Veselība

Aizlikts deguns, kakla sāpes un paaugstināta temperatūra ir lielai daļai pazīstami saaukstēšanās simptomi. Ziemas sezona, straujās laikapstākļu maiņas un bērnu atgriešanās skolā pēc brīvlaika ir veicinājušas lielāku dažādu vīrusu izplatību. Bieži vien liekas, ka zinām kā rīkoties, lai simptomus mazinātu, bet vai tā tiešām ir? Kādas ir biežāk pieļautās kļūdas, ārstējot saaukstēšanos, un ko nedarīt, skaidro farmaceite Zane Melberga.

Vai konservēts tuncis ir veselīgs, vai tomēr labāk no tā izvairīties? Lasiet tālāk rakstu un uzziniet, ko par šādu konservu ēšanu domā uztura speciālisti.

Pie matu izkrišanas var būt vainojami daudz un dažādi faktori, tai skaitā ģenētika, uzturs, stress, vitamīnu trūkums u.c. Cik dažādu iniciatoru, tik dažādas var būt šīs problēmas ārstēšanas metodes. Izrādās, ka ne tikai dārgi skaistumkopšanas līdzekļi var palīdzēt samazināt matu izkrišanu, bet arī vairāki virtuvē pieejamie pārtikas produkti.

Aukstumpumpas mēdz parādīties pašos nepiemērotākajos brīžos, radot ne vien estētisku defektu, bet arī sāpes un diskomfortu. Aukstumpumpu izraisītāju – herpes vīrusu – pārnēsā līdz pat 90 % pasaules iedzīvotāju, un, lai gan ikdienā tas nav aktīvs, pazeminoties imunitātei, vīruss aktivizējas, izpaužoties kā herpes.

Respiratori sincitiālais vīruss (RSV) šoziem ir aktīvs. Pieaugušam cilvēkam tas parasti neizpaužas citādi, kā jebkurš sezonālais elpceļu vīruss, taču īpaši uzmanīgiem jābūt zīdaiņu vecākiem – bērniem līdz 6 mēnešu vecumam RSV var radīt nepieciešamību ārstēties stacionārā. Kā, sajūtot pirmos simptomus, zināt, vai ir vērts satraukties, un kādai slimības gaitai gatavoties – stāsta ģimenes ārste Kristīne Astra un farmaceite Ieva Virza.

Pateicoties ziemas spelgonim, sausajam gaisam mājās, daudzi gada aukstajos mēnešos saskaras ar vienu problēmu - sausām lūpām. Kā padarīt lūpas atkal mīkstas un ko veikt profilaktiski, lai tās nekļūtu sausas?

Šosezon turpina strauji izplatīties dažādi augšējo elpceļu vīrusi – gan tie, ko saucam par parastu saaukstēšanos, gan tie, kas pievērš vairāk uzmanības un rada nopietnākas problēmas, piemēram, gripa. Kā, sajūtot pirmos simptomus, zināt, vai ir vērts satraukties, un kādai slimības gaitai gatavoties – stāsta ģimenes ārste Kristīne Astra un farmaceite Ieva Virza.

Mazgāšanās aukstā dušā sākotnēji var nešķist visai vilinoša ideja, bet ir vērts apsvērt ideju mainīt savus paradumus. Tā ne tikai ir iespējams vieglāk atmosties, bet mazgāšanās aukstajā ūdenī var veicināt labu veselību.

Vai zināt kādu labumu, bez labas veselības, liekā svara zaudēšanas, sniedz sportošana?

Smaguma sajūta un diskomforts vēderā, tas var liecināt par to, ka vēders atkal ir uzpūties. Tās nav patīkamas sajūtas. Vēdera pūšanos var veicināt dažādi faktori. Liela daļa cilvēku uzskata, ka vēdera pūšanos veicina gāzu uzkrāšanās, taču pie vainas var būt arī kaut kas pavisam cits.

Pašreizējā ziemas periodā medikamentu lietošana biežāk nepieciešama arī tiem, kuri slimo pavisam reti, savukārt tiem, kuriem sezonālā saslimšana ir vēl papildu slogs vienai vai pat vairākām hroniskām slimībām, šis periods var būt īpaši izaicinošs, norāda farmaceite Ērika Pētersone.   

