Kapsētās tiks ieviesta jauna kārtība: trīs gadus neapkoptās kapa vietas atņems

Valdība otrdien atbalstīja Kapsētu likuma projektu, kas paredz noteikt vienotu regulējumu par kapsētu ierīkošanu, uzturēšanu, paplašināšanu un kapavietas piešķiršanu.

Kā norādīts likumprojekta anotācijā, katras pašvaldības pieeja minēto jautājumu regulējumā atšķiras, tādēļ nepieciešams vienots regulējums, mazinot normatīvismu un sekmējot tiesisko skaidrību iedzīvotājiem par viņu tiesībām un pienākumiem.

Likumprojektā noteikts, ka par kapsētas izveidi, paplašināšanu vai slēgšanu lemj pašvaldības dome. Lēmumā par kapsētas izveidošanu nosaka tās nosaukumu, robežas un kapsētā iespējamos apbedījuma veidus.

Pašvaldība var noteikt laiku, kad kapsēta tiek slēgta apmeklētājiem, lēmumā iekļaujot pamatojumu, kādēļ šādi ierobežojumi tiek noteikti.

Vienlaikus pēc pieprasījuma pašvaldībai jānodrošina kapsētas pieejamība kultūrvēsturisko tradīciju īstenošanai arī noteikto kapsētas apmeklēšanas ierobežojumu laikā.

Pašvaldībai jau savlaicīgi jāplāno kapsētu izveidošana un paplašināšana saskaņā ar tās teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem.

Kapsētu apbedījumiem slēdz, ja tajā nav brīvu vietu apbedījumu veikšanai, bet kolumbārijs tiek slēgts, ja tajā nav brīvu vietu urnu novietošanai.

Likumprojektā ietvertas pamatprasības pašvaldības kapsētu uzturēšanai, paredzot, ka kapsētā pašvaldībai būtu jānodrošina vismaz tādi labiekārtojuma elementi kā norāde ar kapsētas nosaukumu, kapsētas apmeklējuma ierobežojumiem, ja tādi ir noteikti, kā arī kapsētas apsaimniekotāja nosaukumu un kontaktinformāciju.

Tāpat likumprojekts paredz prasību iezīmēt dabā kapsētas teritorijas robežu, kur tā nav uzskatāmi norobežota ar vides vai infrastruktūras objektiem.

Regulējuma mērķis ir nodrošināt, lai vizuāli būtu iespējams nošķirt kapsētas teritoriju, kas nepieciešams arī kapsētas izmantošanas un sabiedriskās kārtības noteikumu, ja tādi noteikti, ievērošanai un kontrolei.

Noteiktā prasība nenozīmē pienākumu pašvaldībai veikt kapsētu norobežošanu ar žogu. Pašvaldība, vērtējot individuāli katras kapsētas izvietojumu dabā, kā arī pieejamos resursus, ir tiesīga izvēlēties piemērotāko kapsētas teritorijas iezīmēšanas veidu.

Attiecībā uz kapsētu labiekārtošanu likumprojektā noteikts, ka pašvaldības kapsētā vai pie tās robežas būtu jāiekārto vismaz viens sadzīves atkritumu savākšanas punkts un, izvērtējot kapsētas apmeklētību, arī ūdens ņemšanas vieta un tualete.

Likumprojekts pieļauj, ka, izvērtējot kapsētas apmeklētību, ūdens ņemšanas vieta un tualete kapsētā var arī netikt iekārota, ja kapsētas apmeklētība ir tik neliela, ka šādu labiekārtojuma elementu nodrošināšana nav nepieciešama.

Attiecībā uz ūdens ņemšanas vietas un tualetes ierīkošanu likumprojektā paredzēts pārejas periods - viens gads no šā likuma spēkā stāšanās, tādējādi pašvaldībām paredzot garāku termiņu minēto labiekārtojumu izveidei, ja tādi vēl nav ierīkoti.

Kapsētā nepieciešamas norādes uz kulta ēkām, kā arī uz citiem kapsētā esošajiem koplietošanas objektiem. Ar šādām ēkām saprot baznīcas, kapelas, mošejas, sinagogas un citas reliģijas vai kulta ēkas, ar kapsētām saistītās ēkas, kapličas, mauzolejus, sēru zāles, krematorijas, kolumbārijus un tamlīdzīgas ēkas.

