Pirms izsakām bieži vien emocionālu attieksmi par valsts kapitālsabiedrību valdes locekļu atalgojumu, būtu jāizvērtē šo amatu nozīme un svarīgums sabiedrībai kopumā, intervijā Latvijas Radio sacīja sabiedrisko mediju ombuds Edmunds Apsalons.
Lūgts komentēt diskusijas par plānoto atalgojumu pieciem topošās VSIA "Latvijas Sabiedriskais medijs" (LSM) valdes locekļiem, Apsalons aicināja šim atalgojumam pretī nolikt kvantitatīvos un kvalitatīvos rādītājus, ar ko būs jāstrādā. Un tad vērtēt, vai atalgojums ir pārāk liels vai nē.
Patlaban, viņaprāt, vairāk tiek izteikti emocionāli vērtējumi. Viņš atzina, ka nav īstais eksperts šajā jautājumā, vienlaikus paužot, ka viņam šķiet zīmīgi, ka daudzi neapmierinātības izteicēji viedokli sāk ar vārdiem: "Nedomājiet, ka man ir žēl, ka man skauž."
"Tas, iespējams, ir saistīts ar to, ka bieži vien uztveram atalgojumu kā cilvēka vērtības mēru. Un tad cilvēki, kuriem tas ir zemāks, saka, vai tad tamdēļ es esmu mazāk vērtīgs?" pauda Apsalons.
Kā vēstīts, Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) izsludinātajā konkursā uz pieciem topošā LSM valdes locekļu amatiem kopumā pieteikušies 78 kandidāti, bet vislielākā konkurence ir uz valdes locekļa posteni, kas atbildēs par personāla vadību.
Valdes locekļiem noteikta mēnešalga 9200 eiro, savukārt valdes priekšsēdētājam - 10 100 eiro.
Salīdzinoši, piemēram, Latvijas Televīzijas valdes priekšsēdētājs Ivars Priede pērn atalgojumā kopumā saņēma 70 567 eiro jeb ap 5900 eiro mēnesī, bet Latvijas Radio valdes priekšsēdētāja Una Klapkalne - 65 688 eiro jeb ap 5500 eiro mēnesī, liecina viņu iesniegtās valsts amatpersonu deklarācijas.
SEPLP akcentē, ka atbilstoši Valsts kancelejas vadlīnijām bāzes atlīdzība tika palielināta, "ņemot vērā, ka valdei būs jāsasniedz ambiciozi, grūti sasniedzami mērķi, īstenojot nozarē vēl nebijušu reformu, veidojot vienotu sabiedriskā medija uzņēmumu".
SEPLP skaidrojums par potenciālās LSM vadības atalgojumu izsaucis Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča neapmierinātību, kurš sociālajos tīklos SEPLP pamatojumu nodēvējis par "kārtējo atrunāšanos". Politiķis LSM vadībai plānotos tēriņus novērtējis kā "vienkārši nepieņemamus pašreizējā situācijā", vienlaikus apšaubot, vai LSM nepieciešami tik daudz - pieci - valdes locekļi. Kā liecina "firmas.lv" dati, Latvijas Radio pašlaik ir trīs valdes locekļi, bet Latvijas Televīzijai - divi.