Klepus, iesnas, paaugstināta temperatūra – vīrusu sezona rit pilnā sparā, un saslimšana var piezagties, gluži nemanot. Vienas no nepatīkamākajām saaukstēšanās blaknēm ir sausa un sāpīga deguna āda, kas rada diskomfortu, būtiski apgrūtina slimības gaitu un vēl vairāk pasliktina jau tā nelāgo pašsajūtu. Kā vīrusu saslimšanas laikā pareizi kopt jutīgo deguna ādu, stāsta farmaceite Alīna Fleišmane.

Kad svētku maratons ir aizvadīts, tad ir pienācis īstais laiks, lai parūpētos par savu sejas ādu. Svētku laikā ir ne tikai gardi ēsts un dzerts, bet arī miegam ir veltīts maz laika. Visas šīs nosauktās lietas mēdz atspguļoties mūsu sejas ādā. Lai jauno gadu sāktu ar veselīgu un starojošu ādu, izmēģiniet šīs trīs sejas maskas.

Tieši ēšanas paradumi un bieži vien nosaka, kādas uzturvielas un vitamīnus organisms saņem un ko nesaņem. Uztura speciāliste Anita Baumane atgādina, ka par uztura balansu tieši ziemā būtu visai nopietni jāpadomā. Savukārt farmaceite Ērika Pētersone atgādina, ka aptiekās ir pieejami uztura bagātinātāji, kas problēmu risinājumam var palīdzēt, tomēr tas ir tikai plāns B. Plāns A ietver ēšanas paradumu pārskatīšanu, lai organisms uzņemtu to, kas tam patiešām ir noderīgs visu funkciju nodrošināšanai.

Lai gan joprojām nav radīts viens "brīnumlīdzeklis" paģiru ārstēšanai, ir dažādi veidi kā atvieglot nākamās dienas nelāgās sajūtas, ja svētkos tā pavairāk nācies baudīt alkoholiskos dzērienus.

Mūsdienu steidzīgajā ritmā daudzi cilvēki var piedzīvot izdegšanu. Lielam riskam ir pakļauti tieši vecāki. Steidzīgs rīta cēliens ar brokastu gatavošanu, bērnu pucēšanu un vešanu uz mācību iestādēm. Pēc tam daudzie darba pienākumi, kam seko ne mazāk spraigais pēcpusdienas un vakara cēliens – veikala apmeklējumi, bērnu izvadāšana uz pulciņiem, vakariņu gatavošana un virkne citu pienākumu. Tā tas turpinās, līdz kādā rītā saproti - zinot, kas sagaida, negribas nemaz vairs celties. Tu esi izdedzis…

Kā zināms, tad dzīvojot mūsu platuma grādos, daudziem mēdz būt D vitamīna deficīts, jo pie mums saule nespīd tik spoži, kā, piemēram, dienvidos. Lai izvairītos no vitamīna deficīta organismā, aptiekās pieejami dažāda veida uztura bagātinātāji. Vai zinājāt, ka katrai vecuma grupai ir nepieciešams uzņemt atšķirīgu D vitamīna devu?

Veselības eksperti nosauc piecus populārus vakara paradumus, kuri var tiešā mērā veicināt svara pieaugumu un bezmiegu.

Viena no tipiskākajām ziemas sezonas problēmām ir iesnas. Aukstajā gada laikā nav grūti tās iegūt, bet ārstēšana var prasīt laiku. Farmaceite Zane Melberga dalās ar četriem padomiem, ko nekādā gadījumā nevajadzētu darīt, ja jums ir iesnas.

No pietūkušām, sāpošām kājām jeb vēnām nav pasargāts neviens. Lai arī lielākoties šadas problēmas nav bīstamas, tās ir visai nepatīkamas. Izrādās, ka nepatīkamās sajūtas var veicināt dažādi ikdienas paradumi.

Parūpējies par savu imunitāti un jau laikus pagatavo veselīgos "imunitātes kvadrātiņus"!

Magnijs ir viena no pati svarīgākajām minerālvielām, kura nepieciešama mūsu organismam. Tā kā mūsu organisms pats magniju neražo, tad to ir nepieciešams uzņemt ar pārtiku, vai uztura bagātinātājiem. Magnijs palīdz vairot enerģiju, veicina pilnvērtīgu muskuļaudu un nervu darbību, kā arī palīdz veicināt stipru imūnsistēmu u.c. Bet, kas notiek, ja mūsu organismā ir šīs minerālvielas deficīts?