Ņemot vērā regulējumā paredzētās prasības pašvaldību kapsētu labiekārtojumam, 2023.gadā tika veikta pašvaldību aptauja. Aptaujai atsaucās un atbildes sniedza visas 43 pašvaldības, apzinot situāciju par kopumā 2537 pašvaldību īpašumā vai tiesiskajā valdījumā esošām kapsētām.

Aptaujā secināts, ka visvairāk kapsētu ir Dienvidkurzemes novada pašvaldībā - 216 kapsētas, un Rēzeknes novada pašvaldībā - 300 kapsētas.

Par aptaujā apzinātajām kapsētām sniegta informācija, ka nepilni 64% kapsētu teritoriju ir nožogotas vai citādi uzskatāmi norobežotas no apkārtējās teritorijas, no kuriem aptuveni 3% norādītas kā daļēji norobežotas.

No pašvaldību aptaujas izriet, ka vismaz viens sadzīves atkritumu savākšanas punkts ir izvietots 55% no aptaujā apzinātajām kapsētām. Vēl nepilnos 8% kapsētu ir paredzēta vieta tikai bioloģisko atkritumu izmešanai, tāpat nepilnos 8% aptaujāto kapsētu sadzīves atkritumu savākšanas punkti tiek izvietoti sezonāli - vasaras sezonā, kapusvētku vai citu svētku laikā.

Daļā aptaujāto kapsētu tiek nodrošināta arī atkritumu šķirošana.

Aptuveni 60% no aptaujā apzinātajām kapsētām ir ierīkota vismaz viena ūdens ņemšanas vieta. Vēl trīs kapsētās ūdens ņemšanas vieta tiek nodrošināta sezonāli.

Aptaujā pašvaldības norādījušas, ka aptuveni 36% to kapsētu vai netālu no kapsētām ir publiski pieejama tualete. Vēl 26 kapsētās biotualete tiek nodrošināta sezonāli, uz kapusvētku vai citu svētku laiku.

Saskaņā ar aptaujas datiem, aptuveni 40% kapsētu būtu nepieciešams veikt papildu pasākumus, lai nodrošinātu kapsētu labiekārtojumu atbilstoši likumprojektā ietvertajām prasībām.

Likumprojekts arī nosaka, ka pašvaldībām būs pienākums izveidot un uzturēt elektronisku pašvaldības kapsētu apbedījumu reģistru. Likumprojekta regulējums nosaka minimālo informācijas apjomu, kas būtu norādāms pašvaldības kapsētu apbedījumu reģistrā.

Likumprojekts paredz gadu ilgu pārejas posmu iepriekš norādītā reģistra izveidei. Pirms vienota regulējuma izveides lielākoties pašvaldības jau ir veikušas attiecīgās informācijas uzkrāšanu, taču katra pašvaldībā savā atšķirīgā veidā un atšķirīgā informācijas apjomā.

Ievērojot minēto, likumprojekts attiecībā uz pašvaldību jau uzkrāto informāciju nosaka, ka to minētajā reģistrā iekļauj triju gadu laikā no šā likuma spēkā stāšanās.

Likumprojektā paredzēts vienots regulējums kapavietu piešķiršanai pašvaldību kapsētās.

Kapavietu piešķir pašvaldība kā publiskas lietas sevišķās izmantošanas tiesības.

Primāri, lemjot par kapavietas piešķiršanu, tiks vērtēta mirušā pēdējā deklarētā dzīvesvieta vai norādītā papildu dzīvesvietas adrese, taču vienlaikus neliedzot iespēju kapavietu piešķirt arī, vadoties pēc iesniedzēja deklarētās vai norādītās papildu dzīvesvietas adreses.

Tāpat, vadoties no pašlaik pašvaldībās ieviestās kārtības, saglabātas tiesības kapavietu piešķirt arī pēc iesniedzēja brīvas izvēles, ja kapsētā jau ir iesniedzēja lietošanā esoša, brīva kapavieta, vai atbilstoši iesniedzēja izvēlei, ja attiecīgajā kapsētā ir brīva kapavieta.

