Klepus ir īsts daudzveidis, turklāt šis simptoms var būt pazīme lielam slimību kopumam. Tāpēc klepus ārstēšana ir sarežģīta, un ar pašārstēšanos jāuzmanās – ne velti speciālisti stingri piesaka: “Ja klepus nepāriet, steigšus pie ārsta!”
Saaukstēšanās vīrusi un gripa var izraisīt atklepojošu (mitru) vai sausu jeb neproduktīvu klepu, kas neizvada krēpas no elpceļiem. Klepu var izraisīt arī gastroezofageālā refluksa (GERS) jeb atviļņa slimība, Covid-19 un astma, ka arī smēķēšana, hroniska obstruktīva plaušu slimība (HOPS) un tuberkuloze. Rejošu klepus izraisa krups (laringotraheīts). Iemeslu ir daudz, taču parasti vairums cilvēku uzreiz neskrien pie ārsta, bet vēršas pēc padoma tuvējā aptiekā.
“Ja klepus ir sauss, skrāpējošs, kairinošs un bez krēpām, ieteicams lietot līdzekļus, kas palīdzēs klepot retāk, nomācot klepus refleksu, mazinot izraisīto diskomfortu,” stāsta farmaceite Juta Namsone un paskaidro, ka parasti cilvēka elpceļos ir nedaudz gļotu, tas ir normāli un veselīgi, jo tās mitrina elpceļus un aizsargā pret mikrobiem. Taču, kad elpceļos nonāk mikrobi un kaitīgās baktērijas, organisms sāk izstrādāt papildu izdalījumus, lai infekcijas izraisītājus savāktu un izvadītu no organisma. Imūnsistēmas šūnas pievienojas cīņai, padarot krēpas īpaši biezas un lipīgas. Šīs biezās gļotas var izraisīt berzi, sasprūst un veicina elpceļu pietūkumu, kas savukārt, lai tiktu pie gaisa, liek elpceļiem strādāt ar milzu slodzi, provocē klepošanu, vienlaikus ražojot vēl vairāk krēpu. Atkrēpošanas līdzekļi šādos gadījumos būs labs risinājums.
“Lai sekmētu maksimālu drošību un efektivitāti, pretklepus līdzekļus jālieto, kā ir norādījis ārsts, jo aktīvās vielas var dublēties, ja līdzteku klepus zālēm tiek lietoti arī citi saaukstēšanās simptomus mazinoši līdzekļi. Turklāt ir svarīgi apzināties iespējamās blakusparādības, zāļu mijiedarbību un kontrindikācijas,” uzsver farmaceite.
Sausa klepus gadījumā piemēroti būs iekšķīgi lietojami līdzekļi sīrupa, tablešu vai kapsulu formā, kas pieejami gan kā bezrecepšu, gan kā recepšu medikamenti. Šāda klepus gadījumā plaša izvēle ir arī no augu izcelsmes preparātiem.
“Var palīdzēt kodeīns, dekstrometorfāns, glaucīns un butamirāts, kas nomāc klepu. Tā kā šie preparāti ietekmē centrālo nervu sistēmu un mēdz izraisīt vājumu, reiboni un miegainību, īpaši uzmanīgiem jābūt tiem, kuri vada transportlīdzekli. Šo medikamentus nedrīkst lietot bronhiālas astmas un astmatiska klepus gadījumā. Lielākoties zāļu aktīvā viela pieejama kombinācijās ar citiem līdzekļiem. Jāņem gan vērā, ka kombinētiem medikamentiem piemīt lielāks blakusparādību risks un to sastāvā bieži vien ir pat divi pretklepus līdzekļi, piemēram, dekstrometorfāns un hlorfenamīns (antihistamīns). Kombinētajos preparātos mēdz iekļaut arī vielas ar pretdrudža, pretiekaisuma iedarbību,” skaidro farmaceite un papildina, ka pirms iegādāties bezrecepšu medikamentu ir svarīgi izrunāt ar farmaceitu par simptomu kopumu, lai saprastu, vai tie atbilst konkrētā medikamenta indikācijām un vai nav risku, ka zāles izraisīs nevēlamas blaknes.
“Sausa klepus gadījumā noder daudzkomponentu preparāti, kas bloķē klepus refleksu un šķidrina krēpas, veicinot to izdalīšanos. Piemēram, glaucīna hidrobromīda un efedrīna kombinācija (recepšu medikaments!), butamirāta dihidrogenocitrāta un gvaifenezīna kombinācija tablešu formā, priežu mizu ekstrakts ar 3 mg kodeīna fosfāta. Šie preparāti jālieto ļoti piesardzīgi, lai nekavētu šķidrināto krēpu atklepošanu. Tomēr jāņem vērā - ja attīstās produktīvs jeb mitrs klepus ar pastiprinātu krēpu veidošanos, terapija ir jāmaina, izvairoties no sekrēta uzkrāšanās elpceļos.”
Aktīvās vielas produktīva klepus gadījumā ir acetilcisteīns, ambroksols, karbocisteīns, bromheksīns. Šie līdzekļi ir iedarbīgi, ja tiek lietoti regulāri, nepārsniedzot diennakts devu. Gados vecākiem, gulošiem un novājinātiem cilvēkiem zāles jālieto piesardzīgi.
