziņojusi Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde (GUR).

Formālais iemesls esot atbilstošu transportlidmašīnu trūkums, jo tās pilnā sastāvā iesaistītas karā pret Ukrainu.

Tomēr saskaņā ar GUR rīcībā esošajām ziņām karavīri nevēloties tikt nosūtīti uz Ukrainu.

15.38. Sēdē, kas ievilkās līdz sestdienas rītam, Čehijas parlamenta apakšpalāta gandrīz vienbalsīgi atbalstījusi Somijas un Zviedrijas uzņemšanu NATO.

Senāts alianses paplašināšanos, uzņemot tajā abas Ziemeļvalstis, ratificēja jau 10.augustā.

Somija un Zviedrija desmitgadēm ilgi bija turējušās pie sava neitralitātes statusa, taču pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā, kas sākās 24.februārī, gan Helsinki, gan Stokholma strauji mainīja savu nostāju, atzīstot, ka pievienošanās NATO stabilizēs to drošības situāciju.

14.30. Krievijai palikuši ne vairāk kā 45% no raķetēm, kas tai bija februārī, uzsākot atkārtoto iebrukumu Ukrainā, sestdien paziņojis Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes pārstāvis Vadims Skibickis.

"Saskaņā ar mūsu aprēķiniem viņiem [krieviem] palikuši ne vairāk kā 45% no tām raķetēm, kas bija pirms kara sākuma," norādījis Skibickis, piebilstot, ka īpaši sarežģīta situācija iebrucējiem esot ar raķetēm "Iaskander", no kurām atlikuši tikai 20% vai pat mazāk.

13.50. Lai neeskalētu konfliktu starp Rietumiem un Krieviju, Latvija varētu biežāk paklusēt, uzskata Rīgas domes deputāts, Latvijas Krievu savienības (LKS) premjera amata kandidāts Miroslavs Mitrofanovs.

Politiķis uzskata, ka no Latvijas patlaban starptautisko attiecību veidošanas kontekstā nekas daudz nav atkarīgs, tomēr tas, ko Latvija gan varētu darīt, ir neprovocēt Krieviju. Austrumu kaimiņvalstij, Mitrofanova ieskatā, Latvija ir maz interesanta un kara Ukrainā mērķis ir mainīt pasaules ekonomikas veidolu, tajā lielāku lomu panākot Krievijai.

12.55. Nolūkā palielināt Polijas un Slovākijas enerģētisko neatkarību piektdien tika atklāts cauruļvads, kas savieno abu valstu gāzesvadu tīklus.

Šis starpsavienojums dos iespēju Slovākijai saņemt gāzi no Norvēģijas, kā arī sašķidrināto dabasgāzi no Polijas termināļiem. Savukārt Polija varēs saņemt gāzi no Alžīrijas caur Itāliju un Slovākiju.

Līdz ar to Polija un Slovākija varēs pārorientēt gāzes importu no Krievijas uz citām valstīm.

11.30. Krievija bloķējusi ANO Kodolieroču neizplatīšanas līguma pārskata konferences galadokumentu, piektdien, noslēdzoties konferencei, paziņojis tās priekšsēdētājs Gustavo Zlauvinens.

"Man par dziļu nožēlu šī konference nav spējusi rast konsensu," atzina Zlauvinens.

Kodolieroču neizplatīšanas līgumu parakstījusi 191 ANO dalībvalsts, un tā pārskata konference notiek reizi piecos gados. Tās mērķi ir novērst kodolieroču izplatīšanos, veicināt pilnīgu kodolatbruņošanos un vairot sadarbību miermīlīgas kodolenerģijas izmantošanā.

10.16. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz sestdienas rītam sasnieguši 46 500 karavīru, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Diennakts laikā iznīcināti 250 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 24.februārī krievi zaudējuši 1939 tankus, 4254 bruņutransportierus, 1045 lielgabalus, 274 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 148 zenītartilērijas iekārtas, 234 lidmašīnas, 202 helikopterus, 836 bezpilota lidaparātus, 196 spārnotās raķetes, 3165 automobiļus un autocisternas, 15 kuģus un ātrlaivas un 99 specializētās tehnikas vienības.

09.08. Krievijas artilērijai apšaudot dzīvojamās ēkas Zaporižjas apgabala Kamjankas pilsētciematā, nogalināti pieci cilvēki, sestdien paziņojis Zaporižjas apgabala administrācijas vadītājs Oleksandrs Staruhs.

Starp nogalinātajiem ir sieviete un divi viņas bērni, kas bija divus un astoņu gadus veci.

08.01. Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka ļāvusi noprast, ka Berlīne būtu gatava kompromisam jautājumā par tūristu vīzu izsniegšanas ierobežošanu Krievijas pilsoņiem, dažām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm pieprasot blokam pieņem vienotu un stingru nostāju.

05.14. Ungārija piektdien paziņojusi, ka regulators apstiprinājis darījumu ar Krievijas uzņēmumu "Rosatom" par divu jaunu kodolreaktoru būvniecību, kas izmaksās 12,5 miljardus eiro, un ka būvdarbi sākšoties jau tuvāko nedēļu laikā.

Krievijas iebrukums Ukrainā nav mazinājis Budapeštas ieinteresētību šajā projektā, kas paredz papildināt četrus esošos reaktorus Pakšas atomelektrostacijā (AES) ar diviem jauniem.

03.55. Dažas ES dalībvalstis - Igaunija, Latvija, Lietuva un Čehija - jau pārtraukušas tūrisma vīzu izsniegšanu krieviem. Citas, tajā skaitā Polija un Somija, arī pieprasa vīzu izsniegšanas aizliegumu.