Likumprojektā noteikta konkrēta kapavietu piešķiršanas secība, kas nozīmē, ka kapavietas attiecīgajā pašvaldībā prioritāri tiek piešķirtas, vadoties pēc mirušā vai iesniedzēja dzīvesvietas.

Paredzēts noteikt, ka pašvaldība pēc iesnieguma saņemšanas sniegs informāciju iesniedzējam par pieejamām kapavietām iesniegumā minētajā kapsētā, un iesniedzējs varēs izvēlēties kapavietu. Gadījumos, kad iesniedzēja izvēlētajā pašvaldības kapsētā nebūs brīvu kapavietu, pašvaldība piedāvās iesniedzēja izvēlei kapavietu citās šīs pašvaldības kapsētās, kurās apbedīšana būs iespējama.

Iesniegumā par kapavietas piešķiršanu iesniedzējam būs tiesības lūgt rezervēt viņam blakus esošu kapavietu, pēc būtības veidojot tā sauktos "dzimtas" apbedījumus.

Pašvaldības pieņemto lēmumu par kapavietas piešķiršanu vai atteikumu varēs apstrīdēt pašvaldībā un pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā.

Likumprojektā paredzētas arī kapavietu uzturēšanas pamatprasības un kapavietas turētāja pienākumi, piemēram, kā sagatavot kapavietu apbedīšanai, triju mēnešu laikā pēc apbedīšanas sakopt kapavietu, tai skaitā novākt vītušos ziedus, vainagus, zarus, regulāri kopt kapavietu, tai skaitā apkopt stādījumus un uzturēt labiekārtojuma elementus.

Likumprojekts paredz vienotu regulējumu arī attiecībā uz kapavietas atzīšanu par nekoptu un tās izmantošanas tiesību atņemšanu. Vienotā kārtība paredz, ka kapsētas apsaimniekotājs ne retāk kā vienu reizi kalendārajā gadā no 1.aprīļa līdz 1.novembrim apseko kapavietas un informē par ilgstoši nekoptām kapavietām.

Ilgstoši nekoptas kapavietas ir tādas, no kurām nav novākti vītušie ziedi, vainagi, kritušas lapas, zari, sveču izdedži, salauzti vai sagāzti labiekārtojuma elementi un tamlīdzīgi, kas būtiski pasliktina kopējo kapsētas vizuālo pievilcību.

Pamatojoties uz apsekošanā konstatēto, pašvaldība pieņem lēmumu, ar kuru atzīst kapavietu par nekoptu, un par to informē kapavietas turētāju. Vienlaikus kapavietas turētājam tiek dota iespēja triju gadu laikā veikt minētās kapavietas sakopšanu, tādējādi atceļot minēto pašvaldības lēmumu.

Ja kapavietas turētājs nav zināms, kapsētas apsaimniekotājs pēc pašvaldības lēmuma pieņemšanas novieto kapavietā informatīvu paziņojumu par to, ka kapavieta atzīta par nekoptu, un norāda savu kontaktinformāciju saziņai.

Paziņojumu pašvaldība ir tiesīga izvietot arī citur, ievērojot noteiktos informācijas pieejamības ierobežojumus, piemēram, oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", ja kapavietas turētājs nav zināms.

Likumprojekts paredz, ka informācija par kapavietas atzīšanu par nekoptu tiek iekļauta arī pašvaldības kapsētu apbedījumu reģistra publiskojamajā daļā.

Ja kapavieta pēc attiecīgā lēmuma pieņemšanas minētajā termiņā netiek sakopta, pašvaldība lemj par kapavietas izmantošanas tiesību atņemšanu.

Likumprojekts arī nosaka vienotu regulējumu attiecībā uz apbedījumu veikšanu un urnas novietošanu kolumbārijā, ziņu aktualizēšanu Fizisko personu reģistrā u.c.

Nodrošinot vienota regulējuma ieviešanu, ar likuma spēkā stāšanās brīdi spēku zaudēs pašvaldību saistošie noteikumi par pašvaldību kapsētu izmantošanu.

Vienlaikus likumprojektā noteikta pārejas kārtība - saistošie noteikumi ir piemērojami tiktāl, ciktāl tie nav pretrunā ar šo regulējumu, bet ne ilgāk kā līdz 2027.gada 30.jūnijam.

Gala lēmums par likuma pieņemšanu jāpieņem Saeimai.