Lietojot atkrēpošanas līdzekļus, pirmajās divās trijās dienās var pastiprināties klepus, kas liecina, ka ārstēšana ir efektīva. Šos medikamentus nevajadzētu lietot tieši pirms gulētiešanas, jāievēro vismaz triju stundu intervāls.
Produktīvu klepu nedrīkst ārstēt ar klepus nomācējiem, jo tie neļauj izdalīties krēpām, līdz ar to var pieaugt plaušu infekcijas iespējamība.
Perorālie jeb iekšķīgi lietojamie atkrēpošanas līdzekļi mēdz būt dažādās formās - kā sīrupi, apvalkotās tabletes vai putojošās tabletes, kā arī pagatavojamu pulveru veidā. “Tos lietojot, jāuzdzer pilnu glāzi ūdens. Nekas, ka sīrups ir šķidrs! Papildu šķidrums palīdz atjaunoties elpceļu gļotādas funkcijām, kā arī pasargā no gremošanas traucējumiem. Labākais atkrēpošanas līdzeklis ir ūdens, jo tas šķidrina krēpas un mitrina elpceļus.
Šķidrais atkrēpošanas līdzeklis ir kārtīgi jāsakrata un precīzai dozēšanai jālieto tikai, izmantojot mērtrauku,” norāda farmaceite.
Atkrēpošanas līdzekļa deva un lietošanas biežums ir atkarīgs no vecuma un veselības stāvokļa, tāpēc ir svarīgi ievērot ārsta norādījumus. Lai iegūtu labākos rezultātus, tas jālieto regulāri un tik ilgi, cik ir norādīts.
Pirms zāļu lietošanas noteikti jākonsultējas ar ārstu, ja ir kādas hroniskas slimības, alerģiskas reakcijas, ja lietojat antibakteriālus, diurētiskus, centrālās nervu sistēmas nomācošus un citus medikamentus.
Grūtniecēm un māmiņām zīdīšanas periodā klepus gadījumā ieteicami augu valsts līdzekļi.
Bērniem līdz diviem gadiem nav ieteicami pretklepus preparāti. Atkrēpošanas gadījumā labāk izvēlēties ambroksolu vai bromheksīnu, bet augu valsts līdzekļi ir atļauti jebkura klepus gadījumā. Bērniem nav rekomendēti kombinētie pretsaaukstēšanās preparāti.
Medikamentus klepus nomākšanai un atkrēpošanai ieteicams lietot pēc ēšanas, lai izvairītos no gremošanas trakta traucējumiem. Ja ir atviļņa slimība, jāizvairās lietot gvaifenezīnu, jo tas var klepu pastiprināt.
Klepus gadījumā nav ieteicams lietot dažādus sildošos plāksterus vai veikt krūškurvja sildīšanu, jo tas var pastiprināt iekaisumu, attīstot komplikācijas.
Reti kurš zāļu skapītis ir nokomplektēts bez vecā labā klepus sīrupa ar ogu vai augļu garšu, vai arī tas tiek iegādāts vismaz saaukstēšanās un gripas sezonā.
Bet - vai sīrups vispār darbojas un vai tas derēs konkrētajam klepus gadījumam?
Teorētiski paredzēts, ka dažādas sastāvdaļas bezrecepšu klepus sīrupos darbojas šādi:
Lai gan šīm sastāvdaļām vajadzētu darboties, praksē tās ne vienmēr strādā ideāli. Arī pētījumu par klepus sīrupiem nav daudz, turklāt tajos nav gūti pārliecinoši pierādījumi, ka bezrecepšu zāles spēj pilnība uzveikt klepu. Dažos gadījumos novērotie uzlabojumi nav bijuši daudz pārāki par placebo. “Kādā 2020. gada pārskatā tika atklāts, ka klepus sīrups tomēr mēdz paveikt savu darbu. Taču, iespējams, ka, tos lietojot, pacienti garšu saista ar atvieglojumu, un, sākot justies labāk, tas ir kā daļa no organisma dabiskajiem dziedināšanas procesiem. Tāpēc joprojām spēkā ieteikums par došanos pie ārsta, ja klepus nerimstas ilgāk par nedēļu,” saka farmaceite.
Klepus sīrupu, konsultējoties ar farmaceitu, var lietot kopā ar citiem līdzekļiem. Tie spēj dot nomierinošu efektu, un parasti klepus sīrupiem ir kāds papildu efekts - tie var padarīt miegainu un palīdzēt iemigt, kas ir svarīgi atveseļošanās posmā.
Juta Namsone brīdina nelietot zāles vairāk, nekā norādīts, jo dažām sastāvdaļām, īpaši, dekstrometorfānam lielās devās var būt nomācoša (vai pat halucinogēna) iedarbība un tas var radīt pieradumu.
Augus valsts līdzekļi pieejami sūkājamo ledeņu, pastilu, sīrupa, tablešu, kapsulu formā. Ir arī zāļu tējas, ko ieteicams iegādāties tieši aptiekās, jo tad ir droši zināms, kur audzēti augi, kad un kā tie ievākti un kaltēti, turklāt uz iepakojuma būs norādīts pareizais tējas pagatavošanas veids un devas.
Sausa klepus gadījumā ieteicams lietot:
Mitra klepus gadījumā noder:
Pret klepu var izmēģināt šos paņēmienus:
