"Cilvēkbērns tika nobadināts gandrīz līdz nāvei," sabiedrību šokē stāsts par jaunieti no pansionāta
"Latvijas Kustība par neatkarīgu dzīvi" savā "Facebook" kontā publicējuši skaudru kāda puiša stāstu, par kuru rūpes līdz viņa pilngadībai bija uzņēmusies valsts aprūpes iestāde. Iestādes nosaukums gan netiek nosaukts.
"10.jūnijā uz dzīvi mūsu jaunajā Grupu mājas pakalpojumā Priedaines ielā no valsts ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas centra (VSAC), jeb tautas valodā sakot - valsts pansionāta pārcēlās 18 gadus vecs puisis ar ļoti smagiem attīstības traucējumiem. Vēl pavisam bērns. Gada sākumā viņš bija pārvests no bērnu aprūpes centra uz centru pieaugušām personām. Pārceļoties uz pieaugušo iestādi viņa svars bija 36,5 kg (kā lasāms dokumentos).
Mēs esam redzējuši daudz ko aprūpes centros, esam veikuši dzīves kvalitātes izvērtējumus, rakstījuši Labklājības ministrijai neskaitāmus atzinumus ar rekomendācijām. Mums nav ilūziju par ilgstošo aprūpi cilvēkiem ar smagiem traucējumiem. Bet ieraugot jaunieti, kuru atveda pie mums no valsts aprūpes centra - tas mūs satricināja. Mūsu priekšā bija ēna no cilvēka.
Puisis svēra 28,5 kilogramus. Viņš bija fiziski un emocionāli pilnībā novārdzis. Viņa skatiens bija tukšs, ķermenis — izkāmējis, stāvoklis — mūsuprāt bīstams dzīvībai.
Viņš bija nobadināts (šos vārdus mums vēlāk teica viņa ģimenes ārste, kura rūpējās par viņu pansionātā). Un viņš bija nobadināts nevis tāpēc, ka pansionātā trūka pārtikas, bet tāpēc, ka viņa barošana prasa laiku.
Šis cilvēkbērns, atrodoties pilnā valsts aprūpē un saņemot valsts finansētu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, tika nobadināts gandrīz līdz nāvei. Viņš pusgada laikā zaudēja gandrīz 20% no sava ķermeņa svara. Tas notika visu darbinieku acu priekšā. Cilvēkbērns pamazām izdziest un neviens tam nepievērš uzmanību! Mēs joprojām nespējam aptvert, kā kaut kas tāds var notikt.
Šis puisis it kā tika aprūpēts, bet būtībā viņš tika atstāts novārtā. Un lai nu kurš, bet Labklājības ministrija noteikti zina, ka atstāšana novārtā ir viena no vardarbības formām. Un tas ir noticis Labklājības ministrijas pakļautības iestādē (valsts pansionātā), kur ministrija ne tikai finansē pakalpojumu, bet arī uzņemas atbildību par kvalitātes kontroli.
Pat ja mums kāds mēģinātu pateikt, ka šis ir tikai viens nejaušs gadījums, mūsu atbilde ir - tā ir sistēmiska problēma. Mēs, protams, nezinām, cik vēl tādu cilvēka kritiskā stāvoklī ir šai valsts aprūpes iestādē un citās valsts aprūpes iestādēs. Bet mūs noteikti biedē ārstes vārdi “tādu tur ir daudz, jo personālam nav laika”.
[..]
Šis puisis nespēj runāt. Šobrīd mēs esam viņa balss. Bet, ja viņš spētu runāt, viņš noteikti pateiktu: “mani atstāja nomirt”. Šobrīd tie būsim mēs, kas pateiksim - jūs, tie kuri ir atbildīgi par cilvēka ar smagiem traucējumiem aprūpi valsts ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas iestādēs, vienkārši skatījāties kā lēnām izdziest cilvēka dzīve un uzskatījāt, ka tas ir normāli …
Mēs esam informējuši par situāciju LR Labklājības ministru R.Uzulnieka kungu,LR Tiesībsarga biroju un LR Saeimas Sociālo un darba lietu komiteju. Mēs gaidām reālu rīcību, nevis tikai atrunāšanos un pareizi noformulētas frāzes.
[..]
Šobrīd puisis pie mums Grupu mājā dzīvo jau divus mēnešus. Viņa svars ir pieaudzis par 4 kilogramiem. Viņš atkal spēj smaidīt un smieties, viņam ir emocijas. Ar viņu katru dienu strādā ergoterapeits, viņam ir fizioterapijas, mūzikas nodarbības, taktīlā masāža, viņš katru dienu vairākas stundas ir pastaigā ārā. Viņam apkārt ir cilvēki, kuriem viņš ir svarīgs! Viņš dzīvo pilnvērtīgu dzīvi un izbauda to," lasāms paziņojumā.
Maigi sakot, šis stāsts ir satricinājis Latvijas iedzīvotājus. Cilvēki nesplēpj sašutumu par šādu attieksmi un cer, ka stāsts netiks paslaucīts zem tepiķa ierēdniecības gaiteņos.
